Latvijas seniori vairs netic politiķu solījumiem
INESE ZONE

Pensionāri atgādina: joprojām saskaramies ar nabadzību
    25. novembrī Rīgas Nacionālajā sporta manēžā notika nu jau piektā Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) ikgadējā Latvijas pensionāru sapulce, kas pulcēja pārstāvjus no visiem reģioniem – 67 pensionāru biedrībām. Uz sapulci bija aicināti visu 13. Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvji, lai sniegtu atbildes uz LPF uzdotajiem jautājumiem un priekšlikumiem deputātiem par vecākās paaudzes dzīves līmeņa paaugstināšanu. Sapulcē kuplā skaitā piedalījās arī Jēkabpils pensionāru organizāciju pārstāvji, kas allaž aktīvi iesaistījušies LPF  darbā.
     Pirms sapulces Saeimas deputātiem iesniegtajos jautājumos LPF vaicāja Saeimas frakcijām, vai jūsu frakcija, sastādot darbības plānu parlamentā un veidojot 2019. gada un sekojošo trīs gadu valsts budžetu, atbalstīs: prioritātes noteikšanu pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai un nabadzības riska likvidēšanai vecākās paaudzes iedzīvotāju vidū; pensionāru jautājumu apakškomisijas izveidi pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas; saprašanās memoranda noslēgšanu ar Latvijas pensionāru federāciju, paredzot nodrošināt katram pensionāram ienākumus vismaz nabadzības riska līmenī; vienādu bāzes kritēriju noteikšanu likumdošanā sociālās palīdzības saņemšanai maznodrošinātajiem pensionāriem neatkarīgi no viņu deklarētās dzīves vietas; pensionāra iztikas groza izstrādi tuvākā gada laikā un tā piemērošanu pensiju jautājumu risināšanai un sociālās palīdzības sniegšanai; veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pensionāriem, t.sk. endoprotezēšanas, kataraktas operāciju, zobu protezēšanu u.c.; pensiju ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanu nabadzības riska līmenī 2019. gadā, bet, sākot ar 2020. gadu, minimālās algas līmenī; pensionāra noteiktas platības vienīgā mājokļa un zemes atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa; piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam piešķiršanu visiem pensionāriem, kas pensionējās pēc 2012. gada; vienreizēja ikgadēja pabalsta minimālās pensijas apmērā piešķiršanu vientuļajiem pensionāriem ar zemiem ienākumiem; trūcīgās personas ienākuma līmeņa noteikšanu ne mazāku par 200 eiro mēnesī un pensiju indeksācijas pilnveidošanu, indeksējot pensijas vienādā līmenī visiem pensionāriem atkarībā no patēriņa groza un vidējās algas pieauguma.
 
Deputātu neierašanās liecinot par attieksmi pret pensionāriem
    LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš sapulces ievadā minēja, ka  sadarbībā ar līdzšinējo Saeimu un valdību ir atrisināti daudzi jautājumi.  Pirmkārt panākts pensiju pārrēķins tiem, kas pensionējās krīzes gados un pēc tam, pozitīvas izmaiņas notikušas pensiju indeksācijā. Tāpat palielināta piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam, pieņemti likumi, kas nodrošina pakāpenisku ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu pensionāriem un radīti priekšnoteikumi atraitņu pensiju jautājuma risināšanai, nosakot, ka pārdzīvojušais laulātais gadu saņems pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Taču A. Siliņš uzsvēra, ka  vēl ir daudz neatrisinātu problēmu. Piemēram, OIK atcelšana maksai par elektroenerģiju. Tāpat liela problēma esot ļoti atšķirīgās sociālās palīdzības atbalsta saņemšanas iespējas dažādās pašvaldībās. Diemžēl gan ES, gan valstu ekonomiskās sadarbības organizācija OECD secinājusi, ka Latvijas pensionāru vidū pieaug nabadzības risks, tāpēc šīs problēmas risināšana steidzami esot jāpadara par valdības un Saeimas darba aktuālitāti. Gan A. Siliņš, gan vēlāk citi runātāji pieminēja, ka daudzi 13. Saeimas vēlēšanās balsojuši, ietekmējoties no populistiskiem solījumiem, kas nav izpildāmi, tāpēc ir velti cerēt, ka tie tiks īstenoti.
     Kā secināja BD, kas līdz ar Jēkabpils pensionāriem apmeklēja pasākumu, uz sapulci bija ieradušies tikai trīs frakciju pārstāvji: Vitālijs Orlovs no «Saskaņas», Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības un Andris Skride no «Attīstībai/Par!»,  kas ievēlēts par Saeimas sociālo un darba lietu komisiju vadītāju.  «Jaunās vienotības» pārstāvis līdzšinējais labklājības ministrs Jānis Reirs bija atsūtījis sapulces dalībniekiem vēstuli, aizbildinoties ar aizņemtību valdības veidošanas procesā. Vēstulē viņš atgādināja par savas darbības laikā pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar ikgadējo pensiju indeksāciju un pauda viedokli, ka nepieciešams  palielināt pensiju neapliekamo minimumu un atbalstīja pensionāru ierosināto   apakškomisijas izveidi pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas. Arī Jaunās konservatīvās partijas frakcijas pārstāvji nebija ieradušies, aizbildinoties ar saspringto valdības veidošanas procesu, bet savā vēstījumā sapulcei pārsteidzoši solīja atbalstīt visus LPF federācijas iesniegtos priekšlikumus. Pensionāru sapulci ar savu ierašanos vai vismaz vēstuli nebija pagodinājuši ZZS un «KPV LV» pārstāvji. Acīmredzot arī aizņemti valdības veidošanas procesā.
    No klātesošajiem politiķiem Andris Skride  («Attīstībai/Par!») pauda atbalstu pensionāru jautājumu apakškomisijas izveidei,  kā arī apņēmās savas darbības laikā paviesoties visās pašvaldībās un tikties tur ar iedzīvotājiem. Viņš sacīja, ka apzinās invalīdu un viņu radinieku problēmas, ka strādās pie tā, lai samazinātu medikamentu cenas un lai paaugstinātu pensiju neapliekamo minimumu. Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pauda atbalstu pensionāru priekšlikumiem, ka būtu jānodrošina piemaksa par darba stāžu visiem pensionāriem. Viņa arī atbalstīja pensionāru jautājumu apakškomisijas izveidi un pieejamas zāles par adekvātu cenu. Vitālijs Orlovs («Saskaņa») atgādināja, ka viņa partijas solījumi bijuši piesardzīgi un reāli, taču ar mērķi nākamo četru gadu laikā uzlabot pensionāru situāciju, pie kā arī solīja strādāt. Viņš atgādināja, ka LPF ir sadarbības līgums ar «Saskaņu».
Ne viens vien pensionāru pārstāvis savās uzrunās pēc tam secināja, ka seniori politiķiem bijuši vajadzīgi tikai līdz vēlēšanām, lai balsotu par viņiem. Tagad, kad jānāk uz sarunu par konkrētiem risinājumiem, to vairs negrib darīt, par ko liecinot tikai trīs frakciju pārstāvju ierašanās, kas esot spļāviens sejā pensionāriem. 
 
Priekšvēlēšanu solījumi kā viltus ziņas 
   LPF priekšsēdis Andris Siliņš reģionu pārstāvju uzstāšanos ievadīja ar seniorus apbēdinošu ziņu no Labklājības ministrijas, ka nākamgad LPF vairs nesaņems dotāciju no valsts. Līdz šim tāda bijusi un izmantota, lai segtu dalībniekiem ceļa izdevumus uz valdes un domes sēdēm,  telpu īrei pasākumiem, informatīvajam darbam par pensionāriem aktuāliem jautājumiem.
   -Bez dotācijas mums darbība faktiski jāpārtrauc un jāpārtrauc arī līdzdalība starptautiskā projektā «Vecums nav šķērslis», – sacīja Andris Siliņš.     Projekta «Vecums nav šķērslis» partneri ir LPF, Rīgas Stradiņa universitāte, Igaunijas Pensionāru biedrību asociācijas un Lietuvas Pensionāru savienības «Bočiai». Tā gaitā tiek izstrādāti mācību metodikas, mācību un informatīvie materiāli senioriem. Piemēram, kā saglabāt psiholoģisko un fizisko veselību, apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kā pensionāram organizēt uzņēmējdarbību, saņemt sociālo palīdzību u. c. Plānots izveidot publiski pieejamu datu bibliotēku par sociālo palīdzību un pakalpojumiem.
   Lielākā daļa reģionu pārstāvju savās runās nebija politiķiem saudzīgi. Izskanēja viedoklis, ka populistiskie politiķu pirmsvēlēšanu solījumi, kas nav izpildāmi, vērtējami kā viltus ziņas. Tie atbilstot visām viltus ziņu pazīmēm, jo ir apzināti izteikti, nepatiesi un destabilizē valsts varu. Izskanēja aicinājums politiķiem turpmāk vispār neko nesolīt.
    -Mēs gribam justies novērtēti, bet mūsu ikdienas līdzgaitnieks ir vientulība, esam vieni un nesadzirdēti. Vidējā pensija valstī ir vairāk nekā 300 eiro, bet - kā šādu pensiju izrēķina? Pieskaita visus tos pensionārus, kuri saņem vairāk par 1000 eiro. Ar 350 eiro pensiju var izdzīvot, bet liela daļa pensionāru saņem tikai 150 līdz 200 eiro pensiju. Nav ētiski, ja cilvēkam jāizvēlas starp zālēm un pārtiku, - sacīja Vārkavas pensionāru biedrības vadītāja Helēna Piziča. 
 Valdības veidošanas procesu runātāji nodēvēja par cirku. Pensionāri esot noticējuši partiju solījumiem strādāt ar jaunu attieksmi, bet redzot to pašu veco cīņu par varu un amatiem. Tāpat tika pausts sašutums par pensiju un pensionāru vienīgā īpašuma aplikšanu ar nodokļiem. Vismaz vajagot palielināt neapliekamo minimumu, taču faktiski cilvēki jau ir samaksājuši nodokļus strādājot no algām, un neesot pamata atkal atvilkt nodokļus no viņu nopelnītajām pensijām. Runājot par izskanējušo ziņu par dotācijas atteikšanu LPF, pensionāri secināja, ka federācija un pensionāru biedrības reģionos faktiski  valsts vietā ir uzņēmušās rūpes par pensionāru fiziskās un psihiskās veselības uzlabošanu, organizējot veselību veicinošus pasākumus, izglītojot un informējot savus biedrus. Biedrībām palīdzot pašvaldības, bet ar to vien nevarot iztikt. Runājot par pensiju aprēķina kritērijiem, ne visi bija gatavi atbalstīt dažu politiķu priekšlikumus noteikt ar nākamo gadu minimālo pensiju 200 eiro apmērā. Jo minimālo pensiju saņēmēji bieži vien esot paši vainīgi pie sava  mazā stāža, un nevarot sākt pielīdzināt viņu pensijas godīgi ilgus gadus strādājošam mediķim vai pedagogam, kuri tagad saņem pārlieku mazas pensijas.  LPF pensiju komisijas priekšsēdētājs Jānis Felsbergs atgādināja, ka ir gan panākts pensiju pieaugums, jo īpaši to izjūt šogad, taču tas netiek līdzi dzīves dārdzības pieaugumam.
   - Pensionāriem nodoklis jāmaksā no pirmā centa, kas ir virs 250 eiro. Latvija ir valsts ar vislielāko nevienlīdzību Eiropas Savienībā, un mums ir augstākā priekšlaicīgā mirstība nepieejamas veselības aprūpes dēļ, – sacīja Jānis Felsbergs.
Izskanēja arī filozofiskas pārdomas, ka tagadējie pensionāri izaudzinājuši paaudzi, kas prot tikai ņemt, bet nespēj dot un, nonākuši amatos, aizmirst par senioriem.
     BD lūdza pensionāru apvienības «Sasaiste» valdes locekli Velgu  Noviku komentēt sapulces rezultātus. 
- Nekādas lielas cerības tā neradīja. Īpaši tagad, kad premjera amatam nominēts tās partijas pārstāvis, kura neatrada iespēju atsūtīt uz sapulci savu pārstāvi. Protams, nevar zināt, kā beigsies valdības veidošanas process. Pensionāru priekšlikumi ir iesniegti, un cerība tomēr ir vienmēr. Ja savā amatā paliks A. Skride, kurš vada Sociālo un darba lietu komisiju, tad ir izredzes, ka tiksim saklausīti, – sacīja Velga Novika.  
Pensionāru sapulces noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kurā LPF aicināja politiķus neatliekami risināt jautājumus, kas ietverti pensionāru vēstījumā politiķiem, izveidot pensionāru jautājumu apakškomisiju, nekavēties ar valdības izveidošanu un 2019. gada valsts budžeta apstiprināšanu, atjaunot valsts finansējumu LPF, pildīt savus un iepriekšējās valdības solījumus LPF.
 
S. Purviņas foto
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. eh!
    eh!
    pirms 1 gada

    Kādi smuki pensionāri. Katram pensionāram vajadzētu uz rokas vismaz 500 eiro, tad varētu dzīvot. Kamēr valsts nauda aiziet uzpūsto štatu ierēdņu un amatpersonu makos, tad tas nav iespējams. Uz 70% būtu visa šī liekēžu armija jānolikvidē, kā arī jāveic novadu reforma nekavējoties!

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru