Lielajā talkā sakopj ezerrieksta valstību
Juris Šteinbergs

Lielā talka šogad visiem zināmu iemeslu dēļ vairāk bija orientēta uz tuvākās apkārtnes sakopšanu šaurā ģimenes lokā, tomēr daži kolektīvi pasākumi arī tika rīkoti. Viens no tiem notika Jēkabpils novadā dabas liegumā «Klaucānu un Priekulānu ezeri», kur Aknīstes biedrības «Sēlijas laivas» biedri un  draugi vāca atkritumus abu ezeru un Podvāzes upītes krastos un ceļmalās. 
    Abi ezeri ir slaveni ar peldošo ezerriekstu, tādēļ pasākums tika nosaukts par «Talku ezerrieksta valstībā».  Pirms ķerties pie atkritumu vākšanas, dalībnieki noklausījās Dabas aizsardzības pārvaldes dabas inspektores Irēnas Skrindas stāstījumu par peldošo ezerriekstu. Izrādās, ka Latvijā tas aug tikai četros ezeros — abos jau minētajos, kādā ezerā Ziemeļlatgalē un nu jau kādu laiku arī netālajā Bancānu ezerā. Ezerrieksts senos laikos dažreiz ticis lietots pārtikā — samalts un izmantots miltu vietā. Pēc lekcijas izvērās diskusija, vai labāk tomēr nav šādas dabas bagātības nepopularizēt, lai tās saglabātu neskartas? Tomēr šķiet, ka mūsdienu informācijas laikmetā kaut ko slēpt nav jēgas, drīzāk sabiedrība ir jāizglīto par dabas aizsardzības jautājumiem.  Netālo māju saimnieks Jānis, kas bija atnācis paskatīties, kāpēc šādā rītā šeit pulcējas cilvēki, arī iesaistījās diskusijā un pastāstīja, ka lielu postu nodara maluzvejnieki, kas Priekulānu ezerā  liek tīklus.  Viņi tos pēc zvejas izkratot turpat Podvāzes krastā, un tad visa zeme esot pilna ar ezerriekstiem. Saimnieks esot gatavs ziņot par šādām nelikumībām, tikai nezinot kam.   
    Talkas rezultāti liecināja, ka darāmā sabiedrības izglītošanā vēl daudz. Kopumā tika savākti 30 maisi atkritumu — pārsvarā plastmasas un stikla pudeles, zivju barības iepakojumi un dažāda izmēra tārpu bundžas. Visvairāk to bija pie Podvāzes iztekas no Priekulānu ezera, kur krasti  pieejamāki.  Tas liecina, ka 99 procentu no šīs drazas ir atstājuši   makšķernieki. Vienīgi atrastie seši pāri sporta kurpju norāda, ka arī citi «dabas draugi» nav bez grēka. 
    Biedrības «Sēlijas laivas» valdes loceklis  Ričards Šmits pastāstīja, ka šo vietu talkošanai nolūkojuši jau martā. Tad tā izskatījusies vēl briesmīgāka nekā talkas dienā. Gribējuši sakopt jau agrāk, bet ārkārtas stāvokļa ieviešanas dēļ to nācies atlikt. Tagad daļa atkritumu jau ieauguši zālē un nav labi pamanāmi. 
Savukārt biedrības pārstāve Santa Šmite uzsvēra, ka biedrība caur šādām vides sakopšanas talkām grib veicināt vietējo iedzīvotāju lokālpatriotismu, attīstīt piederības sajūtu Sēlijai. 
    Diemžēl vietējie, Jēkabpils novada iedzīvotāji, talkā bija pārstāvēti maz. Pārsvarā dalībnieki  bija no Aknīstes novada un Jēkabpils  Ar Lielo talku biedrības aktivitātes šajā virzienā gan nebeigsies. Jau šosestdien ezeros no laivām tiks vākti peldošie atkritumi, bet vēlāk līdzīgas talkas  Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta ietvaros tiks rīkotas arī Viesītē, Supes purvā, Dienvidsusējā un citās ūdenstilpēs. 
   Talkas nobeigumā talkotāji vietējā novadpētnieka Aigara Pērkona vadībā devās apskatīt rakstnieka Aleksandra Grīna dzimtas mājas «Klaucāni» un tuvējos mēra kapus, pa ceļam, protams,  neaizmirstot vākt arī atkritumus, savukārt  vēl viena talkas dienas pievienotā vērtība bija neliels  pārgājiens no gleznainā Lēlīša ezera uz Viesītes ezeru Andra Zīberga vadībā.  
 
Autora foto
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru