Lielā talka nāk ar jaunām aktivitātēm
INESE ZONE

Ja 2008. gadā Lielā talka aizsākās kā kopīgs darbs, vācot visā Latvijā atkritumus, tad tagad cilvēki arvien vairāk iesaistās koku un puķu stādīšanā, pagalmu izdaiļošanā, dabas aizsardzības un citos pasākumos.
     Jaunās vēsmas Lielās talkas norisē šogad bija jūtamas arī Krustpils novadā un Atašienes pagastā, kur ne vienā vien talkas vietā akcents bija likts nevis uz atkritumu vākšanu, bet uz vides sakopšanu un aizsardzību.  Sagaidot Lielo talku un turpinot iniciatīvu «Daru labu dabai», Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicināja talkot Atašienē, lai no krūmiem un saaugušajām atvasēm atbrīvotu koku aleju no Atašienes uz Ma­rinzejas muižu. Aleja šobrīd netiek izmantota kā pastaigu vieta, daudzi koki jau daļēji nokaltuši, aplūzušiem zariem un ieauguši krūmājā.
     Talkas dienā BD alejā sastapa pulciņu pārvaldes darbinieku. Talcinieki stāstīja, ka ierosme sakopt aleju faktiski nākot no pagasta pārvaldes, kas lūgusi pārvaldei atļauju vienā no alejas daļām, kas atrodas tuvāk dzīvojamajām mājām un tiek izmantota,  lai pārvietotos, nozāģēt dažus bīstamus kokus. Tā radusies doma rīkot talku alejā, un pašvaldība, to atbalstot, norīkojusi palīgos arī savu darbinieku. DAP rīkotās talkas ar saukli «Daru labu dabai» ir pārvaldes un Pasaules dabas fonda kopīga iniciatīva, kurā aicināti iesaistīties arī  brīvprātīgie, lai sakoptu aizsargājamas un citas teritorijas. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti lēš, ka Marinzejas muižas alejas oši ir vismaz 100 līdz 150 gadus veci.
     – No dabas daudzveidības viedokļa saules apspīdēti no krūmiem atbrīvoti koki ir bioloģiski vērtīgāki, jo uz tiem aug dažādi ķērpji, sūnas, tajos dzīvo  dažādi bezmugurkaulnieki – rožvaboles, lapukoku praulgrauzis, spožā skudra vai māņskorpions.  Veci dobumaini koki ir mājvieta pūcēm un citām putnu sugām, arī sikspārņiem, bet Latvijā visas sikspārņu sugas ir aizsargājamas. Arī kritis vecs koks kļūst par mājvietu daudzām dzīvām radībām, sūnām un ķērpjiem. Tagad tiek popularizēta kukaiņu mājiņu izgatavošana no vecu koku stumbriem un citiem dabas materiāliem, bet tāds nolūzis koks ir dabas radīta kukaiņu māja,  – saka viens no talkas organizatoriem, DAP Latgales administrācijas dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis. Speciālisti smejot stāsta, ka dažreiz viena maza praulgraužu vabolīte var izglābt veselu aleju. Ne jau ēdot praulus, bet gan tad, ja tās atradnes dēļ aleju pasludina par liegumu. Arī pašvaldība var noteikt kādu dabas objektu par aizsargājamu no ainavas vai cita viedokļa, un tas var būt  arī vietējas nozīmes objekts. Talcinieki stāsta, ka Ma­rinzejas muižas  aleja ir ai­navisks objekts un, to sakopjot, tā varētu kalpot arī kā  dabas taka gājējiem un  velobraucējiem.  
    Jau dienu pirms Lielās talkas rosība notiek daudzviet. Arī brāļu Skrindu Ata­šienes vidusskolas parkā 26. aprīlī rosījās skolēni, pedagogi un citi talcinieki.  Parks zināms arī kā Marinzejas muižas parks, jo skola darbojas  grāfa Jozefa fon der Borha būvētajā muižas ēkā un iepriekš minētā aleja, kurā talkoja DAP darbinieki, ved uz muižu.   
    – Talkas skolas parkā ir tradicionālas. Un īpaši pēdējos gados bērni visi ļoti labprāt tajās piedalās, jo ir šī izpratne, ka tas ir mūsu pa­šu, skolai piederīgs. Šo­gad pie mums brauc ciemos  bērni no Sūnu pamatskolas. Viņi arī katru gadu iesaistās kāda objekta sakopšanā.  Šogad gatavojamies īpaši, jo šis ir skolas 115. jubilejas gads un 1. jūnijā rīkosim absolventu salidojumu. Savukārt augustā pie mums notiks Sēlijas novada jauniešu dienas. Parka teritorija mums ir liela, bet palīdz arī novads un pagasta pārvalde. Pērn sakopa teritoriju ap upīti, – stāsta Atašienes vidusskolas direktore Līga Zalāne. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru