Lai Jēkabpils slimnīca būtu pacientu primārā izvēle reģionā!
INESE ZONE

31. jūlijā tika sasaukta SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca» kapitāldaļu turētāja pārstāvju kopsapulce, darba kārtībā iekļaujot jautājumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa apstiprināšanai. Pēc valdes kopsapulces jaunie valdes pārstāvji atbildēja uz vietējo plašsaziņas līdzekļu jautājumiem.
      Jau informējām, ka par SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca» valdes locekļiem izvēlēti: Nacionālā veselības dienesta (NVD) kontroles un uzraudzības departamenta direktore Margarita Meļņikova un praktizējošs ārsts – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs, partijas «Jaunā vienotība» biedrs un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieks veselības jautājumos Renārs Putniņš. Padomnieka pienākumus R. Putniņš pilda sabiedriskā kārtā bez atalgojuma. M. Meļņikova Stradiņa universitātē ieguvusi bakalaura grādu programmā «Sabiedrības veselība», Juridiskajā koledžā 1. līmeņa augstāko izglītību jurisprudencē un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
       -Esam izlēmuši valdes priekšsēdētāja amatu uzticēt M. Meļņikovai, bet R. Putniņš būs valdes loceklis. No deviņiem pretendentiem izvēlēties amatam valdē tieši viņus mūs mudināja abu konkrētā pieredze medicīnas jomā. M. Meļņikovas pieredze NVD rada pārliecību, ka visu finansējumu, ko slimnīca būs izstrādājusi, mēs arī iegūsim. Tāpat R. Putniņa līdzšinējā pieredze ļauj domāt, ka kopā ar M. Meļņikovu viņi tiks galā ar problēmām saistībā ar novilcināto slimnīcas rekonstrukcijas projektu, – tā par jaunajiem valdes darbiniekiem sacīja domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. Viņš informēja, ka valdes locekļu atalgojums ir tāds, kāds tas bijis noteikts iepriekšējai valdei: 3 756 eiro valdes priekšsēdētājai un  3 380 eiro – valdes locekļiem. Valdei nav iepriekš bijušo lielo atlaišanas pabalstu un kompensāciju par sava auto nomu darba vajadzībām, ko A. Kraps atcēla jau iepriekšējās valdes darba laikā.
     M. Meļņikovai un R. Putniņam tika jautāts par skatījumu uz slimnīcas turpmāko darbu, finansiālo un citu problēmu risinājumu.
     -Esmu gandarīta un pateicīga par to, ka pašvaldība uzticēja man un valdes loceklim R. Putniņam šo pienākumu un atbildību par slimnīcu. Es vēlētos redzēt, ka 2022. gadā uz slimnīcas 110 gadu jubileju tā kļūtu par šī reģiona pirmās izvēles slimnīcu, kur saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Savukārt darbiniekiem un ārstiem tā būtu viena no prioritārām vietām, kur viņi vēlētos strādāt un attīstīt savu profesionālo pieredzi. Lai runātu par prioritātēm sīkāk, vispirms jāizstudē visi finanšu dokumenti. Viena no prioritātēm ir darbinieki, jo, manā skatījumā, jebkurā iestādē, arī slimnīcā, ir trīs vērtības: darbinieki, klienti jeb šajā gadījumā pacienti un vide. Slimnīcā gan atšķirībā no uzņēmuma pacienti ir galvenā vērtība, un tad darbinieki un vide ir vieta, kur šīs abas vērtības sastopas.  Es viena nevarēšu paveikt to, ko vēlos, jo tam ir vajadzīgs arī darbinieku atbalsts. Jebkuras pārmaiņas tiks veidotas, tikai saskaņojot ar darbiniekiem. Ja ir pretestība no darbiniekiem, tad tās nav pārmaiņas, tad tā ir nevajadzīga pārmaiņu imitēšana. Protams, tas, kam gribētu pievērst uzmanību, ir zāļu izlietošanas caurskatāmības nodrošināšana. Kopumā zāles ir viena no dārgākajām slimnīcas izdevumu komponentēm. Tāpēc ir svarīgi, lai tieši šī daļa tiktu izlietota pamatoti un atbilstoši pacientu vajadzībām. Protams, svarīga ir arī pakalpojumu attīstība. Es gribētu redzēt, lai slimnīcā ir pilnībā funkcionējoša insulta vienība, jo tas ir viens no obligātajiem profiliem reģionālajai slimnīcai. Par pakalpojumu attīstību skatīsimies no viedokļa, lai tas būtu finansiāli izdevīgi.      Galvenais nav kāda pakalpojumu programma. Svarīgi, lai tā būtu nepieciešama reģiona iedzīvotājiem, un tā būtu finansiāli izdevīga slimnīcai un neradītu tai zaudējumus. Tādēļ, lai izvērtētu un pateiktu, ka mēs attīstīsim te kādu konkrētu pakalpojuma programmu, ir nepieciešams piedāvājuma, pieprasījuma un finanšu izvērtējums, – sacīja Margarita Meļņikova.
      Renārs Putniņš piekrita sacītajam, piebilstot, ka: «Ir izskanējušas problēmas, viena no kurām bija savstarpējās darbinieku attiecības ar valdi. Uzskatu, ka to vajadzētu atrisināt kā vienu no pirmajām, jo bez ārstiem, māsām un māsu palīgiem slimnīca nevar strādāt. Pilnīgi piekrītu, ka problēma ir ES fondu atbalsts slimnīcas rekonstrukcijas projektam, kas jāīsteno, lai realizētu valdes priekšsēdētājas sapni par Jēkabpils slimnīcu kā labāko reģionā.»
Atbildot uz jautājumu, kas jāsaprot ar attiecību sakārtošanu ar kolektīvu, R. Putniņš sacīja, ka lēmumu pieņemšanā plānots iesaistīt nodaļu vadītājus, jo viņu redzējums ir svarīgs un viņi strādā ik dienu un ir galvenie darba veicēji. Savukārt valdes uzdevums ir palīdzēt viņiem to darīt. Ar pašvaldību esot runāts par iespēju veidot slimnīcā konsultatīvo padomi, kurā ietilptu vadošie speciālisti, ar kuriem tad apspriestu aktuālos jautājumus, un tad par tiem runātu ar kolektīvu.
Gan M. Meļņikova, gan R. Putniņš ir rīdzinieki. Abi ir arī sabiedriski aktīvi. R. Putniņš politikā ienācis, iestājoties Zatlera Reformu partijā, vadījis partijas Rīgas nodaļu. Būdams nemierā ar partijas gaisotni, pārgājis uz «Vienotību», kur darbojas joprojām. Ir bijis 12. Saeimas deputāts un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis. M. Meļņikovas aizraušanās ir sportisks dzīvesveids. 2016. gadā viņa piedalījās Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federācijas un sporta klubu tīkla «My Fitness Latvija» projektā «Fit Model Latvia 2016», kā arī darbojusies kā brīvprātīgā administratore individuālās sagatavošanas basketbola skolā. Tāpēc abi tika lūgti pastāstīt, vai darbu Jēkabpils slimnīcas valdē spēs apvienot ar dzīvi Rīgā un citām aktivitātēm un vai R. Putniņš turpinās strādāt kā praktizējošs neiroķirurgs un pildīt Ministru prezidenta ārštata padomnieka pienākumus
     -Attiecībā uz mani tas ir diezgan kardināls un drosmīgs solis, jo tas man prasa dzīvesvietas maiņu. Arī sadzīves un ārpus darba aktivitāšu maiņu. Es par šo jautājumu domāju un sapratu, ka es te nāku strādāt, jo vēlos redzēt slimnīcu plaukstošu un augošu. Jēkabpils ir pietiekami laba pilsēta, kur es varētu nodrošināt savas ārpus darba aktivitātes. Sports man ir izklaides interese, un Jēkabpilī es varu skriet, peldēt, apmeklēt trenažieru zāles. Tas ir pietiekami pieejami, lai atpūstos pēc darba, - saka Margarita Meļņikova.
     -Mēs ceram, ka te būsim ilgu laiku, jo darbu darīsim labi un patiksim slimnīcas darbiniekiem un domei. Bet diemžēl vai par laimi šis darbs nevar būt mūžīgs, un mans pamatdarbs ir medicīna, kur esmu daudz ieguldījis, tāpēc to nevaru un netaisos pamest. Turpināšu strādāt savā nozarē. Esmu jau vienojies ar savu darba devēju Rīgā, ka samazinu slodzi un koncentrējos uz atsevišķām dienām, kad es varu veikt ķirurga darbu. Slimnīcas rekonstrukcijas projekta īstenošana prasīs biežu viesošanos Rīgā, kur jāsadarbojas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, un mana atrašanās Rīgā palīdzēs komunicēt. Politiskā aktivitāte nav saistīta ar manu atrašanās vietu. Ja darbs no tās tiks apdraudēts un nespēšu to apvienot ar padomnieka darbu, izlemšu par labu darbam slimnīcā. Jā, bet tik kardināli dzīvi nemainīšu, lai pārvāktos uz Jēkabpili, – tā Renārs Putniņš.
      Atbildot uz jautājumu, vai viņš kā neiroķirurgs praktizēs arī Jēkabpilī, R. Putniņš skaidro, ka darīs to Rīgā. Esot jāsaprot, kas ir izdevīgs Jēkabpilij, kas – visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ja ir dzirdētas runas, ka tagad Jēkabpilī būs neiroķirurģija, tad, visticamāk, nē. Varbūt atsevišķi varot būt kādas mugurkaula operācijas. Neiroķirurģija esot ļoti dārga disciplīna, kur nepieciešams neliels ārstu skaits, lai viņiem būtu liels darba apjoms un uzkrātos pieredze. Tāpēc šo disciplīnu vajagot koncentrēt un organizēt galvaspilsētā, lai tur specializētā labi apgādātā centrā varētu konsultēties arī Jēkabpils pacienti. Taču R. Putniņš sacīja, ka, iespējams,  varētu Jēkabpilī konsultēt kā neiroķirurgs, lai jēkabpiliešiem pirms vai pēc operācijām nav jābrauc uz Rīgu uz konsultācijām.
-R. Putniņš neatteiks savu ārsta prasmi un zināšanas, jo katrai profesijai ir sava kompetence. Labi, ka valdē ir ārsts ar ilggadēju pieredzi. Man ir veselības aprūpes kontroles, juridiskā un uzņēmējdarbības pieredze, un kopā sanāk tāda daudzšķautņaina kompetence, kas ļaus attīstīt slimnīcu no visiem aspektiem, - piebilst Margarita Meļņikova.
     Jaunie valdes pārstāvji arī skaidroja, kāpēc viņi startēja uz amatu tieši Jēkabpilī, jo paralēli valdes locekļus meklēja arī Preiļu un Daugavpils slimnīcas.
-Neslēpšu to, ka es pieteicos arī uz pirmo konkursu pērn. Vai tas ir likumsakarīgi vai nē, bet pirms 12 gadiem es šeit izgāju pirmo praksi perinatālās aprūpes centrā. Bērnībā esmu pavadījusi brīvlaikus Jēkabpilī pie vecmammas. Tā ir otra pilsēta, kur es saskatu savas saknes, saikni, lai arī tā nav mana dzimtā pilsēta, - atklāj Margarita Meļņikova.
     -Man nav radnieciskas saiknes ar Jēkabpili. Bet es bieži esmu aicināts operēt slimnīcā, un man bija iespējams labi sastrādāties ar Jēkabpils slimnīcas kolektīvu. Un vienmēr ar baltu greizsirdību esmu skatījies uz Jēkabpils slimnīcas operāciju bloku, kas ir reizes 10 labāks nekā Stradiņa slimnīcā. Tagad es varēšu lepoties, ka tas operāciju bloks ir tā kā mans. Otra lieta ir tas, ka man Dunavā dzīvo ļoti labi ģimenes draugi. Bieži vasarās esmu braucis pie viņiem caur Jēkabpili un esmu iemīlējis pilsētu. Tāpēc man tā ir sirdij tuva, - secina Renārs Putniņš.
    Uz jautājumu, kā valde plāno sadarboties ar Jēkabpils slimnīcas arodbiedrību, kas ir spēcīga un konsekventi aizstāv kolektīva intereses, abi jaunie valdes pārstāvji sacīja, ka viņiem ir prieks par tādu arodbiedrību, jo tas ir atbalsts slimnīcai kopumā.
    -Mēs noteikti sadarbosimies ar arodbiedrību. Viens no pirmajiem sadarbības pasākumiem ir sporta spēles veselības aprūpes darbiniekiem, kurās es arī piedalīšos un centīšos pārstāvēt Jēkabpils slimnīcu. Centīsimies sadarboties gan ar darbiniekiem atsevišķi, gan ar arodbiedrību, lai sasniegtu rezultātu, kas būtu labs darbiniekiem un slimnīcai kopumā, - sacīja Margarita Meļņikova. 
     -Mēs neskatāmies caur tādu prizmu, ka grasāmies darīt pāri darbiniekiem. Esmu, nepārprotami, par sadarbību. Bet es neredzu visu tikai rožaini un saulaini, jo kaut kādi kompromisi būs jāatrod. Mēs tomēr zinām par slimnīcas finansiālo stāvokli un citām problēmām, un būs jāatrod kompromiss, kas der visiem. Taču primārais slimnīcā ir ārsti, māsas un medmāsu palīgi. Pats nāku no mediķu cunftes, un tas nebūtu koleģiāli darīt pāri kolēģiem, bet jāsaprot, ka slimnīcai jāfunkcionē, - situāciju vērtē Renārs Putniņš.
   Līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Miļčevskis, jautāts par to, kā jūtas kopā ar jaunajiem kolēģiem, sacīja, ka komfortabli. Tagad kopā turpināšot darīt iepriekš iesākto, kas bijis labs, un uzlabot to, kas jāpilnveido. 
    Jautāta par kompetenču sadalījumu valdes locekļu starpā, M. Meļņikova atbildēja, ka tas būs primārais jautājums, ko paveiks tuvākajās dienās, lai darbi būtu lietderīgi, efektīvi un lai nebūtu funkciju pārklāšanās.
    Runājot par iespējamajām pacientu sūdzībām vai ierosinājumiem un komunikāciju par šo jautājumu, piemēram, ar plašsaziņas līdzekļiem, M. Meļņikova sacīja, ka jebkurā ārstniecības iestādē ir jānodrošina, lai sūdzības nonāk pie iestādes vadības un tikai tad iedzīvotājs risina šo jautājumu citās iestādēs. Esot būtiski tieši vadībai saņemt sūdzības un priekšlikumus, jo tas ir kā rīks, lai redzētu, kas nav kārtībā, un tad risinātu problēmas no iekšienes. 
     -Vēlamies panākt, lai pacienti ar sūdzībām vispirms vēršas pie slimnīcas vadības, lai mēs varētu izvērtēt, cik objektīvas tās ir. Bieži vien pacients atnāk ar savu sāpi, bet pretī ir ārsts, kuram tādu pacientu ir daudz. Ārsts nevar katram pacientam veltīt tādu emocionālo uzmanību, kā pacients vēlas, bet savu profesionālo pienākumu ir labi izpildījis. Dažreiz tas emocionālais, tieši komunikācija, rada pacienta neapmierinātību, nevis pakalpojuma kvalitāte. Ja ārsts kādu reizi nav pasmaidījis, tas nenozīmē, ka ir pacientam veikts slikts pakalpojums, - skaidro Renārs Putniņš.
     Jēkabpils slimnīcas arodorganizācijas vadītāja Margarita Saveļjeva BD sacīja, ka tikšanās ar jauno valdes vadību atstājusi iespaidu, ka viņi par visiem 110% orientējas medicīnas nozares jautājumos, jo uzreiz varējuši diskutēt par aktuālām problēmām. Tāpat pozitīvs šķitis uzstādījums, ka par visām izmaiņām un negācijām, ja tādas būtu, jārunā un tās jārisina kolektīvā, nenesot netīro veļu uz āru. Patīkami pārsteidzis tas, ka jau pirmajā tikšanās reizē, kas notikusi vēl pirms apstiprināšanas amatā, M. Meļņikova aktīvi iesaistījusies kolektīva dalības mediķu sporta spēļu organizēšanā un pati piedalīsies.
 
D. Gagunova foto
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru