Kongresā pēta Nacionālās attīstības plāna devumu Sēlijas novada attīstībai
ILZE BIČEVSKA

Ieskats IX Sēlijas kongresa lasījumos. I daļa
 
 
21. septembrī Salas kultūras namā notika IX Sēlijas kongress, kurā izskanējušo priekšlasījumi šogad bija veltīti vienai tēmai – «Nacionālās attīstības plāna devums Sēlijas novada attīstībai». Kopumā par to bija septiņi priekšlasījumi, un kā pirmais – Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja vietnieka, Dr. oec. Vladislava Vespera prezentācija «NAP2020 nozīme līdzsvarotai reģionālajai attīstībai». 
 
Kas lācītim vēderā jeb Kas ietilpst jēdzienā «ekonomikas  izrāviens»?
    Lektors savu priekšlasījumu iesāka ar NAP2020 stratēģiskās daļas shematisku attēlu, kurā figurēja daudzi skaļi un ideju ietilpīgi jēdzieni kā «ekonomikas izrāviens», ko veido «cilvēka drošumspēja», «tautas saimniecības izaugsme» un «izaugsmi atbalstošas teritorijas». To savukārt veido tā­di komponenti kā: «cienīgs darbs», «kompetenču attīstība», «vesels un darbspējīgs cilvēks», stabili pa­mati tautas ataudzei», «cilvēku sadarbība, kultūras un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats», «izcila uzņēmējdarbības vide», «energoefektivitāte un enerģijas ražošana», «augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi», «attīstīta pētniecība, ino­vācija un augstākā izglītība». 
    Un visbeidzot drošumspējai, tautsaimniecības izaugsmei un izaugsmi at­balstošām teritorijām vajadzīga «ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana», «dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana» un «pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves ap­stākļu radīšanai», kas varētu būt interesantāka lieta tieši reģionos dzīvojošajiem.
     Lektors gan piebilda, ka viņa rīcībā nebija par 2017. gadu jaunāku datu, un, ru­nājot par Eiropas fondu investīciju ieguldījumiem, viņš operēja pat ar datiem uz 2016. gada nogali. Pie­mē­ram, sadaļā «Tautsaim­niecības izaugsme» norādīts, ka visvairāk – 748,96 miljoni eiro – paredzēti augstražīgas un eksportspējīgas ražošanas un starptautiski konkurētspējīgu pakalpojumu radīšanai, savukārt vismazāk – 334,81 miljons eiro – energoefektivitātei un enerģijas ražošanai. Faktiski visvairāk ES fondu naudas, ja vadās pēc šā pētījuma, bija un ir paredzēts sadaļai «Izaugsmi atbalstošas teritorijas», kur savukārt visvairāk naudas – 783,80 miljoni eiro – domāti «pakalpojumu pieejamībai līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves ap-stākļu radīšanai», bet vismazāk – 438,01 miljons eiro – dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošanai.
    Vismazāk naudas atvēlēts sadaļai «cilvēka drošumspēja». Te visvairāk tiek dots kompetenču attīstībai: 343,54 miljoni eiro, bet vismazāk – stabiliem tautas ataudzes pamatiem – tikai 8,98 miljoni eiro. Acīm-redzot, par tautas ataudzi mums būs vien jāparūpējas pašiem.
     Pētījuma veicēji bija pievērsuši uzmanību arī tam, cik liels ir Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) projektu finansējums uz 1 iedzīvotāju EUR (tiesa, dati ir tikai par laika periodu no 2011. līdz 2015. gadam). Šajā slaidā pozitīvi bija tas, ka līdztekus datiem par Zemgales, Kurzemes, Latga-les, Vidzemes un Rīgas plānošanas novadiem, kā arī da­tiem par novadiem vidēji un valstī kopumā, šis rādītājs bija izrēķināts arī Sēlijas novados. 
     Ko redzam? 2011. gadā uz vienu Sēlijas novadu iedzīvotāju šo projektu finansējuma nauda bija 300 eiro, 2012. gadā – gandrīz 400 eiro, 2013. gadā – visvairāk: nepilni 450 eiro, un tad jau kritums – nedaudz vairāk kā 200 eiro 2014. gadā. Un salīdzinoši nieks – ap 50 eiro 2015. gadā. 
    – Ir jādomā, kā attīstīt Eiropas fondu piesaisti, – sacīja Vladislavs Vesperis, vienlaikus piezīmējot, ka  laikā, kad šī statistika sākta uzkrāt, NAP vēl tikai bija startējis. 
    Toties ieguldījumiem, kas nākuši no Eiropas Lauk­saimniecības garantiju fonda (ELGF), Eiropas Lauk­saimniecības fonda lauku attīstībai jeb ELFLA un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) jeb lauksaimnieku un zivsaimnieku darbības attīstībai domātajam atbalstam, rēķinot uz vienu Sēlijas novadu iedzīvotāju laika periodā no 2011. līdz 2017. gadam, jau ir augoša tendence: 2011. gadā tie ir nepilni 800, 2012. gadā – praktiski tikpat, 2013. un 2014. gadā jau šis ieguldījums nedaudz pakāpjas pāri 800 eiro sadaļai. 
2015. gadā gan šie ieguldījumi atgriežas 2011. gada līmenī, bet 2016. gadā tie jau ir turpat 1 200, bet 2017. gadā – pat vairāk nekā 1 200 eiro uz vienu Sēlijas novadu iedzīvotāju.
Vadītāju un viedokļu līderu uzskats
Prezentējamā pētījuma veidotāji tika aptaujājuši 51 pašvaldības vadītāju un nenorādītu skaitu citu respondentu, kā aptaujas veicēji to apzīmēja, «citu viedokļu līderu», prasot, lai viņi saliek secībā 23 tiem izskatīšanai piedāvātās prioritātes attiecībā uz reģionu attīstību. Prezentācijā savukārt no šīm 23 prioritātēm tika izceltas desmit. Pašvaldību vadītāji prioritātes salika šādi (sākot no augstākās): uzņēmējdarbības vides uzlabošana, ražošanas un pakalpojumu attīstība reģionos, reģionu līdzsvarota attīstība, fiskāli atbildīga nodokļu politika, veselības aprūpe, nākotne pēc ES fondu plānošanas, nākotnes prasmes un kompetences darba tirgū, sabiedrības uzticēšanās politikai un pārvaldīšanai, depopulācijas risku mazināšana un vidējo un ģimenes lauku saimniecību attīstība. 
    Savukārt t.s. «citu viedokļu līderi» šīs pašas desmit  lietas izkārtoja citādāk: pirmajā vietā veselības aprūpe, otrajā – uzņēmējdarbības vides uzlabošana, trešajā bija likta aizsardzība un drošība, ko pašvaldības vadītāji pirmajā desmitniekā nemaz nebija iekļāvuši. Ceturtajā vietā viedokļu līderi bija ierindojuši fiskāli atbildīgu nodokļu politiku, tālāk – nākotnes prasmes un kompetences darba tirgū un nepieciešamību pēc ražošanas un pakalpojumu attīstības reģionos. Septītajā vietā cita viedokļa paudēji atšķirībā no pašvaldību vadītājiem (kuri arī šo ideju nebija likuši prioritāšu pirmajā desmitniekā) bija pētniecības un inovāciju politikas attīstība, tai sekoja miglainā «nākotne pēc ES fondu plānošanas», tai sekoja «depopulācijas risku mazināšana», bet cita viedokļa paudējiem pēdējā vietā nostājās «sa­biedrības uzticēšanās politikai un pārvaldīšanai».
 
