Kolektīva vairākums nav mierā ar slimnīcas valdes darba stilu un rezultātiem
INESE ZONE

BD jau ir informējusi par Jēkabpils domes lēmumu par Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Gvido Liepiņa atstādināšanu, kā arī G. Liepiņa komentārus par šo situāciju. Jēkabpils reģionālās slimnīcas arodbiedrības priekšsēdētāju Margaritu Saveļjevu lūdzām paust viedokli sava  kolektīva vārdā. 
 
Ne izrēķināšanās, bet kolektīva viedoklis
    -To noteikti nevar saukt par politisku izrēķināšanos. Jaunās domes vadības sapulce ar darbiniekiem noritēja ļoti korekti. Tika tiešām runāts par būtiskām lietām. Cilvēkus uztrauc zaudējumi. Tās ir lielas summas, bet problēma ir tā, ka ir daudz dažādu medicīnisku manipulāciju, ko veic nodaļās, kas netika piefiksētas, un tāpēc nesaņēmām attiecīgo finansējumu par paveikto no valsts. Tā arī radās daļa zaudējumu.  Un te ir jautājums valdes priekšsēdētājam un statistikas un informātikas nodaļas vadītājam, kāpēc tas tika pieļauts. Jau pērn novembrī sasaucu arodkomitejas ārkārtas sapulci, un tad bija ap 600 000 mīnusā.  Mēs vienojāmies, ka ejam pie darba devēja un jautājam par to. Darba devējs sasauca visu valdi un skaidroja, ka viss ir kārtībā. Uzrakstījām  domes vadībai par to vēstuli, uz ko tika atbildēts, ka viņi pārzina situāciju un ka bažām nav pamata. 
     No kolektīva puses sapulcē pārstāvniecība bija gana liela, jo zāle bija pilna, un domes priekšsēdētājs Aivars Kraps vaicāja, kāds ir mūsu viedoklis. Un darbinieku atbilde, nepārprotami, bija, ka G. Liepiņš nav savā vietā. Diemžēl pēc tam G. Liepiņš izrādīja interesi par to, ko kurš  par viņu ir teicis sapulcē.  Tāds ir vadības stils visu laiku.  G. Liepiņš man ir vaicājis, kāpēc cilvēki nenāk un nerunā ar viņu, kāpēc viņi izvēlas jautājumus uzdot ar arodbiedrības starpniecību? Varbūt tad tiešām ir jāuzdod šis jautājums, kāpēc cilvēki izvairās runāt ar valdes vadību. Kā cilvēki tādā situācijā var justies darbā? Bet viņiem ir jāstrādā ar pacientiem. Protams, ka slimnīcā darbs iet savu gaitu, jo katrs zina savus pienākumus un tiek ar visu galā. Taču no valdes viņi nesaņem atbalstu, skaidrojumus, rīcību, lai nodrošinātu viņiem normālus darba apstākļus. Nosacījumi ir nesaprotami, daudzi rīkojumi tiek doti tikai mutiski, kas rada pārpratumus un apgrūtina savstarpējo saskarsmi, un  cilvēki ir ieslīguši bezcerībā un strādā pašplūsmā.  Taču man kā arodbiedrības pārstāvei ir jādomā par darbiniekiem. Un  es redzu, kā šajā situācijā iet prom cilvēki, kas varētu strādāt. Slimnīcas vadība tomēr ir jāuztic speciālistam, kam ir sapratne par šo darbu. Jau esmu teikusi un varu atkārtot, ka vienīgais valdes loceklis, ar kuru varēja pārrunāt un risināt darba jautājumus, bija Andrejs Miļčevskis, – sacīja Margarita Saveļjeva. 
   Viņa arī pieminēja, ka neredz nekādas būtiskas pārmaiņas. Vienīgais esot tas, ka, veicot optimizāciju, atbrīvoja veco infekciju nodaļas ēku un darbiniekus pārcēla uz telpām virs administrācijas.  Ja tiekot runāts par darba laika plānošanu, kas tagad esot uzlabota, tad esot jāsaka, ka faktiski nekas daudz nav mainījies. Jo tad, ja speciālistu trūkst, ārsts strādās virsstundas, jo nav citas izejas. Savukārt māsas un māsu palīgi pamatā strādā slodzi. M. Saveļjeva teic, ka skaidrojumi par finansiālās situācijas uzlabošanos šogad taču neesot skatāmi atrauti no pērnā gada rezultātiem, kad bija lieli zaudējumi. Tiekot uzsvērts, ka šogad viss ir pa nullēm, pat ar nelielu peļņu, bet 2018. gada zaudējumi taču tāpēc nepazūd, un, rēķinoties ar tiem, nekāda uzlabojuma nav.  Cilvēkiem sāpe ir tik liela, ka bijusi doma tad, ja nekas nemainās, vērsties pie Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības. Jautājums jau bijis pārrunāts ar arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri, ka var izsludināt darbinieku sapulci, informēt arī pašvaldību, un tad varētu būt runa arī par neuzticības izteikšanu valdei.
    -Mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir politiska spēle. Gan pirms gada, gan tagad viss iet roku rokā ar politiku, kaut man nekad nav šķitis pareizi, ka visas negācijas  iznes uz āru,  bet tagad ir tāda situācija, –  saka M. Saveļjeva.
    Nefroloģe, uroloģijas nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa BD atgādināja, ka pirms gada visi mediķi plecu pie pleca cīnījušies pret jaunās valdes apstiprināšanu. Diemžēl tagad pēc gada esot jāsecina, ka situācija nav mainījusies un valdes priekšsēdētājs pa šo laiku neesot sapratis, kā jāstrādā medicīnas jomā. 
-Ko gan var teikt par attieksmi, ja, valdes atbalstīts, informāciju tehnoloģiju speciālists vienā no sapulcēm visa kolektīva priekšā mūs nosauc par ķirbja galvām. Medicīna ir ļoti jaudīgs mehānisms, ko var iznīcināt vienā momentā. Mēs esam no valsts finansējuma atkarīgs stacionārs, un tagad ir jāsecina, ka nav paņemta tā nauda, ko varēja paņemt. G. Liepiņam būtu jāatzīst sava vaina. Viņš  visa gada garumā nav spējis uzņemties atbildību, bet novēlis to uz blakus stāvošajiem, uz iepriekšējo valdi, kaut strādā pēc iepriekšējās valdes izstrādātās koncepcijas, – saka B. Bērziņa. Viņa teic pārstāvam jauno paaudzi, jo sevi neuzskata par padomju produkcijas augli. 
     -Izglītojos brīvās Latvijas laikā, un man ir cita domāšana, nekā tiem, kas strādāja iepriekš, bet varu teikt tikai to, ka valdes vadītājam jāatzīst kļūdas un jābeidz vēl joprojām mēģināt ietekmēt kolektīvu. Un ļoti žēl, ka valde nepiedalījās kopējā sapulcē. Es gan nezinu, vai bija rīkotāju uzstādījums, ka viņi nevar nākt, bet viņu nebija, –  tā B. Bērziņa.
 
Emociju esot vairāk nekā faktu
   Cits skatījums ir medicīnas zinātņu doktoram, laboratorijas ārstam Dzintaram Ozoliņam, kurš kopš šī gada 1. februāra vada Jēkabpils slimnīcas laboratoriju. 
     -Par visiem trim varu teikt, ka tie ir jauni cilvēki, kas nesen uzsākuši darbu un ir gatavi saglabāt reģionālās slimnīcas statusu, ko var viegli zaudēt. Pārmetumi ir par zaudējumiem. Neesmu revidents, bet tad jāskatās, vai valdi, kas strādā tikai gadu, var simtprocentīgi pie tiem vainot. Iespējams, ka kaut ko var pārmest arī viņiem, bet slimnīca ir sarežģīts mehānisms, kur ir daudz iesaistīto personu, ir dažādi iepirkumi. Kaut ko var darīt dārgāk, var arī lētāk, bet vai lētāk būs labāk? Jā, G. Liepiņam savā ziņā trūkst atbalsta no kolektīva puses, jo, iespējams, ka viņš ir pieļāvis dažas kļūdas, akcentējot kādas ne tik būtiskas nianses. Ja tu kontrolē, kā speciālisti ievēro darba laiku, ko valde ir tiesīga personiski darīt, tu iegūsti pretestību no darbinieku puses. Tur arī rodas tās emocijas. G. Liepiņam pārmet komunikācijas problēmas. Bet mana pieredze ir, ka viņš runā ar visiem, pat par daudz. Viņam katrs no ielas varēja piezvanīt, un viņš ar viņu runāja. Jaunais domes priekšsēdētājs viņam pārmet slimnīcas attīstības vīzijas trūkumu. Reģionālajām slimnīcām ir konkrētas prasības, kas jāpilda, kāda tur vīzija? Jēkabpilī ir dīvaina attieksme pret darba problēmu risināšanu. Kā tikai kaut kas, tā skrien sūdzēties uz domi, un domes pārstāvji nāk uz sēdēm slimnīcā. Rīgā pie Ušakova  neviens neskrēja. No ētikas un inteliģences viedokļa būtu ar problēmu jāvēršas pie vadības un jārisina tādā ceļā. Bet te kolektīvā ir daudz emociju, bet nav faktu, ko varētu tiešām pārmest. Lai cilvēku atbrīvotu no darba, ir jābūt nopietnam iemeslam. Taču valdes darbā nevar konstatēt apzinātu ļaunprātību, korupciju, zagšanu vai nolaidību. Kļūdīties var katrs, bet vajadzēja ļaut valdei iestrādāties. Viņi nebija vadītāji ar pieredzi medicīnā, bet spējīgi to apgūt un darīt. Bija labi sasniegumi. Piemēram,  laboratorijā uzlabojām situāciju ar kardioanalīzēm, kas nosaka infarkta stāvokli. Valde vienojās ar ražotāju, ka tas bez papildu finansējuma iedeva analizatoru, lai gadījumā, ja viens nedarbojas, varam izmantot otru. Slimnīcās, kas Rīgā sekmīgi strādā un attīstās, valde mainās reti.  Vai valdes maiņa ko dos, vai jēkabpilieši no tās būs ieguvēji? Tas ir apšaubāmi. Ar jauno valdi nekādi neesmu saistīts. Ne politiski, ne radnieciski vai citādi. Vienkārši saku to, ko domāju, – teica Dzintars Ozoliņš.
     Arī dermatoloģe–veneroloģe Gundega Provais atbalsta valdes darbību. Viņasprāt, valde šo gadu ir strādājusi efektīvi un nav tiesiski veikt valdes nomaiņu tik straujos tempos bez pamatotiem argumentiem. Pārmetumi par komunikāciju  esot nevietā, jo par notikumiem slimnīcā tika informēti ne tikai darbinieki, bet arī mediji. 
    -Būtiski tika uzlabots slimnīcas tēls. Darbiniekiem bija iespēja sazināties ar valdi telefoniski, rakstiski vai tikties klātienē. Manā gadījumā sadarbība ar valdi bija abpusēji konstruktīva. Arī  nākotnes vīzija ir skaidra un saprotama. Pirmo reizi no Jēkabpils reģionālās slimnīcas dzirdu, ka jauno speciālistu piesaiste un medicīnisko tehnoloģiju attīstība ir prioritāte. Tas ir pašsaprotami, ka jauniem ārstiem ir jāstrādā ar mūsdienīgām diagnostikas un ārstēšanas metodēm. Kā jaunais speciālists sadarbībā ar valdi esmu jutusi pretimnākošu attieksmi un atbalstu jaunu pakalpojumu attīstīšanai. Jāpiemin, ka 2017. gadā, uzsākot darbu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā vēl kā ārstam-stažierim, no iepriekšējās valdes mani neviens neaicināja šeit strādāt, kaut gan pati esmu no Jēkabpils. Tika argumentēts, ka vakances manā specialitātē Jēkabpils slimnīcā nav. Uzskatu, ka darba disciplīna un darba laika ievērošana ir katra darbinieka pienākums. Tas ir normāli, ja to neievērošanas gadījumā rodas jautājumi un nepieciešami darbinieku paskaidrojumi vai precizējumi. Šis lēmums par valdes nomaiņu pieņemts nepamatoti, neņemot vērā, ka tik īsā darbības laikā ir būtiski mazināti zaudējumi. Slimnīcas valdes sastāvs ir atbilstošs mūsdienīgam pārvaldības modelim. Strādājot komandā, veiksmīgi tiek īstenota laba pārvaldība, bet, protams, komandai jābūt vienotai. Savukārt pārmetumi valdes priekšsēdētājam par ārstniecības specifikas nepārzināšanu nav pēc būtības, jo par tiem atbild galvenais ārsts, kas arī ir valdes loceklis. Katram komandā ir savi pienākumi. Jebkuras pārmaiņas un reformas daļai kolektīva ir nepatīkamas vai nepieņemamas, bet slimnīcas attīstībai ilgtermiņā tās ir vitāli nepieciešamas. Manā skatījumā ar šo valdi tas ir iespējams. Valdes priekšsēdētājs kā personība ir inteliģents, nosvērts, stingrs un taisnīgs, – uzskata Gundega Provais.
 
Stress traucējot darbam
     2. terapijas nodaļas vadītāja Benita Aizpuriete arī atzīst, ka kā jau katrā šādā situācijā valdei ir arī atbalstītāji. Taču viņa arī runā par attieksmi, kas vairumam kolektīva nav pieņemama.
     -Mēs veicām kardioloģiskās analīzes, kas bija saskaņotas ar kardioloģijas spīdekli profesoru Gustavu Latkovski. Bet tad bija problēma ar pārrāvumiem analīžu veikšanā. Pārgājām uz citu aparatūru, citu reaģentu. Nebūs pārrāvumu, un tas būtu labi. Bet mēs esam reģionālā slimnīca, kas strādā ar  vienādām  analīzēm ar Stradiņa slimnīcas kardioloģijas centru, ja būtu nepieciešama sadarbība, un tagad mēs nonākam soli atpakaļ. Es  nezinu par iepirkumiem, izmaksām. Taču būtu jāprasa padoms un jākonsultējas ar speciālistiem nodaļās, ja tas, ko plāno darīt, aizskar speciālistu darbu. Bet izmaiņas notika, nekonsultējoties ne ar mūsu slimnīcas kardiologu, ne augstāku kardiologu. Medicīna ir sarežģīta, lai palīdzētu slimniekam, visam jābūt sajūgtam vienā veselā, kā mēs strādājam, lai nebūtu tā, ka tev pēkšņi ir jaunas analīzes un tev jāmeklē, kas tas ir, ko tas nozīmē. Protams, to visu var izdarīt, bet par izmaiņām ir laikus jāinformē. Kad mums bija sapulce, es paudu šo domu un pēc tam tiku izsaukta uz pārrunām. Ja tu izsaki savas domas, tad tu uzreiz nonāc uzmanības lokā. Man tika pārmests, ka grauju slimnīcas labo slavu, ka esmu nekompetenta, jautāja, vai esmu slimnīcas patriote. Es slimnīcā esmu 30 gadus nostrādājusi, vienmēr kā pionieris gājusi un darījusi visu, kas man uzticēts, un tagad man pēc šī laika uzdod tādu jautājumu!  Īsti nevarēju saprast, ko teikt, vai man  kā padomju laikā jāsolās, ka esmu patriote? Saruna ilga teju divas stundas un tikai tāpēc, ka izteicu savas domas. Tā ir viena no epizodēm, bet kolektīvs saka, ka tādu ir daudz. Redziet, laikam tāpēc arī ir kolēģi, kas aizgāja pēc savas vēlēšanās. Laikam kādreiz nav vērts pakļaut savu dzīvi tam, lai pierādītu to, par ko zini, ka tāpat nepierādīsi, – stāsta Benita Aizpuriete. - Katra epizode atsevišķi varbūt nav tik būtiska, bet tā tas ir katru dienu. Tev jādomā par darbu ar slimniekiem, jābūt mierīgam, bet tāpēc visu laiku esam stresā.  Medicīna ir specifiska joma un nevar strādāt medicīnā, ja tev ir populārzinātnisks priekšstats par kaut ko, un tu uzskati, ka tas ir pārāks.
    Arī B. Aizpuriete min faktu par uzskaites problēmām. Par 2018. gadu  informācija un darba analīze pa nodaļām bijusi  par deviņiem mēnešiem, bet pēc tam tās vairs nav. Kādreiz bijis daudz informācijas no valsts, kā slimnīca pilda valsts pasūtījumu, kā ar gultas dienām. Tagad par to neesot priekšstata. Taču jāzina, vai gultas dienas izpilda vai darba apjoms iekļaujas noteiktajos rādītājos, jo tas esot būtiski, lai varētu paņemt to naudu, kas no valsts pienākas par pakalpojumiem.  
     -Mūs aicināja netraucēt, un mēs tiešām netraucējām strādāt ar intrigām vai zemūdens akmeņiem. Pirmo reizi  pēc gada viedokli paudām sapulcē, kur piedalījās jaunā domes vadība. Situācija mūs satrauc. Neviens nepaskaidro, kā nomaksās šos 800 000  eiro, kas notiks ar slimnīcu. Nu it kā neesot vairs problēmu, bet nevar būt tā, ka zaudējumi uzreiz pazuda. Slimnīca pastāv jau 100 gadus, un mums – darbiniekiem - rūp, kas ar to notiek, – saka Benita Aizpuriete.
  
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (9)

  1. Jurčiks
    Jurčiks
    pirms 1 nedēļas

    Jā. Ja par 4 darba dienām mēnesī būtu tāda algu kā laboratorijas ārstam Dzintaram Ozoliņam (virs 1000 EUR) tad arī es slavētu jauno valdi.

    Atbildēt
  2. Pacients
    Pacients
    pirms 1 nedēļas

    Peļņa, zaudējumi, satrauktais kolektīvs, sarunas ar valdi un komunikācija, arodbiedrība kaujas pozā, valsts pasūtījums, gultas dienas, nauda, kas slimnīcai pienākas no valsts par sniegtajiem pakalpojumiem, utt... Par visu ko te runā mūsu dārgie mediķi, par visu uztraucas. Vienīgi... nekur nevar sadzirdēt par to, kas ir/nav izdarīts, lai būtu labāk PACIENTIEM. Un te, manuprāt, lai arī mazumiņu, tomēr jaunā valde paguva šo un to izdarīt. Jā, ZZS Jēkabpils domes vadībā bija s..., bet attiecībā uz slimnīcu, tieši no PACIENTA skatupunkta lūkojoties, viņu ieceltā valde izdarīja vairāk laba nekā slikta. Vai tas, ka Gvido trenkāja nodaļu vadītājus, kad tie astoņos no rīta vēl nebija darbā, bet prom gāja ap pusdienas laiku, nebija pareizi darīts? Par ko ārstiem tiek maksāta alga no nodokļu maksātāju kabatas? Cik darbos vienlaikus var skaitīties? Ja dakteris ir atradis piepeļņu privātajā praksē, tad jau darbu reģionālās slimnīcas nodaļā var arī pakavēt, ne? Un B. Bērziņa šajā reizē varēja uzmantot izdevību paklusēt. Kā rāda slimnīcas mājaslapa, patlaban Jēkabpilī var piekļūt pie četriem vai pat pieciem urologiem. Vai agrāk šajā nodaļā jaunus (vai citus, tā sakot, no malas) speciālistus kāds vispār laida iekšā? Kā pareizi saka dermatoloģe: "Pirmo reizi no Jēkabpils reģionālās slimnīcas dzirdu, ka jauno speciālistu piesaiste un medicīnisko tehnoloģiju attīstība ir prioritāte". Tieši tā - tai ir jābūt prioritātei, nevis veco ķeizariņu stutēšanai. Tad, pirmkārt, būs labi PACIENTIEM, priekš kuriem jau šī medicīnas iestāde ir izveidota, un vienlaikus arī mediķiem, jādomā, nebūtu jāsūdzas.

    Atbildēt
  3. A
    A
    pirms 1 nedēļas

    Es jau nu labāk ārstējos pie pieredzi ieguvušā ārsta nevis jaunā gurķa.Nav velmes eksperimentēt.

  4. Nja
    Nja
    pirms 1 nedēļas

    Slimnīca, poliklīnika pie kapiem. Tagad vēl multihalle turpat. Tikai ar līkumu.

    Atbildēt
  5. dakters
    dakters
    pirms 1 nedēļas

    Un pamatoti.punkts.

    Atbildēt
  6. konkrēti
    konkrēti
    pirms 1 nedēļas

    Sarakstu ar neapmierinātajiem studijā!!

    Atbildēt
  7. Te pat
    Te pat
    pirms 1 nedēļas

    Saraksts arī minēts.

  8. viesis
    viesis
    pirms 1 nedēļas

    A bet nesaprotu, tupa nesaprotu. Ko tad jūs nepateicāt par tām manipulācijām, kuras nepierakstot, aiziet nauda gar degunu? Ko tagad tēlojat slimnīcas patriotus????????? Un kā tā var būt, ka nepieraksta veiktās manipulācijas? Kurš to neizdara?

    Atbildēt
  9. A
    A
    pirms 1 nedēļas

    Ārstus nosauca par ķirbja galvām? Šausmas! man te izklausās pēc tā, ka gribēja, lai valde pieraksta to, kas nav darīts un saņem naudu. bet gvido nepiekrīt pierakstīt kā nav. Ārsti ir tik tupi, ka nesaprot, ka ''zaudējumi' nevienam nav jāmaksā, jo tie var būt gan pacientu parādi, gan pamatlīdzekļu nolietojums. Zaudējumi nav parādi. ārstiem vajadz;etu aiziet 5 dienu grāmatvedības kursos, lai neizklausītos par lohiem. bet par to, ka uzskaites nodaļa nav 'pierakstījusi' manipulācijas, izklausās pēc tā, ka ārstiem nav pilns rublis, jo rakstīt var to, kas dar;its nevis to par ko vēl varētu nokāst no valsts naudu.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru