Kopīgas saknes meklējot: Sēlijas stāsti III
Iveta Skolniece

Pārceltuve, kas savieno Sēliju un Latgali
    Trīsdesmit gadus, kopš 1992. gada, Daugavas krastos, Vandānos, darbojas Dignājas–Līvānu pārceltuve. To iecienījuši ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tūristi.
    Pārceltuves īpašnieks Salvis Strads (otrs īpašnieks ir Jeļizaveta Kivriņa) stāsta, ka šogad sezona sākās aprīlī, kad Daugavā izgāja ledus. Kad tā noslēgsies, ir atkarīgs tikai un vienīgi no laikapstākļiem. Pie­mēram, pirms diviem ga­diem Daugava neaizsala un pārceltuve darbojās visu gadu, taču parasti tā savu darbu beidz vēlā rudenī. Darbs noris divās maiņās.
 
Pārceltuvi izmanto daudzi – gan lai nokļūtu uz darbu, mācībām vai citām darīšanām Līvānos, gan arī apceļojot Latviju, jo prāmis pāri Daugavai ir īpaša eksotika.
 
   Ļaudis pārceltuvi izmanto bieži: kā teic S. Strads, rudenī, pavasarī un vasarā telefons ir karsts, cilvēki ļoti zvana un interesējas par tās darbu. Vairāk gan tiek pārvadātas mašīnas: gan vieglās, gan smagās. Pārceltuves kravnesība ir 30 tonnas, un vienā reizē pār upi iespējams pārcelt piecas vieglās automašīnas. Bieži tiek pārvestas smagās mašīnas ar kravām, un ir vairākas firmas, ar kurām noslēgti līgumi, jo, izmantojot prāmi, izdodas būtiski ietaupīt gan līdzekļus, gan laiku, ko nā­kas pavadīt ceļā uz Līvāniem caur Jēkabpili: tie ir 60 kilometri. Bet šeit – piecas mi­nūtes, un esi otrā krastā. Un tieši tāpēc uzņēmumi ir tie, kuri ar vislielāko nepacietību gaida sezonas sākumu un ir pirmie, kuri zvana un jautā, kad sāks kursēt prāmis. Daudzi šeit nokļūst, izmantojot navigācijas lietotni «Waze», un ir patīkami pārsteigti par iespēju ātri un lēti tikt otrā pusē. Arī Dunavas pagastā darbojas pārceltuve, taču šeit, pateicoties Līvānu tuvumam, rosība ir lielāka.
     Visvairāk darba ir vasarā, kad pārceltuvi izmanto arī ārzemju tūristi, sevišķi vācieši un zviedri, taču lielākoties cilvēki prāmi izmanto, lai brauktu mācīties un strādāt, jo pārceltuves darba laiks – no pulksten 7 līdz 21 – ļauj lieliski saplānot otrā krastā darāmos darbus. Šobrīd, rudenī, darba ir mazāk, bet vasarā ir bijis tā, ka dienas laikā tikai pāris reizes var apstāties un noslāpēt motoru. Protams, cilvēkiem patīk arī aprunāties. «Tie, kas nav vietējie, interesējas, kā pārceltuve darbojas: tā sastāv no armijas pontoniem, no kuriem savulaik būvēja tiltus, pār kuriem brauca tanki. Pārceltuve šeit bijusi jau sen, tikai tajā laikā tā darbojās vienkāršāk – ar ro­ku spēku,» stāsta S. Strads. 
 
Salvis Strads stāsta, ka šobrīd, rudenī, darba ir mazāk, bet vasarā ir bijis tā, ka dienas laikā tikai pāris reizes varējis apstāties un noslāpēt motoru.
D. Gagunova foto
 
    Gadās arī kuriozi. «Lī­vānu pusē reiz Daugavā ieripoja mūsu traktors: neno­strādāja rokas bremze, kā nākas, un ar visu lielo piekabi traktors iebrauca upē. Saucām no Līvāniem ūdenslīdējus, naktī vilkām ārā. Visu dienu braukājām tam pāri, jumtu varēja redzēt,» atceras S. Strads. 
    Sezonas beigās pārceltuve tiek izvilkta krastā, kur stāv līdz nākamajai sezonai. «Ir speciāla vinča, pie kuras piekabinām un uzvelkam augšā. Sākoties sezonai, ja nepieciešams, iestumjam ar traktoru, taču pavasarī šeit pārsvarā ir ūdens, un prāmis pats sāk peldēt, tāpēc pa­rasti izvelkam tik tālu, lai pavasarī tā būtu gatava jau darbam,» skaidro pārceltuves īpašnieks.

– Ko jūs vairāk izmantojat: prāmi, lai pārceltos uz Līvāniem, vai sauszemes ceļu, lai nokļūtu uz Jēkabpili?
 
Natālija no Dignājas pagasta: 
– Lielākoties izmantoju pārceltuvi, lai aizdotos uz Līvāniem iepirkties vai pie ārstiem. Bez prāmja nekādi nevarētu iztikt. Braucu arī uz Jēkabpili, ja nepieciešams, bet priekšroku dodu pārceltuvei.
 
 
 
 
 
 
Sandija no Dunavas pagasta:
– Pārceltuvi neizmantoju, jo ir labs ceļš uz Jē­kabpili. Uz Līvāniem braucu reti, jo Jēkabpilī ir viss, kas nepieciešams, bet zinu, ka daudzi cilvēki ceļas pār Daugavu ar prāmi.
 
 
 
 
 
 
Dzidra no Dignājas pagasta:
– Ar prāmi mēdzu braukt, bet diezgan reti. Uz Jēkabpili dodos biežāk, jo tagad, kad ir sakārtots ceļš, braukt ir daudz patīkamāk un ceļā vairs neaizrit tik daudz laika kā agrāk.
   
 D. Gagunova foto         
 
 
 
 

#SIF_MAF2022
 
 
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta «Kopīgās saknes meklējot» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru