Leonīds Salcevičs darbojas finanšu ministra padomnieka amatā
INESE ZONE

Informācija Finanšu ministrijas mājaslapā liecina, ka Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs (attēlā) ir finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks sadarbības un pašvaldību finansēšanas jautājumos. Amatu viņš ieņem  jau kopš šī gada 1. marta un to savieno ar Jēkabpils pašvaldības deputāta pienākumiem. L. Salcevičs arī ir iekļauts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotajā pašvaldību reformas darba grupā, kur darbā pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa pārstāv Finanšu ministriju. 
 
Kā ministra padomnieks L. Salcevičs jau ir uzsācis apmeklēt bijušā Jēkabpils rajona pašvaldības, lai uzklausītu  novadu vadību viedokli un ierosinājumus par administratīvi teritoriālo reformu (ATR). BD aicināja L. Salceviču uz sarunu par pienākumiem padomnieka amatā un viņa redzējumu par ATR, kāds tas veidojas sarunās ar novadu pārstāvjiem. 
   – Padomnieka amatu mēdz dēvēt arī par iespēju, kas dota partijas pārstāvim, kurš varbūt ne tik sekmīgi startējis vēlēšanās vai zaudējis savu iepriekšējo amatu. Kā jūs vērtējat šo piedāvājumu?
    – Var domāt gan tā, gan citādi, bet, ja runā  konkrēti par mani, tad es par to ne domāju, ne cerēju, un neuzskatu, ka tā ir kaut kāda nodeva attiecībā uz vēlēšanu gaitu. Apstākļu sakritība ir tāda, ka jaunā valdība ir paziņojusi par jauno administratīvi teritoriālās reformas  koncepciju, strādā pie tās, un katrai ministrijai šajā sakarā ir jāpauž savs redzējums. Finanšu ministra rīcībā varbūt arī bija cilvēki, kam varētu to uzticēt, bet viņš uzskatīja, ka es ar savu 20 gadu darba pieredzi pašvaldībā varētu šo procesu reāli izvērtēt un arī kaut ko ie­teikt. Esmu pateicīgs, ka mani novērtēja un uzrunāja, un biju gatavs mēģināt to darīt. Tā ir iespēja, izmantojot savu pieredzi un zināšanas, pateikt kādu ideju, kas varētu nest labumu pašvaldību sektoram. Tāpēc esmu izvērsis tādu nelielu apzināšanas kampaņu. Esmu bijis vairākos novados, lai uzzinātu, ko saka to vadītāji.  Varbūt viņi var ko ieteikt, iedot kādu racionālu graudu,  ar ko es sevi varētu apbruņot šajā darbā. Mēs zinām, ka ir tapis likums par ATR gaitu, un aprīļa beigās, maijā jau jābūt jauno pašvaldību kartei un konkrētam rīcības plānam. Tāpēc ir nopietni jāstrādā, jo pa vecam vairs nedzīvosim. Šī iespēja ir racionāli jāizmanto, domājot un izsakot, kā pašvaldības pašas to redz. Tas ir tas, ar ko es nodarbojos. Pro­tams, tiks strādāts pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa, kur es arī būšu klāt. Tāds ir mans uzdevums.
   – Ar kurām pašvaldībām runāsiet un cik plašu teritoriju aptversiet? Vai tie būs tikai Jēkabpils ap­kārtnes novadi?
    – Pagaidām ir runāts ar mūspuses pašvaldībām. Es  esmu uzņēmies pārraudzību ne jau tādā nozīmē, ka būs tā, kā es teikšu. Taču ir gandrīz par  99% skaidrs, ka tiks veidotas pašvaldības bijušo rajonu robežās. Un mūsu rajons ar centru Jēkabpilī ir labs piemērs, kā tas varētu būt. Tāpēc es esmu uzņēmies tādu kā šefību, lai izzinātu, kā pie tāda modeļa dzīvi un sadarbību redz bijušā Jēkabpils rajona novadu vadītāji un kādas ir viņu idejas un priekšlikumi šajā sakarībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji brauks pie katras pašvaldības. Ir padomnieki VARAM ministram, kas arī veic šo darbu. Es  esmu vienojies, ka  uz mūsu novadu bāzes izzinu situāciju un novadu pārstāvju un vadības viedokļus. Neaprobežošos tikai strikti ar bijušo Jēkabpils rajonu, piemēram, esmu uzaicināts uz Viļaku, bet vairāk tomēr darbošos šajā pusē.  
    – Novadu pašvaldības baidās, ka reformas rezultātā nauda attīstībai paliks centrā, bet novadiem ar savu budžetu būs jāpiedalās pilsētu ņemto kredītu atmaksā. 
    – Akumulējot visus budžetus, kas ir pievienotajām teritorijām, vajadzētu tikt galā. Bet, ja runā par to, ka viss paliks tikai centrā, tad ir ļoti nopietns jautājums, un to mēs esam uzsvēruši «Jaunās vienotības» valdes sēdēs, ka obligāti viena no lietām, pie kā ir jāstrādā, ir novadu pārstāvniecība jaunizveidoto pašvaldību pārvaldēs. Varbūt Vēlēšanu likums ir jāmaina, jo pārvaldē ir jānodrošina visu novadu pārstāvniecība. Un, protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kas vadīs šo lielo novadu, cik šis cilvēks būs patriotisks attiecībā uz visu šo teritoriju. Kopumā ir jāmaina aptuveni 60 likumi, lai sakārtotu novadu pārvaldi. 
    – Bet lielākā daļa iedzīvotāju ir topošo pašvaldību centros – pilsētās. Viņi arī būs lielākā vēlētāju daļa, kas balsos par zināmiem no pilsētas nākušiem kandidātiem. Pilsētās aktīvi darbojas partijas, virzot savus pārstāvjus uz pārvaldi, kamēr dažos novados kandidātus izvirza tikai no vēlēšanu apvienībām bez politiskas aizmugures un politisko cīņu pieredzes. Rezultātā domē var pārsvarā iekļūt centra pilsētas pārstāvji. Kā šo problēmu var risināt? 
    – Es tagad to konkrēti nevaru pateikt. Šis jautājums ir aktuāls un pacelts diskusiju līmenī, lai būtu nodrošināta tāda pārstāvniecība novadiem, ka pēc vēlēšanām nav lielais brālis un mazais brālis. Tas ir jāizdomā, un ir rinda speciālistu, ierēdņu, kas pie tā strādā. Varbūt piedevām visam ir jābūt kaut kādai burkāna metodei, jārada kaut kādi finansiāli stimuli, kaut kādu programmu veidā vai tamlīdzīgi, tām pašvaldībām, kas gatavas nākt kopā un strādāt. Ne mazāk svarīgi ir tas, lai šajās teritorijās, kas drīz būs uz kartes, būtu līderis, kas apvienošanās procesā uzņemas vadošo lomu. 
    – Kāpēc līderis ir tik aktuāls jautājums?
    – Nu, piemēram, iepriekšējā reforma jau rāda, ka tur, kur bija līderis, kas bija spējīgs vienot, kā Madonā, Gulbenē, tapa lieli spēcīgi novadi. Tur cilvēki jau tad domāja pragmatiskāk, nekā pie mums, Jēkabpils rajonā. Mēs arī varējām izvēlēties vienu centru un kopīgi strādāt. Kādam tas ir jādara tagad. Es par to runāšu ar mūsu pašvaldību vadītājiem: esiet Latvijas patrioti, atmetiet malā savas intereses. Bija grūti vienoties iepriekšējās reformas laikā, tagad atkal ir iespēja to darīt. 
     – Novados ir daudz dažādu biedrību, kultūras un amatniecības centru, kas sekmīgi darbojas. Ir Sēlijas novadu apvienība. Šīs struktūras ir saaugušas ar pašvaldībām, kas tās atbalsta. Arī tur ir bažas reformas sakarā, kā būs pēc tam, vai šīs organizācijas tiks atbalstītas?  Kā par to ir domāts?
      – Tādās niansēs nav ieiets. Bet kas tur var izjukt? Pamodelēsim situāciju, ja apvieno bijušā Jēkabpils rajona teritoriju. Katrā novadā ir kaut kāds nevalstiskais sektors, amatu centri. Do­māju, ka būs kaut kāds pārskata periods, un tad pie tā jautājuma nonāks. Jaunajai domei vai padomei, sanākot kopā, būs jādomā, kā to visu saglabāt un attīstīt. Bet nebūs katra situācija reformas piedāvājumā atrunāta, kā katrā vietā tas jādara. Taču tas būtu ļoti nesolīdi, ka tagad visam galvas nost un sāksim visu no jauna. Visur ir savas iestrādes, cilvēki ir kaut ko darījuši un ieguldījuši resursus un finanses un katrs savā lokālajā teritorijā strādā. Tad, manā skatījumā, viņiem arī jāturpina darboties, tikai citā pārraudzībā un citās budžeta struktūrās. Tas jau būs katras teritorijas politiķu lemšanas jautājums. Es domāju, ka neviens neko neputinās ārā. Nu ja putinās, tad tie būs tie cilvēki, ko iedzīvotāji paši būs ievēlējuši, tā ka par to arī ir jādomā. 
   – Kurās pašvaldībās jau ir būts, kādi ir dzirdētie vie­­dokļi?
    – Biju Krustpils, Jēkabpils un Salas novadā (Red. piez. Sarunas brīdī, šobrīd, iespējams, apmeklēti arī citi). Krustpils un Jēkabpils no­vads tiešām nāca ar savu redzējumu, kas būtu vajadzīgs attiecībā uz reformu, kā viņi to redz. Mums vēl par to būs sarunas. Viņi akcentēja novadu pārstāvniecības jautājumu, par ko jau runājām, un akcentēja arī, ka viens no galvenajiem, īpaši Jēkabpils novadam, ir ceļu jautājums. Ja novadiem būtu šie reformu motivējošie burkāni, tad  ieteica dot tos ceļiem. Salas novadā vaicāja, vai varu pateikt trīs lietas, kas būs labākas pēc apvienošanās. Bet es negāju ar misiju stāstīt, cik tas būs labi, bet gan lai noskaidrotu novadu vadības viedokli un ieteikumus, kā viņi redz reformu.  Arī Salā uzsvēra no­vadu pārstāvniecības aktualitāti, turklāt pauda bažas, ka centrs izmantos kopējo budžetu savu aizdevumu samaksai. 
    – Reformas norisi un jauno pašvaldību darbu regulējošie normatīvie akti, iedalījuma karte top lielā steigā, arī laiks, kas atvēlēts novadiem savstarpējām sarunām un sava viedokļa paušanai, ir īss, jo  uzstādījums ir, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās – 2021. gadā – jau vajag vēlēt jauno pašvaldību vadību. Vai  tāda steiga ir attaisnojama, vai tā nevar pieļaut daudz kļūdu?
    – Pats galvenais būs novadu pārstāvniecība un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Tā ir ļoti smaga misija salikt to visu pa plauktiņiem. Kaut vai Jēkabpils rajona teritorijā novadiem ir dažāda finansiālā situācija.  Kā rīkoties, kādiem pakalpojumiem jāpaliek novados, tas viss ir jārisina. Ja ir uzstādījums, ka jauno pārvaldi vēlam jaunajās pašvaldībās, tad mūsu rīcībā ir divi gadi, un  pa diviem gadiem var daudz izdarīt. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (5)

  1. Novadnieks
    Novadnieks
    pirms 2 mēnešiem

    Kāpēc tad Salcevičs pats toreiz pie Zalāna reformas nekļuva par līderi un neapvienoja visu Jēkabpils rajonu, kā tas bija Madonā un Preiļos? Uztaisīja miestu Jēkabpili par lielo pilsētu, jo gribēja blakus Lembergam un Ušakovam blakus sēdēt lielo pilsētu apvienībā.

    Atbildēt
  2. jekabpiliete
    jekabpiliete
    pirms 2 mēnešiem

    Prieks ka tiek novērtētas profesionāļa zināšanas!

    Atbildēt
  3. Hi
    Hi
    pirms 2 mēnešiem

    Profesionalis speja kaut ka nebūt pa visu savu vadibas laiku izremontet divas ielas un nojaukt vienu izdemoletu benzintanku. Izcirst kokus Rīgas un brivibas ielā. Jēkabpils attistijās daudz lĕnak kā piem Līvāni.

  4. Jefs
    Jefs
    pirms 2 mēnešiem

    Lai tik virza naudas plūsmu uz Jēkabpili, tilts jābūvē, Sporta halle arī.

    Atbildēt
  5. Strādnieks
    Strādnieks
    pirms 2 mēnešiem

    Nevajag mums otru tiltu un profesionālā sporta komandas, labāk samaziniet īpašuma nodokli un ielas noasfaltējiet, par mazu mājiņu sotaks jāatdod, i par ko? Asfaltu mūsu iela nav redzējusi un neredzēs rijam tik putekļus.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru