11. novembrī, Lāčplēša dienā, Jēkabpils Galvenās bibliotēkas (JGB) lasītavā atklāja dokumentālu izstādi «Jaunsardzes vēsture Jēkabpils reģionā». Tā tapa, sadarbojoties Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centra 2. novada nodaļas jaunsargu instruktoram Normundam Pastaram un JGB darbiniekiem.
Apraksti, dokumenti, fotogrāfijas — divdesmit gadu vēsture
Izstādē apskatāmi fotoalbumi, mapēs saliktas dokumentu kopijas, kas stāsta par Jaunsardzes dibināšanu, par to, kā tapis tās nolikums, izveidots formastērps un atpazīšanas zīmes, te salikti pārgājienu apraksti un skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi par Jaunsardzes tēmu.
Tāpat ekspozīcijā izvietotas ierāmētas fotogrāfijas, kas ataino laiku kopš pagājušā gada deviņdesmito gadu sākuma, kad Jaunsardze tapa, līdz pat mūsdienām. Te redzami arī foto no pārgājieniem, spēlēm, sacensībām, dalības Barikāžu piemiņas pasākumos un atpūtas brīžos, kā arī fotogrāfijas, kurā mūsu jaunsargi redzami kopā ar Zemessardzes vadību un Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Kopumā izstāde stāsta par divdesmit gadu laika periodu Jēkabpils reģiona Jaunsardzes vēsturē.
— Es saku paldies ikvienam, kas man deva savus materiālus vai sniedza informāciju par šo laiku, un, izmantojot izdevību, aicinu arī citus bijušos jaunsargus vai viņu ģimenes locekļus uzdāvāt mums fotogrāfijas, dokumentus vai tamlīdzīgus materiālus, kas stāsta par viņu dēla vai meitas dalību jaunsargu kustībā, — atklājot izstādi, sacīja Normunds Pastars, kurš par jaunsargu instruktoru strādā kopš 1995. gada, kad viņš šos pienākumus pildīja, būdams skolotājs Krustpils pamatskolā. N. Pastara uzdevumā Jēkabpils pamatskolas mazie jaunsargi bija veikuši pētījumu, saskaitot to, cik kopš 1991. gada Jēkabpils reģiona jaunsargi dažādās sporta un militārajās sacensībās ir ieguvuši diplomus. Zēnu pētījums liecina, ka tādi ir veseli 110.
No skolēna līdz karavīram
Pirmās jaunsargu nometnes Jēkabpils reģionā tika organizētas 1994. gadā, un tolaik to koordinēja Zemessardzes 56. bataljons, ar kuru jaunsargu sadarbība nav pārtrūkusi ne brīdi. Pastāstot par katru izstādē redzamo fotogrāfiju, N. Pastars citu starpā norādīja arī uz kādu melnbaltu foto, kur redzami formās tērpti pamatskolas vecuma zēni, ejot ierindā, un jaunāku, krāsainu foto, kurā jauns karavīrs instruē citus karavīrus laikā, pirms doties misijā uz Afganistānu.
— Tas ir Jānis Gavars, viens no agrākajiem aktīvajiem jaunsargiem, — rādot šos foto, sacīja N. Pastars. Tāpat instruktors uzsvēra, ka visas valsts un tajā skaitā arī Jēkabpils jaunsargu aktivitātes savulaik ievērojuši arī mecenāti no Vītolu fonda, kā rezultātā no desmit fonda stipendijai izvirzīto labāko jaunsargu vidus viens — Lauris Eglītis — tika ieguvis šo labdaru atbalstu, kas dots gan par puiša labām sekmēm, gan sabiedrisko aktivitāti, darbojoties Jaunsardzē.
Laika gaitā Jēkabpils reģiona jaunsargiem izveidojušās daudzas tradīcijas: militārās nometnes, kas notikušas Vīpē, Sūnās un citviet, notikušas sacensības, kas organizētas ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņu valstī Lietuvā, mūsu jaunsargi bijuši sacensībās, kur piedalās arī Igaunijas, Zviedrijas un ASV līdzīgu organizāciju biedri.
Jaunsargi savas tradīcijas veido paši
Deviņdesmito gadu beigās Jēkabpils reģiona jaunsargiem bija izveidotas «Pelēkā vilcēna» un «Baltā vilcēna» nozīmītes, kuras jaunsargs savā īpašumā varēja iegūt, ja izpildīja noteiktus normatīvus vasaras vai ziemas sporta veidos un parādīja noteiktas militārās vai glābšanas iemaņas. Tāpat jaunsargu apmācībai laika gaitā izveidoti četri līmeņi, kurus sāk apgūt pamatskolas 4., bet pabeidz, mācoties jau vidusskolas 12. klasē. Svinīgumu un pamatīgumu rada arī tāda tradīcija, kad jaunsargs, dodot zvērestu, par to parakstās arī speciālā veidlapā.
Visa dokumentācija, spēles, normatīvi un tradīcijas ir pašu domāti, izveidoti, laika gaitā kaut ko arī atmetot vai nomainot. Un jaunsargu kustības veidošanā Jēkabpils reģiona entuziastiem ir bijuši arī labi palīgi. Šajā reizē N. Pastars pateicās pensionētajai skolotājai Ērikai Osītei, kura savulaik sniegusi padomu pamatdokumenta — Jaunsardzes nolikuma — izstrādē.
— Militārā mācība skolās kā atsevišķs mācību priekšmets ir pastāvējusi allaž. Pirmās brīvvalsts laikā tā bija vērsta uz savu nacionālo valsti, arī padomju laikā, kad tai, protams, līdzi nāca komunistiskā ideoloģija. Ar Latvijas Zemessardzes izveidošanu skolu militārā mācība atkal aizgāja pareizajās — Latvijas valsts patriotisma ieaudzināšanas — sliedēs. Kas tad ir patriotisms? Manuprāt, tas nozīmē mīlēt savu ģimeni, draugus, skolu, pilsētu un valsti. Jo īpaši puišiem, gan arī tām meitenēm, kurām tas interesē, Jaunsardze ir vajadzīga. Tā dod stāju, gaitu, nodarbes, zināšanas, prasmi strādāt komandā, pārliecību par sevi. Lai jums veicas arī turpmāk, — novēlēja Ē. Osīte.
Biržos — dažādi pasākumi
Otrs 11. novembra pasākums, kam jau ir astoņus gadus ilga vēsture un sava ierastas norises kārtība, ir Lāčplēša dienas svinības Biržos. Katru gadu ciemata iedzīvotāji pulcējas pie pamatskolas pagalmā iekurtā ugunskura, tiekas ar Zemessardzes pārstāvjiem, skolēniem ir iespēja apskatīt zemessargu militāro ekipējumu, kā arī ir cienasts — tēja un zupa vai putra.
— Vienkāršs, bet spēcinošs cienasts — miežu putraimu biezputra ar speķa gabaliņiem — bija arī šogad. Tāpat neiztrūka bērnu prieks, tiekoties ar zemessargiem. Tad gājām lāpu gājienā uz piemiņas akmeņiem, kas atrodas apmēram tur, kur 1919. gada oktobrī noritēja Biržu kaujas. Laika gaitā mēs šo vietu kopā ar vietējiem skolēniem esam labiekārtojuši. Lai arī tas nav piemineklis, tomēr arī Biržos ir vajadzīga kāda vieta, kurp doties Lāčplēša dienas lāpu gājienā un pieminēt tautas varoņus. Te kopā ar Tautas nama sieviešu ansambli «Melodija» un vīru ansambli «Birži» visi gājiena dalībnieki nodziedāja valsts himnu un dziesmu «Nevis slinkojot un pūstot». Un vakarā redzēju, ka daudzi vietējie, atzīmējot Lāčplēša dienu, māju logos bija ielikuši svecītes. Tā svinējām mēs, — stāsta Biržu Tautas nama vadītāja Vija Pazuha.
D. Gagunova foto