Koši un krāsaini vaibsti Dignājas sejā
AIJA VALDMANE

Trīspadsmito reizi Lat­vijā noslēdzies projektu konkurss «Sabiedrība ar dvēseli – iedzīvotāji veido savu vidi». Projektu ideju aiz­sākumi meklējami 2005. gada Zaubē, kad notika pirmais sagatavošanās seminārs Nīderlandes fonda projektu konkursam, pēc kura pieteicās pirmie divpadsmit projektu dalībnieki – pašvaldības un to attīstības fondi, sabiedriskās organizācijas.
 
    Jau pirmie projekti bija interesanti un daudzveidīgi – to vidū namu logu un durvju nomaiņas, kāpņutelpu remonti, bērnu rotaļlaukumu iekārtošana, labiekārtotas atpūtas vietas, atjaunoti baznīcu torņi u. c.
    Pēdējā konkursā tika pieteikti 839 projekti. To vidū 582 finansiāli atbalstīti un īstenoti kopā ar 43 pašvaldību partneriem un projektu koordinatoriem. Šajā kustībā ir iesaistījušās vēl divas pilsētas: Jēkabpils un Jūr­mala.
   Minētie konkursi notiek plānošanas reģionos, un pieteikti tiek tie nevalstisko organizāciju projekti, kuri ir piedalījušies vietējos projektu konkursos un saņēmuši paš­valdības atbalstu. Katra novada pašvaldība, izvērtējot savu konkursu rezultātus, pasākumam iesniedz trīs labākos. 
Zemgales plānošanas reģionā aizvadītajā gadā mazos projektus īstenoja 12 pašvaldības, tanī skaitā Jēkabpils, Krustpils, Viesītes novads un Jēkabpils pilsēta. No Jēkabpils novada tika iesniegti Kalna pagasta biedrības «Eko Selonia» projekts «Bērnu rotaļu laukuma izveide Vidsalā un ģimeņu sporta svētki», Leimaņu pagasta «Akācija plus» – «Latvju zīmes rotājas», bet no Dignājas biedrības «Cirkuži» – «Iezīmēsim košus vaibstus Dignājas sejā!» Pirmo vietu ieguva Bauskas novada biedrība «Bauskas sākumskolas padome» ar projektu «Izzini Bausku bērna acīm!», otro – Viesītes novada biedrība «Selonia velo» – «Publiskā velosipēdu remonta stacija», bet trešā vieta tika Dignājas pagasta biedrībai «Cirkuži» ar īstenoto projektu «Iezīmēsim košus vaibstus Dignājas sejā!» Savukārt veicināšanas balvu saņēma Krustpils novada «InSpe» ar projektu «Saieta laukuma izveide Kūku ciematā».
    Madlienā notika labāko projektu īstenotāju sveikšana, un uz šo pasākumu, lai sveiktu «Cirkužus», bija ieradies arī Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags.
 
 «Mums nav vienalga, kādā vidē dzīvojam!»
       Kāds tad ir biedrības «Cirkuži» dalībnieču un projekta īstenotāju stāsts par viņu ieceri? Uz sarunu aicināju biedrības pārstāvi, Jēkabpils novada domes teritoriālās plānošanas speciālisti Dzidru Nartišu un biedrības vadītāju, domes grāmatvedi Ingu Stūr­mani:
     – Pamats šim projektam jau tika likts pagājušajā gadā, kaut arī bijām nogurušas no iepriekš īstenotajiem projektiem un teicām – viss, liekam punktu, jo spēka nav, ideju nav... Bet aizvadītajā gadā mums radās iespēja piedalīties šajā pasākumā «Sabiedrība ar dvēseli», kurā mūsu iepriekšējais projekts «Sakopta vide – Vandānu ciema vizītkarte» bija izvirzīts atzinībai. Un, lūk, šajā konkursā «Sa­biedrība ar dvēseli», kas notika Ādažos, mēs bijām pārsteigtas par to projektu daudzumu, ko īsteno visā Latvijā, par to, cik daudziem cilvēkiem ir daudz un dažādu iniciatīvu, cik liela apjoma darbu. Nežēlojot savu laiku, viņi dara ar pašvaldību un citu iedzīvotāju atbalstu, tāpēc sapratām, ka mēs nedrīkstam čīkstēt un arī mums kaut kas ir jādara. Nevēlamies būt nomale, kur nekas nenotiek. Izvēloties moto: «Mums nav vienalga, kādā vidē mēs dzīvojam!», mēs no visa redzētā smēlāmies iedvesmu un nolēmām ķerties klāt mūsu autobusu pieturām, kuras laika gaitā bija jau noplukušas, apzīmētas. Katrā ziņā tās neuzrunāja nevienu garāmbraucēju un apsaimniekošanas ziņā bija  nevienam nevajadzīgas. Tātad – vizuāli galīgi nepievilcīgas. 
  
Pamatvērtībām jābūt saistītām
      – Sākumā izvērtējam savus spēkus un sapratām, ka nē, divas pieturas  «nepavilksim». Vispirms gribējām sākt ar skolas pieturu, jo ļoti vēlējāmies, lai tur būtu uzkrāsots alfabēts, lai bērniem būtu patīkami un saistoši to lasīt un reizē ar to atrasties šajā pieturā. Mi­nētā pietura mums «aizgāja ļoti viegli». Pieturu ar alfabēta burtiem izdaiļoja vietējā māksliniece Baiba Daģe. Turklāt pa vidu vēl tika uzrakstīts bērnu dzejolis, uzzīmēti gliemeži, zaķis un pele, bet jumts izgaismots ar mazām lampiņām. Tad, kad skolas pietura bija gatava, tad Vandānu iedzīvotāji mums teica: «Nu bet kā, vai uz Latvijas simtgadi Van­dānos pietura paliks tāda pati noplukusi?» Tad mēs saņēmāmies, bet grūtākais bija izdomāt – ko tad mēs lai «liekam» uz minētās pieturas? Tad secinājām, ka vide tomēr veidojas no Dignājas pamatvērtībām. Centrā ir biedrības sakoptā bijušās naftas bāzes vieta, kur uz sienas uzgleznota baznīca, skola, Daugava kā pagasta pamatvērtības. Gleznojumu autore bija Gunita Bramane-Kaminska. Nolēmām, ka mūsu vērtībām jābūt saistītām, jābūt kaut kam «dignājiskam». Katrā pagastā ir savs tautastērps. Naudas gan bija palicis maz, jo liela daļa tika ieguldīta skolas pieturā, tomēr rezultātam bija jābūt tikpat labam. Uzrunājām jaunu meiteni – Madaru Vil­cāni, kas varētu zīmēt, pastāstījām, ko vēlamies sasniegt. Un, lūk, pieturā tapa viņas redzējums par Dignājas tautastērpiem. Pieturvieta tika izdekorēta ar vietējā tautastērpa gleznojumiem. Liels paldies abām šīm gleznojumu autorēm! – stāstīja Inga un Dzidra. 
    Protams, trim biedrības pārstāvēm Ingai, Dzidrai un Gitai vajadzēja piesaistīt ne tikai zīmētājas, bet arī citus, kas pieturas sagatavoja atjaunošanai, notīrīja griestus un sienas, krāsoja, tīrīja zemes apaugumu un visādi citādi sakopa, lai tās būtu gatavas zīmējumiem. Daudz palīdzēja ģimeņu locekļi.
 
Sapņus iemiesoja dzīvē
     Biedrība «Cirkuži» darbojas jau nepilnus piecus gadus, un katru gadu tā īsteno no viena līdz diviem projektiem. Pirmais bija «Bērnu rotaļlaukums». Kā saka Inga, ikvienai no viņām katrs projekts bija kā sapnis, ko vajadzētu ietērpt realitātē.
     – Mans sapnis bija rotaļlaukums, tad Gita Namiņa vēlējās īstenot projektu par aktīvās atpūtas taku, tostarp Mežakaķu taku, un tās pielietojums ir efektīvs, jo to izmanto skolas bērni. Gita to sen bija vēlējusies, tikai nebija zinājusi, kā to paveikt. Savukārt Dzidras sapnis bija uzkopt Van­dānus, – stāsta Inga.
     – Tur bija tā sagruvusī naftas bāze, kas bojāja visu skatu, turklāt atradās pašā Vandānu centrā, – domu turpināja Dzidra. – Ilgus ga­dus domājām, kā un ko tajā izdarīt. Organizējām vairākas talkas, jaucām nost vecos gruvešus. Katrā ziņā – mums patīk tagadējais rezultāts.
      – Tagad jau arī liekas, ka rokas vairs nedrīkst no­laist, – domā Inga. – Darām to visu priekš sevis un priecājamies, ja noder citiem. Neviens cits jau neies un neuzņemsies ne darbu, ne atbildību, kā esam novērojušas. Tagad visi paļaujas uz mums un jautā – kas tad būs nākamais objekts?
      Biedrības «Cirkuži» pārstāves atzīst, ka šī gada lielais izaicinājums būs kopīgais projekts ar Sēlijas lauku partnerības sadarbības projektu «Sēlijas salas». Tur «Cirkuži» popularizēs pagasta tūrisma objektus, pievelkot klāt objektus Dignājas vecajās robežās – Ābeļu pagasta «Ūsiņu», jo tā ir vecā Dignājas teritorija, un arī Dignājas pilskalnu, kas atrodas Dunavas pagastā. Tālāk tiks apspriestas jaunas idejas novada konkursam.
      – Gribas veidot vidi estētisku, lai visiem ir patīkami. Ceram, ka iedzīvotāji to novērtēs, – saka Dz. Nar­tiša. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Nja
    Nja
    pirms 1 gada

    Apcūko tikai pieturvietas.

    Atbildēt
  2. Nja nja
    Nja nja
    pirms 1 gada

    Laikam tu esi vecmeita un turklāt dura, ā ja nebūtu dura, nebūtu vecmeita

  3. to/ nja nja
    to/ nja nja
    pirms 1 gada

    Ej tikai un dakrāso savus mālējumus, kaut kā bāli izskatās. Pastalniekiem jau cita nav ko darīt kā apķēzīt visu un visur, vēl avīzē ieliek. :))))

Pievienot komentāru