Krustpils katoļu baznīcā svin ziemas Māru
ILZE BIČEVSKA

Krustpils Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā notika tradicionālais Sveču dienas jeb ziemas Māras svinēšanas pasākums. Vienlaikus dievnams atzīmēja savas pastāvēšanas 15 gadus
       – Piecpadsmit gadi it kā ir neliels laiks, bet draudzes dzīvē tas tomēr ir nozīmīgs. Baznīca, stāvēdama Krust­pils pusē uz pakalna, un draudze, aktīvi tajā darbodamās, pa šiem gadiem ir cītīgi popularizējusi un spodrinājusi Krustpils vārdu. Krusta zīme, paceļoties pār pilsētu, to sargā. Jēkabpils ir daudzkonfesionāla pilsēta, un mūsu draudze uz pārējo fona nav tā lielākā, bet man tomēr gribētos sacīt, ka, lai arī mūsu draudze ir maza, tā ir dižena. Savukārt Krust­pils kā etnogrāfiskais re­ģions ir ļoti skaists, savulaik postīts, bet nu ar Dieva palīgu atjaunots. Tāpat arī mū­su draudze pastāv un savā at­tīstībā kāpj kalnā. Pat­laban Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baz­nīcas draudzē ir ap 2 000 dalībnieku. Tie ir cilvē­ki ne tikai no Jēkabpils, bet arī no Mežāres, Va­rie­šiem, no apvidiem, kas stiep­jas līdz pat Vīpei, Trepei un Aiviekstei, – stāsta draudzes prāvests Viktors Naglis. 
    Viņš atceras, ka šā dievnama celtniecības laiks viņam pašam bijis kā pārsteigums: kad viņš sācis garīdznieka gaitas, te bijis tikai būvlaukums. 
– Nevarēju iedomāties, ka ar laiku es kalpošu tieši te. Sākumā mani nosūtīja uz Varakļāniem, tad uz Dagdu un tikai pēc tam nonācu Krust­pilī. Man bija uzdevums baznīcu iesvētīt, pa­beigt, pilnveidot, kas ar draudzes cilvēku atbalstu un Dieva apredzību arī izdevās. Jā, ēkas uzturēšana nav lēta, bet, manuprāt, viss, kas tiek dots Dievam, nav uzskatāms par pārmērīgu, – stāsta priesteris.
       Krustpils katoļu baznīca ir vieta, kur izveidota tradīcija rīkot arī kultūras pasākumus. V. Naglis uzsver Jēkabpils kamerorķestra de­vumu: šis kolektīvs dievnamā regulāri rīko savus koncertus. Te notiek arī koru sadziedāšanās, Operas dienās Jēkabpilī dievnamā izskan sakrālās mūzikas koncerts. Iedzīvotājiem un viesiem līdz ar to ir papildu ie­spējas: var doties uz komerciāliem pasākumiem pilsētas kultūras iestādēs vai piedalīties arī šādos pasākumos, – teic V. Naglis. 
Šajā dienā baznīcā bija nā­kušas folkloras kopas no tuvienes un tālienes, lai svinētu vienu no Baznīcas kalendāra svinamajām dienām – ziemas Māru. 
– Baznīcas kalendārā, kas darbojas šajā teritorijā – Terra Mariana (Māras zeme), pastāv ziemas, pavasara, vasaras un rudens Māra. Caur šīm svinamajām dienām tiek akceptēti diev­mātes dzīves svarīgākie dzīves brīži. Tās arī ir zīmes, kas mums liek iedziļināties viņas dzīves būtībā. Ko akcentē ziemas Māra? Gada tumšākajā laikā jaunavai ir piedzimis bērns. Kas  notiek tālāk? Kam tālāk jāiznes viss smagums? Jaunajai mātei. Tās ir četrdesmit dienas pēc bērna dzimšanas. Ko dara māte Ma­rija? Viņa bērnu saģērbj un nes uz baznīcu, liek altāra priekšā, rāda, dod to pārējiem. Ciešanu mātes aspektam līdztekus Jēzum, kas visu laiku ir mūsu uzmanības centrā, liekam arī seno tradīciju – mātes godināšanu. Mums Krustpils  ka­toļu baznīcā iegājies, ka mēs jau daudzus gadus svinam ziemas Māru. Vēl ko es vē­lētos akcentēt: šajā darbā svarīga ir pacietība un neatlaidība. Vai folkloristi savulaik nav bijuši pacietīgi, vācot kopā informāciju par tautas tradīcijām? Ir bijuši. Un neatlaidība izpaužas šo tradīciju iedzīvināšanā mūsdienu dzīvē, – uzsver V. Naglis. 
    Šajā ziemas Māras svinību reizē vispirms notika kārtējais dievkalpojums, tad, dziedot dziesmas, svinīgā procesijā dāvanas pie baznīcas altāra pa kārtai nesa folkloras kopas «Vīraksne» no Atašienes, «Kūzuls» no Dek­šārēm, Rubeņu kultūras na­ma folkloras kopa «Kāre», folkloras kopu apvienība no Aglonas un kopa no Turku saieta nama «Turki», kā arī Krustpils pamatskolas bērnu folkloras kopa. Noslēgumā baznīcas svēt­dienas skolas telpās notika folkloras kopu sadziedāšanās.
    – Baznīca ir ne tikai dievnams, bet arī sabiedriska vieta, kur cilvēki tiekas, izjūt kopīgas darbošanās prieku. Agrāk, kad nebija sociālo tīklu, baznīca bija vieta, kur uzzināt un apmainīties ar jaunumiem. Piemēram, jau­no pāru uzsaukšana: mūsdienās tā nozīme ir gājusi mazumā. Bet savulaik? Šai darbībai bija svarīga loma, jo kādam varbūt bija pretenzijas? – skaidro prāvests. 
    2018. gadā Krust­pils Vis­svētākās Trīsvienības Ro­mas katoļu baznīcā  ap­tuveni 20 pāri tika iesvētīti, bija vairāk nekā simts kristību, laulāti 18 pāri. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru