Laikmetīgais vēstures muzejā „24x30”  izstāde ”Trīs valstis. Trīs simtgades. Trīs arhitekti”
Biedrības «Jēkabpils mantojums» biedru vārdā, tās vadītājs Jānis Zeps

Biedrībai «Jēkabpils mantojums» kopā ar  radošo jauniešu apvienību “4. siena”, sadarbojoties ar Jēkabpils pilsētas bibliotēku, tika uzticēta Laikmetīgā vēstures muzeja  izveide Latvijas simtgades projekta „Brīvības ielu stāsts” ietvaros. Muzejs izvietojies vēsturiskajā Latvijas bankas bijušās Jēkabpils nodaļas ēkā, Andreja Pormaļa ielā 11 un apmeklētājiem savas durvis atvēra 3. septembrī.
    Muzeja apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar Jēkabpils kultūrvēsturi plašā tās jēdzienā. Laipni aicināti apmeklēt cikla „Gadsimta ieausti Jēkabpilī” dažādiem vēsturiskiem notikumiem un norisēm veltītos pasākumus, satiekoties ar ievērojamiem jēkabpiliešiem vai ar pilsētu saistītām personībām, lai, kopā iesaistoties sarunā, atcerētos notikumus, kuru galvenie atslēgas vārdi būtu „Brīvība” un „Jēkabpils”. Vēstures notikumi aktualizēti caur izstādēm, Atmodas procesu dalībnieku dzīvajām atmiņām, sarunām, fotogrāfijām.
    Bankas ēkā būs aplūkojamas ar to saistītas četrpadsmit izstādes, videomateriāls un prezentācijas, kuras veidotas no novadpētnieku, privātpersonu, dzimtu materiāliem, tās radījuši biedrības un iestādes kā Jēkabpils pilsētas bibliotēka, RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs, kā arī radošas personības – fotogrāfi un mākslinieki, vairākumā tie esam mēs paši – jēkabpilieši.
    Tiek piedāvāta kultūrvēsturiska pastaiga pa pilsētu „No nebrīves uz brīvi… Brīvības iela”, kā arī vēsturiskās bankas ēkas apskate ar stāstījumu.
 
Izstāde ”Trīs valstis. Trīs simtgades. Trīs arhitekti”
     Kā var noprast, muzeja izvietošanās vēsturiskajā bankas ēkā nav nejauša. Jo tās nams ar tajā esošo iestādi mūsu pilsētā arī simbolizēja valsts neatkarību un brīvību. Šo namu, kā arī mūsdienu Jēkabpils pamatskolas namu, savulaik sauktu par Balto skolu Krustpilī, Rīgas ielā, projektējis Izglītības ministrijas Būvtehniskā biroja vadītājs, arhitekts Indriķis Blankenburgs.
      Šajā sakarā varam būt pateicīgi RTU Inženierzinātņu vēstures centram, ka tas piekritis eksponēt savu izstādi – Latvijas simtgades programmas projektu «Trīs valstis. Trīs simtgades. Trīs arhitekti», kas veltīta Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  simtgadei, mūsu pilsētā, Laikmetīgā vēstures muzejā.
Izstāde aplūko trīs laikabiedrus – igauņu arhitektu Edgaru Johanu Kūsiku (Edgar Johan Kuusik, 1888–1974), latviešu izcelsmes lietuviešu arhitektu Karoli (arī Kārli) Reisonu (1894–1981) un mūsu pilsētai nozīmīgo latviešu arhitektu Indriķi Blankenburgu (1887–1944). Viņi strādāja jaunizveidotajās Baltijas valstīs, veicinot to attīstību, radot daudzas nozīmīgas celtnes, un ir cieši saistīti ar Baltijas valstu izveidošanas un pastāvēšanas vēsturi, piedzīvojot gan uzplaukumu un atzīšanu, gan divus pasaules karus un to sekas.
    6. septembrī plkst. 14.00 visi laipni aicināti uz tikšanos ar  RTU Inženierzinātņu vēstures muzeja speciālisti, profesori Dr. paed. Alīdu Zigmundi, kura klātienē iepazīstinās ar izstādi, īpaši pievēršoties Indriķa Blankenburga devumam Latvijas vēstures attīstībā.
 
Profesores vizītkarte.
Alīda Zigmunde, Dr. paed. (pedagoģijas doktore), Rīgas Tehniskās universitātes Vēstures muzeja speciālists kopš 1989. gada. No 2007. līdz 2015. gadam bija vadošais pētnieks. Pašlaik ir profesore RTU E-Studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātē un RTU Inženierzinātņu Vēstures pētniecības centra Vēstures pētniecības un zinātnisko publikāciju nodaļas vadītāja. Akadēmiskās intereses iekļauj pedagoģijas vēstures izpēti Eiropā, inženierzinātņu un universitāšu vēsturi. Vairāku grāmatu autore un līdzautore. 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. īpaši stulbs
    īpaši stulbs
    pirms 3 nedēļām

    Tas varētu būt interesanti.

    Atbildēt

Pievienot komentāru