Kāds tiek plānots 2030. gads?
     Klausītāji zālē sašūmējās brīdī, kad lektors atvēra divus slaidus. Viens no tiem rādīja Rīgas plānošanas reģiona procentuālo iedzīvotāju īpatsvara kāpumu, kas no nedaudz vairāk kā  47% 2000. gadā izaudzis līdz 52% 2018. gadā. Līkne stabili kāpjoša par labu galvaspilsētai un tās apkārtnei.
     Bet visvairāk sašutuma pilnu reakciju zālē izraisīja pētījuma 16. slaidā redzamā aina: Latvijas karte, kāda tā varētu izskatīties 2030. gadā jeb «Prognozējamās iedzīvotāju skaita pārmaiņas Latvijas pilsētās un pagastos 2030. gadā». Varbūt nošokēja vizuālais iespaids: kartes vidus jeb teritorija ap Rīgu ir silti sarkanā vai maigi dzeltenā krāsā (kas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita pārmaiņas šajā gadā procentos attiecībā pret 2011. gadu šajā reģionā būs no plus astoņiem līdz plus 32 %), turpretī pārējā valsts – īsta ēnu valstība zili pelēkā krāsā, kas savukārt nozīmē, ka šajās teritorijās (pat «pilsētu ar rītdienu» Ventspili un «labo pārmaiņu pilsētu» Jēkabpili ieskaitot, un tajā pašā groziņā arī visas pārējās Latvijas pilsētas) valda tikai gaiši zila, zila un tumši zila krāsa, kas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits labākajā gadījumā paliks nemainīgs vai arī samazināsies no 8 līdz 32% attiecībā pret 2011. gadu. 
    – Iedzīvotāji tiecas tur, kur ir labākas algas. Mums ir brīva cilvēku kustība. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju skaitam ir krasa tendence palielināties. Tur ar laiku var pārcelties uz dzīvi puse pašreizējo Latvijas iedzīvotāju, – piezīmēja lektors.
 
Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksājam labi
    Pēc šīs bēdu lejas attiecībā uz Sēlijas un pārējiem reģioniem pozitīvāku tendenci rādīja pētījuma sadaļas par IIN ieņēmumiem, bezdarba līmeņa krišanos un esošajiem aktīvajiem uzņēmumiem reģionā. 
    Pētījuma slaidos bija redzams, ka kopš 2011. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi pašvaldību budžetos tikai aug (rēķinot uz vienu iedzīvotāju). Valstī (dati uz 2017. gadu) tie bija 634,79 eiro, bet Sēlijā – 434 eiro (dati uz šo gadu). Te gan lektors (jokojot? – Aut.) piezīmēja, ka varbūt šā nodokļa iekasēšanas plāni vienkārši izvirzīti pārāk zemi? 
     Arī bezdarba līmenis, pēc šā pētījuma datiem, procentuāli reģionos tikai krītas (Latgalē pagājušajā gadā tas bija tradicionāli visaugstākais – 14,4% bet Pierīgā viszemākais – 6,1%).  Lektors piebilda, ka no Sēlijas novadiem, piemēram, Ilūkstē šis rādītājs bija ap 7%, bet citos turējies tā ap 4–5%.
Un sadaļā «Tirgus sektora ekonomiski aktīvie uzņēmumi uz 1 000 iedzīvotājiem» Sēlija (te pārskata periods no 2013. līdz 2016. gadam) pat pamanījusies turēt līdzi Latvijas līmenim: 77 Latvijā un 76 uzņēmumi Sēlijā uz 1 000 iedzīvotājiem 2013. gadā. Attiecīgi 82 un 82 uzņēmumi, 2014. gadā, 97 un 84 uzņēmumi 2015. gadā un 93 un 86 uzņēmumi  – 2016. gadā. 
    Vēl neliels lektora ieskats Latvijas kartē, kur atzīmēti patlaban aktīvākie valsts reģioni jeb attīstības centri: Rīga, Jūrmala, Jelgava, Lie­pāja, Ventspils, Daugavpils, Jēkabpils, Rēzekne un Val­miera, arī ieskats valsts un reģionālo autoceļu stāvoklī, kas, pēc pētījuma datiem, rāda, ka «sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu samazinājums» laika periodā no 2014. līdz 2017. ga­dam nav sasniedzis pat visnotaļ necilo 2014. gadā izvirzīto uzlabojumu mērķi. Šajā jomā  nedaudz kāpjošu līkni rāda vien valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu īpatsvars. 
    Kādas tad, pēc šā pētījuma autora domām, ir rekomendācijas konkurētspējas celšanai reģionos? 
     Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vespers domā, ka tā ir tālāka administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, funkciju sadalījuma pārskatīšana starp valsti un pašvaldībām un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda kritēriju pārskatīšana. Arī vienota resursu piedāvājuma izstrāde, mājokļu pieejamības uzlabošana un sa­biedriskā transporta saskaņotības un iedzīvotāju mo­bilitātes novērtējums. Tāpat autoceļu tīkla sakārtošana, uzturēšana (primāri vietās, kur ir saimnieciskā aktivitāte), vietējo atbalsta instrumentu uzņēmējdarbības attīstībai veidošana plus pašvaldību kapacitāte. Un vēl tika nosaukta tāda mazāk dzirdēta lieta kā «Inteliģentās saraušanās» pilotprojekts, gan īpaši tuvāk nepaskaidrojot, kas tas tāds ir, vien piebilstot, ka tas nozīmē palīdzību iedzīvotājiem pārcelties uz dzīvi vietās, kur infrastruktūras uzturēšana ir lētāka. Proti – lai cilvēki nepārceļas uz dzīvi Apvienotajā Karalistē, Īrijā, kaut vai Rīgā, bet vismaz paliek reģionā.
    Arī turpmākajos BD nu­mu­ros vēl ieskatīsimies IX Sē­lijas kongresa norisē un citu lektoru prezentācijās par tā centrālo tēmu «Na­cionālās attīstības plāna devums Sēlijas novada attīstībai». Bet tiem, kuriem sīkāk interesē šā vēsturiskā novada šodienas aktualitātes, kongresa lektoru prezentācijas ir pieejamas Salas novada mājaslapā: www.sa­lasnovads.lv. 
 
Uzziņai
   PKC ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā, sekmē nozaru politiku savstarpējo sasaisti, stiprina institūciju un ministriju sadarbību, vienotu rīcību kopīgu valsts mērķu vārdā.
   Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam (NAP2020) ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tā uzdevumi: sekmēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, valsts un reģionu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, radīt spēcīgu vidusšķiru (sekmēt politiku, kas ved pie stabiliem un pietiekamiem ienākumiem un cienīga darba ikvienam, mazinot nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi), kā arī nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi (pieaugošu dzimstību, mirstības mazināšanos un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā).
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. sēlija
    sēlija
    pirms 1 gada

    bičevska gan operatīvi raksta- nepagāja ne trīs nedēļas

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru