Lāčplēša dienā atklāj izstādi, tiekas ar zemessargiem, iet lāpu gājienā
ILZE BIČEVSKA

11. novembrī, Lāčplēša dienā, Jēkabpils Galvenās bibliotēkas (JGB) lasītavā at­klāja dokumentālu izstādi «Jaunsardzes vēsture Jē­kabpils reģionā». Tā tapa, sa­darbojoties Latvijas Re­publikas Aizsardzības mi­nistrijas Rekrutēšanas un jaunsardzes centra 2. no­va­da nodaļas jaunsargu instruktoram Normundam Pastaram un JGB darbiniekiem.
 
Apraksti, dokumenti, fotogrāfijas — divdesmit gadu vēsture
  Izstādē apskatāmi fotoalbumi, mapēs saliktas dokumentu kopijas, kas stāsta par Jaunsardzes dibināšanu, par to, kā tapis tās nolikums, izveidots formastērps un at­pazīšanas zīmes, te salikti pār­gājienu apraksti un skolē­nu zinātniski pētnieciskie dar­bi par Jaunsardzes tēmu.
Tāpat ekspozīcijā izvietotas ierāmētas fotogrāfijas, kas ataino laiku kopš pagāju­šā gada deviņdesmito ga­du sākuma, kad Jaunsardze tapa, līdz pat mūsdienām. Te redzami arī foto no pārgājieniem, spēlēm, sacensībām, dalības Barikāžu piemiņas pasākumos un atpūtas brīžos, kā arī fotogrāfijas, kurā mūsu jaunsargi redzami ko­pā ar Zemessardzes vadību un Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Kopumā izstāde stāsta par divdesmit gadu laika periodu Jēkabpils re­ģi­ona Jaunsardzes vēsturē.
   — Es saku paldies ikvienam, kas man deva savus materiālus vai sniedza informāciju par šo laiku, un, izmantojot izdevību, aicinu arī citus bijušos jaunsargus vai viņu ģimenes locekļus uzdāvāt mums fotogrāfijas, dokumentus vai tamlīdzīgus materiālus, kas stāsta par viņu dēla vai meitas dalību jaunsargu kustībā, — atklājot izstādi, sacīja Normunds Pastars, kurš par jaunsargu instruktoru strādā kopš 1995. gada, kad viņš šos pienākumus pildīja, būdams skolotājs Krustpils pamatskolā. N. Pastara uzdevumā Jēkabpils pamatskolas mazie jaunsargi bija veikuši pētījumu, saskaitot to, cik kopš 1991. gada Jēkabpils reģiona jaunsargi dažādās sporta un militārajās sacensībās ir ieguvuši diplomus. Zēnu pētījums liecina, ka tādi ir veseli 110.
 
No skolēna līdz karavīram
   Pirmās jaunsargu nometnes Jēkabpils reģionā tika organizētas 1994. gadā, un tolaik to koordinēja Ze­mes­sar­dzes 56. bataljons, ar ku­ru jaunsargu sadarbība nav pārtrūkusi ne brīdi. Pastāstot par katru izstādē redzamo fo­togrāfiju, N. Pastars citu star­pā norādīja arī uz kādu melnbaltu foto, kur redzami formās tērpti pamatskolas vecuma zēni, ejot ierindā, un jaunāku, krāsainu foto, kurā jauns karavīrs instruē citus karavīrus laikā, pirms doties misijā uz Afganistānu. 
— Tas ir Jānis Gavars, viens no agrākajiem aktīvajiem jaunsargiem, — rādot šos foto, sacīja N. Pastars. Tā­pat instruktors uzsvēra, ka visas valsts un tajā skaitā arī Jēkabpils jaunsargu aktivitātes savulaik ievērojuši arī mecenāti no Vītolu fonda, kā rezultātā no desmit fonda stipendijai izvirzīto labāko jaunsargu vidus viens — Lau­ris Eglītis — tika ieguvis šo labdaru atbalstu, kas dots gan par puiša labām sekmēm, gan sabiedrisko aktivitāti, darbojoties Jaunsardzē.
Laika gaitā Jēkabpils re­ģiona jaunsargiem izveidojušās daudzas tradīcijas: militārās nometnes, kas notikušas Vīpē, Sūnās un citviet, notikušas sacensības, kas organizētas ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņu valstī Lie­tuvā, mūsu jaunsargi bijuši sacensībās, kur piedalās arī Igau­nijas, Zviedrijas un ASV lī­dzīgu organizāciju biedri. 
 
