Koncertā ērģeļu atjaunošanai saziedo vairāk nekā 1 800 eiro
Jānis Apīnis

Kā iepriekš jau ziņots, Zvaigznes jeb Triju Kungu dienas priekšvakarā Jēkabpils Romas katoļu baznīcā izskanēja garīgās mūzikas koncerts, kuru draudze organizēja, lai sāktu vākt ziedojumus ērģeļu remontam. Klau­sītājiem, kuri dievnamā bija pulcējušies kuplā skaitā, savus vokālos un instrumentālos priekšnesumus sniedza mūzikas skolas jaunie un talantīgie izpildītāji pedagogu Annas Korņejevas un Anitas Cinkmanes vadībā, dziedāja ansamblis «Dižbrāļi» un uzstājās bijušais jēkabpilietis, Bruņoto spēku kapelāns Mareks Savickis.
   Ērģeles, kuras ir kritiskā stāvoklī un faktiski vairs nav izmantojamas, ir izgatavojis viens no izcilākajiem Latvijas ērģeļbūves meistariem Jē­kabs Jauģietis (1874–1968). Viņa būvētie instrumenti lielākoties atradušies Kur­zemes luterāņu dievnamos Diemžēl vairākas no J. Jau­ģieša būvētajām ērģelēm kara gados ir gājušas bojā. Tomēr viņš ne tikai būvēja jaunus instrumentus, bet arī pašaizliedzīgi rūpējās par to uzturēšanu daudzās baznīcās, labojot, restaurējot un pārbūvējot.  Jēkabpils katoļu baznīcas ērģeles, kaut arī visai pieticīgas, ir lielā meistara pēdējais darbs. Drau­dzes prāvests Alberts Lei­tāns tās viņam pasūtīja 1965. gadā, bet uzstādītas tika 1967. gadā.
    Koncerta dienā uz Jēkabpili bija atbraucis Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors, vokālais pedagogs, ērģelnieks un ērģeļu eksperts Roberts Hansons. Viņu draudzes pārstāvji bija aicinājuši novērtēt instrumenta tehnisko stāvokli. Uzrunājot klāt­esošos, R. Hansons no­rādīja, ka ērģeles ir ļoti sliktā stāvoklī. – Tās nav ne lauztas, ne postītas, bet problēma ir tā, ka baznīcā ir ļoti daudz ķirmju, un tie ir saēduši daudzas ērģeļu koka daļas. Ķirmji ir arī baznīcas koka altārī, un tie ir ārkārtīgi grūti iznīdējami. Ja ērģeļu detaļas ir cietušas no ķirmjiem, tad faktiski liela da­ļa jāizgatavo no jauna, – teica Roberts Hansons. Viņš arī no­rādīja, ka šo nevar uzskatīt par vēsturisku instrumentu, kas ir kā vienots vesels, jo tas ir sakomplektēts no sa­lasītām detaļām, no ku­rām tikai daļa ir vēsturiskas. – Tagad ir jautājums, vai ir vērts šo instrumentu restaurēt, un tas nu ir jāizlemj.
    Pasākuma vadītājs Uldis Urtāns koncerta izskaņā informēja, ka šogad gaidāmi vēl citi koncerti, kuros vāks naudu ērģeļu atjaunošanai, un klausītājus aicināja ziedot šim mērķim.  Šajā pirmajā koncertā klātesošie saziedoja vairāk nekā 1 800 eiro.
    Vakarā pēc koncerta prāvests, draudzes vadība, ērģelnieki, koristi un citi draudzes aktīvisti uzklausīja profesora R. Hansona detalizētākus secinājumus un tika spriests par turpmāko darbību. Kā pēc tam BD uzzināja, ir norādīts, ka, lai iznīdētu ķirmjus, baznīca būtu uz ilgu laiku jāslēdz, kas nav reāli, tāpēc viens no visoptimālākajiem variantiem būtu iegādāties lietotas pneimatiskās ērģeles  Rietum­eiropā. Vācijā, Austrijā, Holandē un citās valstīs baznīcas aizvien vairāk slēdz un inventāru izpārdod vai atdāvina. Šādā gadījumā lielākie izdevumi būtu transportēšanai un uzstādīšanai.
     Tātad koncerti katoļu baznīcā turpināsies, un to laikā vāks arī ziedojumus –vai veco ērģeļu remontam vai cita instrumenta iegādei –, par to ziņosim. Jau nākamais būs pirms Lieldienām gavēņa laikā, kad Jēkabpils kamerorķestra (diriģents Mārtiņš Bergs) un solistu Diānas Krēgeres, Lauras Purenas, Martas Urtānes un Kristas Fadejevas izpildījumā skanēs Dž. Pergolēzi «Stabat mater». 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru