Lapsa pie pilna galda pilsētā
ILZE BIČEVSKA

Jēkabpilī, Varoņu ielā, konkrēti teritorijā, kur agrāk bija naftas bāze, netraucētas dzīvojas lapsas. Par to BD sūdzējās kāda pensionāre, kurai ir mājas šajā vietā un kuras vistu kūtī lapsa esot biežs ciemiņš. 
     – Sev par galvassāpēm izdomāju turēt vistiņas, bet nu jau lapsa ir daļu no tām aizstiepusi: četrus pusotru mēnesi vecus cāļus un divas vistas! Kaut kur mūsu ap-kārtnē jābūt pamatīgam lapsu midzenim, jo ir redzētas gan lielās lapsas skraidām gar dzelzceļa sliedēm, gan mazie lapsēni. Ap desmitiem vienpadsmitiem priekšpusdienā lapsa pastaigājas kā lielā! Te vispār ir me­ža zvēru un putnu paradīze. Dēls, pie manis braucot, redzēja stirnas skraidām, un dažas ir pakļuvušas arī zem vagonu riteņiem…,– stāsta pensionāre. 
     Kā pilsētas iedzīvotājs varētu rīkoties šajā gadījumā, kā pirmajam padomu prasījām Jēkabpils pašvaldības policijas priekšniekam Indulim Surkulim. 
– Teorētiski cilvēks savas privātmājas teritorijā var izlikt lamatas. Tā kā kopumā šī ir pilsētas teritorija, te šaudīties un lapsas medīt nedrīkst. Tiesa – ja meža zvērs izrādītu trakuma pazīmes, tad gan. Tāpat kā var šaut uz traku suni vai kaķi. Pieredze ar lapsu klātbūtni pilsētas teritorijā mums jau ir. Piemēram, kādā pilsētas aplī pēc zāles nopļaušanas varēja redzēt, kā tur spēlējas septiņi lapsēni. Daļu no tiem noķēra un salika krātiņos, lai aizvestu prom uz mežu, bet daļu savāca un aiznesa prom lapsu māte pati, – skaidroja I. Surkulis. 
    Savukārt Pārtikas un ve­terinārā dienesta Aus­trum­zemgales pārvaldes vadītājas vietnieks Gunārs Ru­bins norādīja, ka lieta ar lap­su apkarošanu pilsētas te­ritorijā ir pašvaldības jautājums. 
    – Līdz brīdim, kamēr nerodas aizdomas par trakumsērgas klātbūtni. Tad gan iesaistāmies mēs. Ja, piemēram, tiek atrasta ne­skaidrā nāvē bojā gājusi lapsa, tad to paņemam, lai analīzēs noteiktu, ir vai nav zvēram bijusi trakumsērga. Tiesa – tā mūsu reģionā nav tikusi konstatēta jau aptuveni piecus vai sešus ga­dus, – stāsta G. Rubins.
    Uz jautājumu, vai lapsa-pilsētniece būtu varējusi dabūt apēst prettrakumsērgas vakcīnu, kas laiku pa laikam tiek izkaisītas mežos, viņš sacīja, ka par to skaidrības nav. Šīs ēsmas vairāk tiekot kaisītas gar Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas robežu. 
    – Ko var ieteikt kundzei, kura tur vistas? Tās vairāk jā­sargā, jāuzceļ sēta ap aploku. Tāda šodien ir realitāte, ka meža dzīvnieki vietumis mēdz mitināties arī pilsētā, – secināja G. Ru­bins. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru