Krustpils novads vēlas palikt savās robežās
AIJA VALDMANE

Aizvadītajā Krustpils novada ārkārtas domes sēdē  deputāti sprieda par administratīvi teritoriālo reformu, lai beidzot nolemtu,  kādu modeli izvēlēties, ja gadījumā netiek  pieņemts  viņu  piedāvātais – palikt savās ro­bežās –, un nosūtītu Saeimai izskatīšanai. 
     Novada domes priekšsēdētājs  Kārlis Pabērzs ziņoja par situāciju valstī, informējot par to, ka process ir neizbēgams, reforma virzās uz priekšu. Tiks paplašināts Valmieras novads, Valka, iespējams, paliks bez nekā. Viņiem būs jādraudzējas ar igauņiem. Par Iecavu, Jel­gavu un Ventspili  diskutēs – tām nav noteikts statuss. 
      – Valstī jau sagatavots 2021. gada budžets. Visti­camāk, ka pēc jauno novadu izveides to samazinās. Gan jau tiks atrasts pamatojums, kāpēc  tas vajadzīgs, – K. Pabērzs bija skeptisks. – Varakļānos bija tikšanās ar iedzīvotājiem, bet ministrs neatbrauca. Savā vietā atsūtīja ierēdni. 
K. Pabērzs informēja arī par to, ka varbūt vajadzētu mainīt Vēlēšanu likumu. Pilsētās ir daudz lielāks iedzīvotāju skaits. Ja likums paliek tāds pats, tad kādas novadiem būs iespējas uz pārstāvniecību? 
       Vīpes pagastā bija iedzīvotāju aptauja  un savākti paraksti – cilvēki skatās uz Līvānu pusi. Šī vēstule aizsūtīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). 
      Deputāte Vija Stiebriņa  piebilda, ka šī reforma lauku novadiem īsti  domāta nav. Tuvumā nav administratīvā  centra, ir tikai Jēkabpils. Taču principā viņa uzskata, ka reformai ir jābūt. De­putāte kā teritoriālo piemēru minēja kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju, kurās veidotas  lielākas pašvaldības, salīdzinot ar Latviju. Bez Jēkabpils iztikt nekādi nevarēs. Tāpēc V. Stiebriņa  ir par apvienošanos bijušā rajona robežās ar centru Jēkabpilī. Deputāts Kārlis Stars pauda viedokli, ka «jau labu laiku esam informēti, ka reforma notiks. Taču neesmu redzējis novada domes darbību un dzirdējis nekādu argumentu par to, ka novads ir spējīgs pastāvēt kā atsevišķa administratīvi teritoriāla vienība, ka esam spējīgi funkcionēt patstāvīgi. Problēma ir tā, ka nav normāla attīstības centra. Paliekot atsevišķi, mums tāda arī nebūs». Viņš norādīja, ka visu nosaka iedzīvotāju saimnieciskā dzīve,   bet ap 2000 Krustpils novadā deklarēto iedzīvotāju darbavietas ir Jēkabpilī. Cilvēku skaits gan novadā, gan valstī sarūk. Dati ir nepielūdzami. Ja bērni nedzimst, tad ir tikai loģiski, ka resursi jākonsolidē. 
Mums ir stratēģiskas nozīmes objekts – lidlauks, ko attīstīt varētu tikai kopā ar Jēkabpili, – uzsvēra K. Stars. – Mums ir bail no tā, ka domei vairs nebūs tādas teikšanas un ietekmes. Taču tā ir jāizcīna!  VARAM piedāvāja apvienoties ar Jēkabpils novadu bijušā Jēkabpils rajona robežās. Es te redzu loģiku. Kaimiņu novadu iespējas vērtēju piezemēti. 
    K. Stara viedoklim piekrita deputāte Aija Vetere. Viņa uzskatīja, ka ir naivi domāt, ka novads varēs pa­stāvēt atsevišķi. Doma par to, ka kādi deputāti var netikt iebalsoti, ir jāatliek otrajā plānā.
    Deputāti Līga Zalāne un Pēteris Gravāns norādīja uz to, ka viņi dzīvo Atašienes  pagastā, un tas ir tālākais nostūris. 
    Vai Atašiene iegūs vairāk, atgriežoties pie pilsētas? – retoriski jautāja L. Zalāne. – Es domāju, ka nē! Mēs bijām ieguvēji, esot Krustpils novada sastāvā. Jebkuras administratīvās struktūras veidojumā mēs vienalga būsim kā tālākais pagasts.
       P. Gravāns piebilda, ka, ja Krustpils novads nepaliks pašreizējā  variantā, tad Ata­šienei jebkurš cits va­riants tāpat būs sāpīgs. 
       Taču abi deputāti kategoriski bija pret iekļaušanos Sēlijas novadā. 
      Deputāts Juris Puriške­vičs paskaidroja, ka pagasta iedzīvotāji savu redzējumu jau izteikuši. Ja nav Krustpils  novada, tad vīpieši vēlas iekļauties Līvānu novadā. 
     Mani šī administratīvi teritoriālā  reforma  neapmierina. 2008. gadā tika iz­šķērdēta nauda, nekas vairāk. Tikām sadzīti novados. Krustpils novads pierādīja, ka prot un var strādāt. Valdība atkal mūs dzen aplokos. Jaunā administratīvi teritoriālā reforma iznīcina astoņu gadu darbu. Es piekristu novadam ar Krustpils pilsētu. Neviens nav pateicis to, kāds labums būs no jaunās reformas, – norādīja J. Puriškevičs.
     Deputāti Daina Kalve un  Egils  Jaksons bija par novada izveidi bijušā   rajona robežās ar Jēkabpili  kā administratīvo  centru. 
     Kārlis Pabērzs  (juniors) izteicās, ka  reformai ir jābūt, lai apgūtu Eiropas naudu, taču trūkst valstiskas stratēģijas. Nevar normāli attīstīties, ja nav tālāka redzējuma. Bijušais Jēkab­pils rajons šobrīd ir optimālākais variants. Domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs piebilda, kas viss iet uz centralizāciju gluži tāpat kā agrāk. Deputāte Dace Vītola bija par novada izveidi bijušā rajona robežās. Domes priekšsēdētāja vietniece Kornēlija Brūniņa secināja, ka pašreizējais variants acīm­redzot ir bijušā  rajona robežas. Viņa neredz lielu ieguvumu no tā, ka «ejam uz pilsētu». Kas būs labāk nekā Krustpils novadā? Lielākā  daļa naudas tiks pilsētai. Viņa ir apjautājusi daļu no  Krustpils  novada zem­niekiem un noskaidrojusi, ka viņu prioritāte ir lauksaimniecība, tātad – zemnieku darbības sfēra, un viņiem ir vienalga, kāda reforma, ka tikai viņi var darboties savā sfērā un nodokļu slogs nekļūtu smagāks. 
    Mēs esam lauksaimnieki, un novadam līdz šim ir labi veicies, – turpināja K. Brū­niņa. – Jāapvienojas visiem novadiem. Ar Jēkabpili varētu būt tikai kopēja plānošana un konkrēta sadarbība. Taču mūsu mīnuss – nav centra. Droši  vien, ka būs par centru jāizvēlas Jēkab­pils, bet, ja veidosies lielie novadi, tad Jēkabpils nebūs lielpilsēta. Sēlijas novadā gan es negribu iekļauties, –  uzsvēra K. Brūniņa. – Mēs ar Sēliju neesam saistīti. 
     Tam, ka Krustpils novadam konceptuāli nav nekādas saistības ar Sēliju, piekrita arī K. Stars.  
      Balsojot «par» un vienam deputātam – J. Puriš­kevičam – atturoties, tika pieņemts šāds Krustpils  novada domes lēmums: 
     «Aicināt LR Saeimu, izstrādājot likumprojektu «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums», veidot to taisnīgu, pamatotu, ievērojot labas likumdošanas principus, ņemot vērā pašvaldību viedokļus. Refor­mas turpināšanas  gadījumā saglabāt Krustpils novada administratīvo teritoriju  tās pašreizējās robežās, taču, ja šī teritorija netiek saglabāta, tad novada dome atbalsta VARAM piedāvāto modeli, kur Krustpils novada pagasti tiek iekļauti Jēkabpils novadā, kuru veido Jēkabpils pilsēta un pašreizējo Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadu teritorijās esošās pilsētas un pagasti. 
Ja reformas gaitā tiek veidots Sēlijas novads, tad Krustpils  novada pagastus jāiekļauj novadā, kura administratīvais centrs ir Jēkab­pils pilsēta». 
Šāds lēmums tika nosūtīts  Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. Nepūt pīlītes!
    Nepūt pīlītes!
    pirms 8 mēnešiem

    Kāpēc man liekas, ka Puriškevičs pūš pīlītes par Vīpes pagasta iedzīvotāju vēlmi pievienoties Līvānu pagastam. Varbūt Puriškevičs ar Šeinovu to grib un vēl daži sociālo pabalstu saņēmēji, kam bail iebilst pret tādu muļķību.

    Atbildēt
  2. No Krustpils novada
    No Krustpils novada
    pirms 8 mēnešiem

    Nu par pievienošanos Sēlijai galīgi garām. Cerams, ka tā nebūs. Krustpils novadam nebūtu ne vainas, ja būtu normāls centrs, nevis dauzīšanas pa pakšiem.

    Atbildēt
  3. Pīlīte
    Pīlīte
    pirms 8 mēnešiem

    Kas tie par pakšiem? Cik zinu, Krustpils madāmas sēž Jēkabpilī, Rīgas ielā. Vai tie kādi pakši? Loģiskāk jau gan būtu, ja visi tupētu Mežārē. Tas tad arī varētu būt attīstības centrs. A kapēc ne?

  4. Kaudzīte
    Kaudzīte
    pirms 8 mēnešiem

    Nu tādi mērnieku laiki kā brāļiem Kaudzītēm,tikai žēl,ka deputātu intelekta līmenis ir pamatskolas skolēnu līmenis.

    Atbildēt

Pievienot komentāru