Koki sargā un uzrunā
AIJA VALDMANE

Ikvienas  atmiņas,  pulcējot kopā cilvēkus, kas ar tām saistīti, vēsturiski iespiežas arī tobrīd pastāvošajā laika nogrieznī, un reizē ar to vēsturiski pagarinās šī pagājušā notikuma ilglaicīgums jeb  pa­stāvēšanas spēks. 
      Tāds notikums, kas pulcēja kopā cilvēkus  Mežāres  kultūras namā un  kas kādreiz bijuši saistīti ar  šo ēku un darbību tajā, risinājās aizvadītās nedēļas nogalē.  Tie bija tagadējie un bijušie kultūras nama darbinieki, pagasta pārvaldes,  novada pašvaldības, bibliotēkas  pārstāvji, bijušie padomju saimniecības  «Mežāre» darbinieki,  kuri arī kādreiz mita šajā ēkā. Tas viss saistīts ar to, ka Mežāres kultūras namam, kurā atrodas arī pārvalde un bibliotēka, ga­da beigās apritēs 30 gadi kopš tā atklāšanas.  Gada skaitlis it kā nav liels, taču, ņemot vērā to, ka ēka, gluži tāpat kā cilvēki, ir piedzīvojusi pārmaiņu laikus, tad ir vērts atzīmēt un to visu atcerēties. 
      Kultūras nama vadītāja Jūlija Orlova pastāstīja, ka šai jubilejai par godu tika izlemts iestādīt 20 liepiņas, un šo pasākumu  atbalstīja a/s «Latvijas valsts meži».  Akciju sabiedrība šajā sakarā tika uzrunāta, un viņi labprāt atsaukušies. Bet kas  šajos pārmaiņu laikos, sākot ar 1987. gadu, te ir strādājuši?  To visiem ļāva atcerēties Mežāres bibliotēkas vadītājs  Jānis Pastars. Pa­domju saimniecības  «Mež­āre» direktors  bija Vladimirs  Larionovs. Viņa laikā arī tika būvēta un atklāta šī ēka.  To būvēja uzņēmums «PMK».  V. Larionovu  pārstāvēt šajā pasākumā bija ieradies viņa toreizējais vietnieks Andris Veikšāns. No 1987. gada saimniecības direktors bija Vladimirs Golubevs, tagadējais novada domes deputāts un skolotājs. Vēlāk ēka pārgāja Mežāres  pagasta padomes īpašumā, un tad pagasta padomes vadītāja ilgu laiku bija Kornēlija Brūniņa, līdz tika izveidots jaunais Krustpils novads. Tad pagasta pārvaldi savā pārziņā pārņēma Nadežda Mitrofanova, kura strādā līdz šim laikam. Kultūras nams aizņem šīs ēkas plašāko sadaļu. Pirmā kultūras nama vadītāja bija Līga Baklāne, kas tagad jau ir citā saulē. Pēc viņas strādāja Judīte Grugule, tad – Iveta Mundure,  Gita Škestere, Daiga Vilcāne.  
     Pēc viņām  sekoja Rita Pastare un tagad – Jūlija Orlova. 
     Bibliotēkas  pirmā darbiniece bija Antoņina Cvet­ko­va,  kuras arī  vairs nav šajā pasaulē, bet visilgāk šajā sistēmā – no 2009. gada  – strādā tagadējais  bibliotēkas vadītājs Jānis Pastars.
     Nākamā gada sākumā tiek plānota ēkas  renovācija, tad arī tiks svinēti svētki. 
       – Katram kokam sava enerģētika, tie prot sargāt un uzrunāt, – tā sacīja Jūlija Orlova. – Liepas ir sievišķības  simbols. Šie koki kuplos, augs un ziedēs.  Klāt­eso­šos uzrunāja pārvaldes vadītāja Nadežda Mitro­fanova, sakot, ka padomju laikā celtajai ēkai šie 30 gadi ir daudz, un  mežārieši cer, ka drīzumā tiks realizēts siltināšanas projekts, vismaz nākamā gada sākumā. Kūku pagastā vienā pasākumā esot  stādīti ozoli, tāpēc te tika izvēlētas liepas. Viņa piekrita Jūlijai, sakot, ka liepa ir enerģētisks un ārst­niecisks koks. N. Mitro­fanova atgādināja vēsturiskos pārmaiņu laika skaitļus, kad padomju saimniecība pastāvēja  līdz 1992. ga­dam. Vēlāk izveidoja paju sabiedrību, bet 1994. gadā sākās likvidācija. Tad no 1994.  līdz 2000. gadam te bija  pagasta padome. Šī ēka nevienu mirkli nav pastāvējusi bez varas: sovhoza, ciema padomes,  pagasta varas utt. 
     Uz pasākumu bija ieradies arī Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs, kurš uzsvēra, ka iestādītās liepas paliks gan pašiem, gan nākamajām pa­audzēm.  Kad tika būvēts šis nams, viņš strādājis kaimiņu kolhozā.
    Žēl, ka laikus nav  izdevies īstenot minēto projektu, kas jau ir apaudzis ar «sūniņu», tomēr taps ga­tavs, – izteicās Kārlis  Pabērzs. – Domāju, ka plānotā novadu  reforma ir viena no noslēdzošajām, pēc kuras no laukiem  aizplūdīs  prom  atlikušie iedzīvotāji. «Augša»  brangi  ru­nā par visādām reformām, sūta visādas kontroles, runā par deputātu skaita  samazināšanu un citām lietām, bet nekādas  ekonomijas jau nebūs. Skumji, ka varas domāšana ir īslaicīga. Mēs te būvējam  uzņēmumus, bet nebūs jau kas strādā. Novada domes priekšsēdētāja vietniece Kornēlija Brū­niņa arī piekrita  ie­priekšējo  runātāju teiktajam, ka iestādītās  liepas paliks  nākamajām paaudzēm. Viņa priecājās par to, ka savulaik šī ēka  tika atdzīvināta, ierīkota  katlumāja. 
     Bijusī kultūras  nama va­dītāja Judīte Grugule atcerējās, ka 1989. gadā, kad nams tika atklāts, te bija ļoti auksti. Īpaši sala dejotāji. 
     Tad K. Pabērzs kopā ar Kūku pagasta bibliotēkas vadītāju Jeļenu Hnikinu, kura  atzina, ka bibliotēkām vienmēr ir bijusi laba sadarbība, sveica klātesošos ar šo notikumu – liepu stādīšanu.
      Pēc  svinīgās daļas visi devās uz ēkas pagalmu, kur vienā mauriņa  pusē jau bija sagatavotas dobītes, kur rindiņā iestādīt jaunos stādus. Pirmo liepiņu iestādīja pirmā pagasta padomes vadītāja  Kornēlija Brūniņa kopā ar Andri Veikšānu, bet otro  – tagadējā pārvaldniece Nadežda Mitrofanova, arī kopā ar A.  Veikšānu. 
      Pēc tam talcinieki devās atpakaļ  uz kultūras namu, lai noklausītos viesmākslinieku  devumu – bija ieradusies  Santa Sāre-Gerža no Smiltenes, kura piedāvāja muzikālu stāstu  par I. Zie­doņa  «Dzintaraino pasaku». Pianists bija  Ģirts Ripa no Balviem, bet bundzinieks –  Mārcis Kalniņš no Alūk­snes. 
 
    

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru