Neviens horoskops un astrologs skaidri un gaiši ne­pasacīja, ka šogad Lat­viju piemeklēs nelaime — sagrūs lielveikals «Maxi­ma» un ies bojā desmitiem cilvēku.

    Tāpat tiem cilvēkiem, kuri šajā pēc kārtas trīspadsmitajā un turklāt arī Čūskas gadā negaidīti piedzīvoja sāpīgus zaudējumus, visticamāk, nekas laikus brīdinājuma signālus neatsūtīja. Kas būtu iedomājies par to, ka vietējā sa­biedrībā zināmi cilvēki izturēsies kā cūkas, bet tajā pašā laikā paliks sēdēt siltos krēslos tā, it kā nekas nebūtu noticis? Par ikdienišķām nejēdzībām, ko sa­stopam ik dienu — ielās daudz nodzērušos cilvēku, al­kohola un cigarešu kontrabanda  zeļ un plaukst — i labāk nerunāt. Varbūt šo sabiedrisko un personīgo negāciju sakarā šogad vairāk nekā parasti sarunās ar cilvēkiem dzirdēts teikums: — Kaut nu šis gads ātrāk beig­tos! Jā, un vēl jau ar klu­su sāpi sirdī atvadīsimies no sava lata — šīs skaistās naudas. Jādomā — daudzi piekritīs, ka mūsu lats kā papīra nominālos, tā mo­nē­tās ir (bija) viena no visskaistāk dizainētajām naudām pasaulē. 

   Ko ceram no Zirga ga­da? Noteikti zirga spēku, iz­turību, līdzsvarotību. Bet varbūt arī to, ka spēsim, kā to labi prot zirgs, kad sa­kaitināts: tam, kurš dara muļķības, vienkārši kārtīgi iesper pa sēžamvietu. 

   Par Zirga gada prognozēm mēs, protams, varam vērsties pie astrologiem, kas ir pat ieteicami. Tomēr no­teikti gada ideju, progno­žu, plānu un notikumu sakarā mums visas tā 365 dienas katram pašam un katru no dienām vajadzētu vēr­sties pie vēl kāda un turklāt sev svarīga cilvēka: pašam pie sevis, sev pajautājot daudzus jautājumus. 

   Kā nākamgad strādāšu, kā domāšu, kā pastāvēšu par saviem dārgajiem cilvēkiem? Vai pratīšu tikt galā un noturēties rāmjos, kad ša­jā gadā sastapšos ar me­liem, nelietību, nodevību, kārdinājumiem? Vai ziedošu tiem, kuriem tobrīd grūti klājas? Vai pats savās mājās spē­šu saglabāt miera oāzi, lai tajā pašam un ģimenei allaž būtu rodama atpūta pēc grūtas darba dienas? Vai spēšu, ikdienas rūpēs ie­racies, tomēr nepazaudēt arī plašāku skatu uz sabiedrības notikumiem un, galvenais — mācēšu tos iz­prast? 

  Vai vadīšu, cik nu spēdams, savu dzīvi pats?