Krustpils novada pašvaldībā viesojas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards
ILZE BIČEVSKA

Pagājušajā piektdienā Krustpils novada domē viesojās jaunieceltais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, lai tiktos ar novadu pašvaldību vadītājiem.         Sākotnēji uz šo tikšanos aicināti bija Jēkabpils pilsētas un pārējo novadu pašvaldību vadītāji, bet reāli saruna notika tikai ar Krustpils novada pārstāvjiem: domes priekšsēdētāju Kārli Pabērzu, izpilddirektoru Raimondu Spēku un novada uzņēmēju, lauksaimnieku Gundaru Kalvi. Ministrijas pārstāvji sākotnējo programmu mainīja, šādu lēmumu motivējot ar laika trūkumu. 
     Vizītes sākumā ministrs ar palīgiem viesojās jaunuzceltajā LPKS „Latraps” graudu pieņemšanas un pirmapstrādes kompleksā, kā arī Salas novada dārzeņu audzēšanas siltumnīcu kompleksā „Rītausma”. Tikšanās laikā ar Krustpils novada pašvaldības vadību K. Gerhards uzsvēra lauku uzņēmēju aktīvas un veiksmīgas darbības nozīmīgumu, kā labus piemērus cildinot arī šajā dienā apskatītos uzņēmumus. 
     -Valdība beidzot apstiprināta, zemkopības nozarē klāt jaunais plānošanas periods. Svarīgi paturēt virzību uz to, lai laukos saglabātos iedzīvotāji, pastāvētu un attīstītos lauksaimniecības produktu ražošana, kam savukārt nepieciešama kooperācija. Un tās attīstīšana ir arī jaunās valdības uzmanības lokā. Apdzīvotība laukos, lielo zemnieku saimniecību tālāka attīstība, bioloģisko, ne tikai lielo graudkopības un lopkopības saimniecību pastāvēšana un mūsu zemnieku interešu aizstāvēšana ES līmenī -  tāds ir mūsu turpmākais uzdevums. Viegli nebūs. Un šajā lietā svarīga politiķu, nozares pārstāvju, kā arī pašvaldības sadarbība. Es uzskatu, ka pašvaldību loma uzņēmējdarbības veicināšanā reģionos pieaugs ar katru gadu, - sacīja zemkopības ministrs. 
Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs ministram uzsvēra, ka valdībai svarīgi paturēt uzmanības lokā arī pašvaldības autoceļu uzturēšanas lietas un šo darbu finansējumu.
     -Esam novadā iesākuši labot ceļus, bet 20 kilometri nav 400 kilometri. Tiek laboti ceļi, pa kuriem ikdienā notiek satiksme uz ražošanas objektiem un kas svarīgi vietējiem uzņēmējiem, zemniekiem. Runājot par lauksaimniecības zemes pilnvērtīgu izmantošanu, jāteic, ka mūsu pašvaldības rīcībā vēl ir platības, kas atrodas mūsu bilancē, jo savulaik potenciālie īpašnieki laicīgi nesakārtoja zemes lietas. Mums zemnieki pārmet, ka šos zemes gabalus neesam pārdevuši ražotājiem, bet tos iznomājam, - stāstīja K. Pabērzs.
    Kaspars Gerhards piezīmēja, ka tas ir arī Zemkopības ministrijas uzdevums – panākt, lai visas lauksaimniecības zemes nonāktu ražošanas apritē. - Zemes reforma vietām vēl nav pabeigta, - sacīja ministrs.
    Runājot par plānošanas reģioniem, kam atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas nākamajai kārtai tiks dotas lielākas pilnvaras, K. Pabērzs piezīmēja, ka Krustpils novads, kaut vēsturiski vairāk saistīts ar Latgales reģionu, patlaban nezin kāpēc iekļauts Zemgales plānošanas reģionā, kas nav gluži pareizi. Atgriežoties pie zemes jautājuma, Krustpils novada domes priekšsēdētājs pieminēja joprojām neapgūto un nesakārtoto teritoriju lietas agrākajā Krustpils kara lidlaukā. Kāds vēl ražotnes tur varētu tapt? Kā piesaistīt uzņēmējus? Cik jaunas darbavietas tur varētu būt? 
    -Nacionālās attīstības plāns patlaban ir sagatavošanas procesā, un svarīgi plāna izstrādē iesaistīt arī pašvaldības. Laika nav daudz. Zemkopība, ekonomika un transports – nozares, par kurām runāsim, - sacīja ministrs. 
    K. Pabērzs vēl stāstīja ministram par novada specifiku: teritorijām ar īpašu statusu, kā, piemēram, Teiču rezervātu, kur lauksaimnieciskā darbība ir ierobežota, bet zemniekiem īpašuma nodoklis jāmaksā tik un tā. Runājot par iedzīvotāju skaitu novadā, domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka patlaban tas nesamazinās, drīzāk nedaudz ir pieaudzis. Bet pašvaldības darbu apgrūtina likumdošanas līmenī nesakārtotā iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanas sistēma. 
     - Praktiski katrā domes sēdē mums nākas skatīt to iedzīvotāju iesniegumus, kuri konstatējuši, ka viņu īpašumā kāds piedeklarējis dzīvesvietu bez īpašnieka ziņas. Ir, piemēram, kāda adrese, kurā 50 m2 lielā platībā piedeklarēti ap divdesmit cilvēki – pārsvarā tālbraucēji šoferi, ārvalstu (Ukrainas un Krievijas) iedzīvotāji, kas to dara tāpēc, lai vienkāršāk būtu kārtot vīzu jautājumus. Nav pareizi, ka piedeklarēties var bez kādām formalitātēm, bet, lai izdeklarētos, vajadzīgs pašvaldības lēmums, - stāstīja Kārlis Pabērzs. Ministrs par šo faktu bija izbrīnīts. 
     K. Pabērzs zemkopības ministram arī stāstīja par situāciju ar izglītības iestādēm novadā: ka pašvaldība savā budžetā iekļāvusi sadaļu, no kuras tiks veiktas algu piemaksas novada skolu pedagogiem, ka skolēniem tiek maksātas stipendijas par labām sekmēm un par to, ka skolu uzturēšanu spēcīgi sadārdzinājis krasais malkas cenu pieaugums, kas patlaban pašvaldībai liek dzīvot taupīgi. 
     - Ceļu remontu Krustpils novadā patlaban tiek veikti saprātīgi, kā prioritāros izvēloties ceļus, kas ir galvenās artērijas, pa kurām ikdienā pārvietojas saimnieciskās darbības veicēji. Tas ir pārdomāti darīts, un, ja tā izdosies turpināt tālāk, tad šajā jomā viss būs labi. Vēl man kā uzņēmējam svarīgi, lai lēmumu pieņemšanā būtu mazāk birokrātijas, - sacīja novada uzņēmējs Gundars Kalve. Savukārt K. Pabērzs piebilda, ka rekonstruēto pašvaldības ceļu brauktuves platums nav lielāks par sešiem metriem, kas  darīts naudas taupīšanas nolūkos, toties ir atjaunoti grāvji gar ceļu malām tur, kur lauksaimniecības darbu gaitā tie ar laiku tika aizarti. Tāpat ceļu brauktuves rekonstrukcijas gaitā paceltas augstāk. Bet ministrs piebilda, ka valstī patlaban jāveic ceļu audits, un jaunais satiksmes ministrs šajā jautājumā esot apņēmības pilns. Sarunas dalībnieki arī pieskārās plūdu jautājumam, kas šajā novadā ir aktuāls gandrīz katru gadu. 
    Atbildot uz jautājumiem žurnālistiem, Kaspars Gerhards vēlreiz uzskaitīja jaunās valdības un līdz ar to arī Zemkopības ministrijas darbības prioritātes: aktīvs darbs Latvijas zemnieku interešu aizstāvībai Briselē, kooperācijas veicināšana, ražotāju pozīcijas zaļajā iepirkumā, PVN vietējai lauksaimniecības produkcijai samazināšana. Te ministrs uzsvēra, ka ražotāji jau atzinīgi novērtējuši līdzšinējo šā nodokļa samazinājumu dārzeņiem, kas veicinājis to noietu. Tālāk varētu sekot PVN samazinājums svaigajai gaļai, pienam, olām. Vēl valdības prioritāšu lokā būšot ēnu ekonomikas apkarošana, vietējo ražotāju stiprināšana un vietējās produkcijas dažādošana. K. Gerhards uzsvēra, ka joprojām ES maksājumos, ko saņem citu valstu un Latvijas zemnieki, valda liela nevienlīdzība un pastāv liela starpība. 
     -Mēs it kā konkurējam vienā tirgū, bet starta nosacījumi nav vienādi, - sacīja K. Gerhards. Ministrs arī pieminēja Brexit ietekmi uz brīvo tirgu ES, norādot, ka šā tirgus nosacījumu atcelšana UK nozīmēs arī papildu darbu un birokrātijas slogu tādām mūsu valsts kontrolējošajām iestādēm kā PVD un citām.
   Uz jautājumu, kā tagadējais zemkopības ministrs risinās PET depozītu sistēmas ieviešanas jautājumu, par kuras kavēšanu pamatīgus pārmetumus savulaik tika saņēmis viņa priekšgājējs Jānis Dūklavs, K. Gerhards atbildēja, ka depozīta sistēmas ieviešanas jautājums iekļauts šīs valdības deklarācijā.
Pieskaroties gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem, K. Gerhards tikai sacīja, ka valstī jādara viss iespējamais, lai samazinātu iedzīvotāju skaita sarukšanu. 
      -Ir mainījušies iedzīvotāju dzīves paradumi. Tas, kurš visu mūžu strādājis laukos, tagad vēlas pārcelties uz pilsētu vai tuvāk tai. Vai arī cilvēks dzīvo pilsētā, bet strādā laukos. Valstij iedzīvotāju paradumu maiņa jāņem vērā, kā arī jānodrošina izglītības, veselības aizsardzības, drošības u.c. lietas, - sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
 
D. Gagunova foto
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. faktiski
    faktiski
    pirms 1 nedēļas

    Ko nabaga Pabērzs stāv ūsas nolaidis? Kas par kreņķiem?

    Atbildēt

Pievienot komentāru