Kultūras ministre darba vizītē apmeklē Jēkabpili
INESE ZONE

1. decembrī Jēkabpili darba vizītē apmeklēja kultūras ministre Dace Melbārde, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņeviča un ministres biroja vadītāja Vita Biķerniece.
     Ministre tikās ar pašvaldības, kultūras un kultūrizglītības iestāžu un muzeja vadību, mazākumtautību biedrību vadītājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Jēkabpils Tautas namu, pilsētas bibliotēku, Krustpils kultūras namu un Krustpils pili. 
    Ministre informēja par valsts simtgades svinību koncepciju un pasākumu programmu: gan par lielajiem valsts mēroga pasākumiem četru gadu garumā no 2017. līdz 2021. gadam, gan ieskicējot aktivitātes, kurās var iesaistīties pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un ikviens no mums ar savu iniciatīvu. D. Melbārde arī pastāstīja par Kultūras ministrijas darbu. 
    – Ikdienā Kultūras ministrija strādā trīs politiku laukos. Tā lielākā politika, par kuras veidošanu un ieviešanu mēs pilnībā atbildam, ir kultūrpolitika. Mēs atbildam par integrācijas, saliedētības un identitātes politikas koordināciju. Vairāk tā ir koordinācijas loma, bet ir atsevišķi jautājumi, kur mēs ieviešanas stadijā esam atbildīgi. Mēs sadarbojamies ar mazākumtautībām. Pie Kultūras ministrijas ir mazākumtautību komiteja. Reizi gadā mēs organizējam lielu mazākumtautību forumu, kur izvērtējam iepriekšējā gadā paveikto un veidojam darba plānu nākamajam gadam. Un dialogā ar mazākumtautībām esam vērsti uz mazākumtautību kultūru daudzināšanu. Pir­mais šāds festivāls notika Daugavpilī. Vēl mūsu atbildībā ir daļa diasporas jautājumu. Mēs ļoti daudz strādājam ar mūsu tautiešiem ārvalstīs, palīdzot viņiem organizēt kultūras pasākumus, piedalīties Dziesmu­svētku tradīcijās, un atbalstām mūsu diasporas nevalstiskās organizācijas. Mēs atbildam arī  par nevalstisko organizāciju atbalsta mehānisma veidošanu Latvijā. Jau otro gadu pēc kārtas darbojas nevalstisko organizāciju fonds, kuru mēs nododam administrēt sabiedrības integrācijas fondam. Kultū­ras ministrijas pārziņā darbojas Valsts Kultūrkapitāla fonds, kura finansējumu mēs katru gadu cenšamies vairot. Esam priecīgi, ka nākamā gada budžetā papildu fi­nansējums nācis klāt tieši reģiona programmām. Tas ir tas, par ko mēs iestājamies, ka vairāk vajag atvēlēt reģioniem, jo mēs katru ga­du redzam, ka reģionālajās programmās ir ļoti daudz ļoti labu projektu, – teica Dace Melbārde. Viņa minēja, ka vēl viena liela aktualitāte ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, jo nemateriālais kultūras mantojums ir pamatvērtība, kas kopienas tur kopā. 
    Folklorai, amata prasmēm ir milzīga nozīme katras kopienas identitātes veidošanā un arī sevis apzināšanā. Tāpēc D. Melbārde izteica gandarījumu, ka šogad izdevies pieņemt nemateriālā kultūras mantojuma likumu. Ministre sacīja, ka ir daudz aktualitāšu, kas saistās ar profesionālo mākslu. Pirmkārt, kā papildināt profesionālās mākslas infrastruktūras robus galvaspilsētā, jo šobrīd reģionos šajā ziņā ir izdarīts vairāk nekā galvaspilsētā. 
D. Melbārde informēja par Dziesmu svētku infrastruktūras sakārtošanu pirms simtgades Dziesmusvēt­kiem, kā arī informēja par nesen Kultūras ministrijas pārziņā nodoto mediju politiku. 
    – Es gribu uzsvērt, ka Kultūras ministrija ļoti stingri iestājas par to, ka Latvijā ir jāatbalsta mediju daudzveidība. Es zinu, ka laiku pa laikam parādās diskusijas par to, vai vietējā prese ir vajadzīga. Mēs iestājamies par to, ka ir, jo uzskatām, ka tā ir arī nozīmīga kultūrtelpas veidošanas daļa un tas ir ārkārtīgi nozīmīgs kopienas veidošanas līdzeklis, ko nevar aizstāt nacionālā prese vai globālie interneta rīki. Mēs uzskatām, ka laikā, kad visur apkārt ir ļoti daudz dezinformācijas, tieši vietējā prese vislabāk un ātrāk var uzrunāt kopienu ar precīzu informāciju un ar informāciju, kas pašu kopienu interesē. Neviens nacionālais medijs nerunās specifiski par to, kas notiek Jē­kab­pils pilsētā. Tai pašā lai­kā mēs saprotam, ka mediju tirgus ļoti nežēlīgajā pasaulē vietējā prese nevar izdzīvot bez valsts atbalsta,  – sacīja D. Melbārde. Viņa skaidroja, ka  ir izveidots mediju atbalsta fonds, kas  šo atbalstu piešķir pēc projektu konkursa principa.  
   Dziesmu un Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņe­viča informēja par plānoto simtgades Dziesmu svētku norisi, infrastruktūras – Daugavas stadiona un Me­žaparka estrādes – rekonstrukciju un izmaiņām Dzies­mu svētku koncertu biļešu tirdzniecībā, kā arī svētku finansējumu. Kopumā svētku norisei atvēlēti 5941578 miljoni eiro. 800000 eiro plānots iegūt kā pašu ieņēmumus 32% no dotācijas tiek izlietoti svētku dalībnieku ēdināšanai un izmitināšanai, 12% kārtības nodrošināšanai, tiešraidēm, dokumentēšanai un 56% sagatavošanai – tehniskajam nodrošinājumam, mārketingam, iepirkumiem ārpakalpojumiem u. c. Izmaiņas biļešu tirdzniecībā paredz, ka gan internetā, gan kasēs vienā pirkuma reizē  varēs nopirkt ne vairāk kā  četras biļetes. Tas noteikts ar nolūku novērst spekulāciju ar biļetēm. Ielūgumiem tiks atvēlēti tikai 2% biļešu un ir stingri reglamentēts to personu loks, kam tās pienākas. Pašvaldībām būs iespēja rezervēt biļetes atbilstoši noteiktām kvotām. Paš­valdības pēc saviem ieskatiem var lemt, kam šīs biļetes piešķirt. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. Jefs
    Jefs
    pirms 1 nedēļas

    Kreicburgas ziķeri varēja uzdziedāt par godu ministrei.

    Atbildēt
  2. vērotājs
    vērotājs
    pirms 6 dienām

    Kādu pusstundu atpakaļ sniga sniegs ar ļoti lielām pārslām un dzirdēju lidojam zosis.

    Atbildēt

Pievienot komentāru