 Jaunsargi savas tradīcijas veido paši
   Deviņdesmito gadu beigās Jēkabpils reģiona jaunsargiem bija izveidotas «Pe­lē­kā vilcēna» un «Baltā vilcēna» nozīmītes, kuras jaunsargs savā īpašumā varēja ie­gūt, ja izpildīja noteiktus nor­matīvus vasaras vai ziemas sporta veidos un parādīja noteiktas militārās vai glābšanas iemaņas. Tāpat jaunsargu apmācībai laika gaitā izveidoti četri līmeņi, kurus sāk apgūt pamatskolas 4., bet pabeidz, mācoties jau vidusskolas 12. klasē. Svi­n­īgumu un pamatīgumu rada arī tāda tradīcija, kad jaunsargs, dodot zvērestu, par to parakstās arī speciālā veidlapā. 
   Visa dokumentācija, spēles, normatīvi un tradīcijas ir pašu domāti, izveidoti, laika gaitā kaut ko arī atmetot vai nomainot. Un jaunsargu kus­tības veidošanā Jēkabpils reģiona entuziastiem ir bijuši arī labi palīgi. Šajā reizē N. Pastars pateicās pensionētajai skolotājai Ērikai Os­ī­tei, kura savulaik sniegusi pa­domu pamatdokumenta — Jaun­sardzes nolikuma — iz­strādē. 
   — Militārā mācība skolās kā atsevišķs mācību priekšmets ir pastāvējusi allaž. Pirmās brīvvalsts laikā tā bija vērsta uz savu nacionālo valsti, arī  padomju laikā, kad tai, protams, līdzi nāca ko­munistiskā ideoloģija. Ar Lat­vijas Zemessardzes izveidošanu skolu militārā mācība atkal aizgāja pareizajās — Latvijas valsts patriotisma ieaudzināšanas — sliedēs. Kas tad ir patriotisms? Ma­nu­prāt, tas nozīmē mīlēt sa­vu ģimeni, draugus, skolu, pil­sētu un valsti. Jo īpaši puišiem, gan arī tām meitenēm, kurām tas interesē, Jaun­sar­dze ir vajadzīga. Tā dod stā­ju, gaitu, nodarbes, zināšanas, prasmi strādāt ko­mandā, pārliecību par sevi. Lai jums veicas arī turpmāk, — novēlēja Ē. Osīte.
 
Biržos — dažādi pasākumi
   Otrs 11. novembra pasākums, kam jau ir astoņus ga­dus ilga vēsture un sava ie­rastas norises kārtība, ir Lāč­plēša dienas svinības Biržos. Katru gadu ciemata iedzīvotāji pulcējas pie pamatskolas pa­galmā iekurtā ugunskura, tie­kas ar  Zemessardzes pārstāvjiem, skolēniem ir iespēja apskatīt zemessargu militāro ekipējumu, kā arī ir cienasts — tēja un zupa vai putra.
  — Vienkāršs, bet spēcinošs cienasts — miežu putraimu biezputra ar speķa gabaliņiem — bija arī šogad. Tāpat neiztrūka bērnu prieks, tiekoties ar zemessargiem. Tad gājām lāpu gājienā uz piemiņas akmeņiem, kas atrodas apmēram tur, kur 1919. gada oktobrī noritēja Biržu kaujas. Laika gaitā mēs šo vietu kopā ar vietējiem skolēniem esam labiekārtojuši. Lai arī tas nav piemineklis, tomēr arī Biržos ir vajadzīga kāda vieta, kurp doties Lāčplēša dienas lāpu gājienā un pieminēt tautas varoņus. Te kopā ar Tautas nama sieviešu ansambli «Me­lodija» un vīru ansambli «Birži» visi gājiena dalībnieki nodziedāja valsts himnu un dziesmu «Nevis slinkojot un pūstot». Un vakarā redzēju, ka daudzi vietējie, atzīmējot Lāčplēša dienu, māju logos bija ielikuši svecītes. Tā svinējām mēs, — stāsta Biržu Tau­tas nama vadītāja Vija Pa­zu­ha.
 
D. Gagunova foto

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!