Latvijā audzis «Līvānu ķiploks»
SARMĪTE RUTKA

Līvānu pievārtē jau piecus gadus aktīvi darbojas Violas un Māra REINHOLDU saimniecība, ko tuvā un tālā apkārtnē pazīst pēc preču zīmes «Līvānu ķiploks» ražojumiem. Tomēr stāsts gan par viņu darbasparu, gan lokālpatriotismu, gan darbošanās idejām aizsācies jau ievērojami agrāk. 
      – Vēl padomju laikos, kad biju maza meitene, vecāki audzēja ķiplokus, burkānus un citus dārzeņus un pārdeva tos Ļeņingradā. Par šo naudu gan iztika no-pelnīta, gan māja uzcelta,  – stāsta Viola. – Tad sekoja juku laiki, kad tālie tirgi vairs nebija pieejami. Izaudzēto vēl kādu brīdi mēģināja pārdot Daugavpilī, bet drīz vien šī darbošanās izsīka.   
   
 Savu uzņēmumu SIA «Revima» Viola un Māris nodibināja 2015. gadā, kad ģimene uzrakstīja savu pirmo biznesa plānu, ieguva Eiropas Sociālā fonda līdzekļus un vecākiem piederošo zemi apstādīja ar kārkliem. Tomēr šim produktam no stādīšanas līdz ražas novākšanai jāgaida 5 gadi (šogad tieši tie būs pagājuši), bet katrs projekts prasa arī īstermiņa izpildi. Rein­holdi nolēma no kārkliem pīt groziņus un pārdot tos gadatirgos. Reizē līdzi «paķēra» kādu piemājas saimniecībā izaudzētu dārzeni. Te arī viņi no­vēroja, ka liels pieprasījums ir pēc ķiplokiem, un nolēma: kāpēc gan neaudzēt ķiplokus? Mamma no savas pieredzes vienmēr teica: «Ķip­loks visos laikos ir gājis.» Ti­ka uzrakstīts nākamais projekts Lauku atbalsta dienestam tehnikas iegādei un 2016. gadā pushektārs ze­mes apstādīts ar ķiplokiem. Tie saauga ļoti labi, visu iz­audzēto izdevās arī realizēt, tādēļ apstādāmās platības saimnieki nolēma palielināt.
– Apstādot lielāku platību, vairāk kļūst arī mazo un brāķēto ķiploku. Arī ziedu daudzums ir ievērojams, – skaidro Viola. – Ko darīt? Ne­kad pat prātā nav ienācis, ka vienkārši tāpat varētu izmest pārtiku! Tādēļ 2017. gadā nolēmām uzsākt mājražošanu. Toreiz tapa tikai 40 burciņas ziedu pastas, bet šogad saražoti jau tūk­­stoši. Pašlaik jau varam lepoties ar 6 veidu ziedu pas­­tām, 7 veidu ķiploku pas­tām «Asumiņš» un ci­tiem produktiem.
   
Saimniece stāsta, ka kat­ru gadu tiek gādāts par arvien lielāku izaugsmi. Pērn­ruden jau apstādīti 2 ha. Tiesa, par projekta nau­du iegādātā stādīšanas mašīna pielijušajā zemē neesot gribējusi darboties, tādēļ nolemts visu platību apstādīt ar rokām: – Visa saime kopā trīs nedēļas stādījām. Tik ilgi sanāca tādēļ, ka mums visiem ir pa­matdarbs un ķiploku audzēšana ir tikai kā hobijs pēc darba. Toties šogad varam secināt, ka ar rokām stādītie ķiploki ir spēcīgāki un lielāki. Par ražu sūdzēties nevaram.
    Reinholdi stāsta, ka pa­gaidām ar visiem darbiem tiek galā paši, tikai uz ravēšanu un tagad – novākšanu – ir pieaicināti talkā divi cilvēki. Tas iespējams tādēļ, ka  visi darbi tiek sīki saplānoti, bez kādām liekām atpūtas pauzēm.
    – Jēkabpils Agrobiznesa koledžā esmu beigusi grāmatvežus, arī 1. līmeņa augstāko izglītību. Vēlāk 10 ga­dus strādāju grāmatvedības birojā «Laila P», kur guvu lielu pieredzi gan grāmatvedībā, gan jo īpaši dar­ba organizācijā un vēlmē sa­sniegt arvien vairāk, – atzīst V. Reinholde. Visu grāmatvedības dokumentāciju uz-ņēmumā viņa kārto pati, kā arī pati raksta projektus. Uzņēmuma virzīšanai tirgū pie patērētāja ieguvusi iemaņas Ekonomikas kultūras augstskolā, kurā ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu. Lai ekonomētu laiku, saimniecībā daudz ko mēģina mehani­zēt. Vīra studiju ietvaros tika uzprojektēta ķiploku rušināšanas iekārta, bet tētis, būdams praktisks cilvēks, to realizēja dzīvē.
    – Mana mamma ir no Aizkalnes, bet tētis – no Jer­sikas puses. Viņi ir īsti saimnieki, – lepojas Viola. – Tētis pats izdomājis un uzbūvējis gan mūsu dzīvojamo māju, gan mājražošanas telpas, gan ķiploku māju izaugušā kaltēšanai, gan arī lielāko daļu tehnikas. Jāteic, ka pirktajai tehnikai ar laiku lien ārā visādi zemūdens akmeņi, tādēļ tētis taisa pats, pēta materiālus internetā, konsultējas ar detaļu pārdevējiem u. tml. Arī tagad pie traktora piekabināts viņa izgatavots ķiploku atracējs.
   Ražas novākšana rit pilnā sparā. Reizē tiek iemēģinātas arī mājražošanai par LEADER projekta līdzekļiem iegādātās iekārtas: jaudīgas maļamās mašīnas; trauku mazgājamā mašīna, kur var sterilizēt burkas; ķiploku mizošanas un tīrīšanas iekārtas; hidroprese; dažāda izmēra katlu komplekts; ledusskapis ar 600 kg ietilpību. 
   – Sākumā tirgos mums nereti vaicāja, vai tas ir «Latvijas ķiploks», ko pārdodam, norādot uz līdzību ar lielāko valstī šī dārzeņa ražotāju. Tas mums uzdzina tādu kā papildu spītu: «Nē, tas ir Latvijā audzis «Līvānu ķiploks», – preču zīmes rašanos skaidro Viola. – Ar laiku ieviesām arī savu pārdošanas stilu. Laiku pa laikam arī tuvākajā apkārtnē uzrodas pa kādam konkurentam, kas mēģina kopēt mū­su ražojumus, bet ātri vien pazūd no tirgus.
   Māris spriež: –  Visa vai­na ir grūtībās izstrādāt receptes. Un tās mēs visas paši eksperimentējot esam radījuši. Vērtējam, kas visvairāk patīk pircējiem. Pie­mēram, «ejošākā» ir ķiploku ziedu pasta ar diļļu garšu, tomēr pircēji atzinīgi novērtē arī raudeni un baziliku, bet uzmanīgāk izturas pret pētersīļiem. Lai gan braukājot pa gadatirgiem, esmu novērojis, ka mūsu pastas bieži vien atzinīgi novērtē pat tie, kas pirms tam teikuši, ka ķiplokus neēd. Paši arī savu produkciju labprāt ēdam – gan pastas, gan visvairāk sīrupu, ko lietojam ar svaigajiem salātiem.
   Arī garšvielas līvānieši izaudzē paši – pavisam ne­lielā piemājas dārziņā. Tajā četras vadziņas atvēlētas arī Reinholdu meitām savu ķiploku audzēšanai. Viņas gan palīdz vecākiem, gan jau otro gadu darbojas Līvānu 279. mazpulkā.
   «Līvānu ķiploks» savu produkciju realizē paši, braucot pa gadatirgiem. Šogad Covid-19 dēļ tirgu līdz šim bijis mazāk, bet Māris novērojis, ka cilvēki ir vairāk «izsalkuši» pēc šā­diem pasākumiem un pat iepērkas vairumā. 
   Pie Reinholdiem viesojamies karstākajā ražas novākšanas laikā, tādēļ par nākotnes plāniem viņi runā izvairīgi – prāts aizņemts ar vēl ne­novāktajām ķiploku va­gām. Tomēr apstāties Rein­holdi negrasās, un arī sapnis par atsevišķu ēku viņiem ir. Atliek vien to īstenot, kas čak­lajiem un apņēmīgajiem līvāniešiem noteikti izdosies. 


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla «Latvijā audzis «Līvānu ķiploks»» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava»

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Jefs
    Jefs
    pirms 1 mēneša

    Padomju laikos to ķiploku biznesu ātri pārtrauca, saveda lētus ķiplokus no Ukrainas un Moldovas. Bet kurš paspēja dažus gadus, jā, pat žiguli varēja nopirkt.

    Atbildēt

Pievienot komentāru