Lielo pilsētu vietā – attīstības centri
INESE ZONE

Domes priekšsēdētājs šobrīd nevar pateikt, vai reformas rezultātā Jēkabpils būs ieguvēja
   Valdība ir paudusi ciešu apņēmību veikt pašvaldību reformu, bet tas jāizdara ļoti īsā termiņā – jau līdz gada beigām ir jābūt skaidrībai par jauno teritoriālo iedalījumu. BD vaicāja Jēkabpils domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim, vai Jēkabpilij kā lielajai pilsētai un potenciālajam novadu centram ir sniegta informācija, kāda šajā procesā ir Jēkabpils loma? Vaicājām arī, kā R. Ragainis vērtē pagaidām tik skopo informāciju par reformas ieceri, jo, ja nav minēti kritēriji pašvaldību apvienošanai un iespējamie apvienošanās varianti, ne pašvaldībām, ne sabiedrībai nav pamata diskusijai par šo tematu.
 
VARAM ministrs esot gatavs runāt ar katru pašvaldību
     – Valdībā šobrīd notiek īpaši intensīva darbība administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Esam tikušies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci un runājuši par iespējamajiem reformas variantiem. Viņiem ir savs redzējums par to, bet pagaidām tas nav publiski pieejams, jo par to nav panākta savstarpēja valdības vienošanās. VARAM ministrs gan ir apliecinājis, ka viņš centīsies apmeklēt katru pašvaldību, lai runātu par reformu. Kamēr valdība nav vienojusies par reformas modeli, nekāda publiska informācija netiek sniegta, arī pašvaldībām nē. Bet ir solīts, ka, tiklīdz valdība pieņems lēmumu par reformas turpināšanu un pabeigšanu, ministri dosies uz katru pašvaldību par to runāt. Vienīgais, ko mums šobrīd ir izdevies noskaidrot, ir doma, ka vairs nebūs tādu lielo pilsētu. Katra administratīvā teritorija būs ar savu centru ar pieguļošajiem novadiem. Tas varētu būt kas līdzīgs iepriekšējam rajonu modelim. Bet precīzas robežas vai citi nosacījumi nav zināmi. Infrastruktūra, medicīna, izglītība, drošības pakalpojumi ir vairāk saistīti ar centriem, un pie tā arī vairāk pieturēsies, bet tas nav akmenī iecirsts. Es noteikti jau tuvākajā laikā aicināšu apkārtējo pašvaldību kolēģus runāt par to, kādi varētu būt mūsu piedāvājumi ministrijai. Un iespējams, ka tas arī kādā mērā tiks ņemts vērā. Šī lieta vēl joprojām ir tādā neziņā, un mēs īsti nevaram šobrīd diskutēt par konkrētu variantu, jo no ministrijas puses tāds nav nācis. Tiklīdz būs kaut kas konkrēts, mēs par to arī diskutēsim ar visiem plusiem un mīnusiem, –  sacīja R. Ragainis.
 
Nav skaidrs, vai Jēkabpils paliks zaudētāja vai ieguvēja
     Atbildot uz jautājumu, vai rajonu sistēmai līdzīgs modelis apmierina Jēkabpili kā tagadējo lielo pilsētu, R. Ra­gainis secina, ka tagad nekonkrētajā situācijā to īsti nevar pateikt. Taču reforma Jēkabpilij kā centram uzdotu daudz darba, kas saistīts ar pašvaldības īpašumu uzturēšanu un apsaimniekošanu. 
     – Mums šobrīd nāk klāt jauni īpašumi, bet mēs nezinām, kā pēc reformas darbosies mūsu kapitālsabiedrības, kāds tad varētu būt mūsu īpašumu piepildījums un izvietojums. Tas viss ir svarīgi, lai mēs saprastu, kādā veidā darbosimies, bet, kamēr nekas konkrēti nav pateikts, mēs pie šī mežonīgā darba nemaz neķeramies klāt, jo mūsu ieceres var norakt vienā dienā ar vienu lēmumu. Man grūti vērtēt lielās pilsētas statusa zaudējumu. Šobrīd lielās pilētas ir ar konkrētu finansējumu kā lielie administratīvie centri. Kas turpmāk būs ar šo finansējumu, kādā formā viss notiks, tas tagad nav pateikts. Ja sadalījums un finansēšanas modeļi mainīsies, tagad nav iespējams pateikt, vai ar to būsim ieguvēji vai zaudētāji. Bet pēc varbūtības, pievienojot novadus un nemainoties naudas daudzumam, būs izlīdzinātā kausa princips: ja kādam bija vairāk, paliks mazāk, un otrādi. Es neceru, ka pilsētas no tā daudz iegūs, jo ar noteiktu naudas apjomu būs jāuztur arī apkārtējie novadi – ceļu un transporta infrastruktūra, skolu tīkls. Ir daudz pakalpojumu, kas būs jānodrošina arī pagastos, kur cilvēki arī ir tiesīgi tos saņemt. Tur būs daudz jautājumu, kādā veidā viss tiks apsaimniekots, un priekšā ir liels darbs, bet pagaidām informācijas ir maz, –  atbildēja R. Ragainis. 
    Viņš atzina, ka tā ir VARAM ministra kompetence pieņemt lēmumu par reformu un tad diskutēt par to ar pašvaldībām, bet tajā visā esot arī riski. Kā tādus R. Ragainis minēja to, ka tagad katram novadam ir cita finansiālā situācija. Tā atšķiroties arī dažādu pakalpojumu sniegšanā. Ja pilsētā pakalpojumus sniedz pašvaldības uzņēmumi, tad novados bieži vien to dara pašas pašvaldības, tādā veidā nestrādājot atbilstoši tirgus likumiem un varbūt kādu pakalpojumu pat dotē. Bet tās esot tikai bažas. Kad par to būšot sarunas, tad viss arī izkristalizēsies. 
 
Pozitīvi, ja iedzīvotāji no reformas būs ieguvēji 
      Runājot par skopās informācijas ietekmi uz pašvaldību spēju jau tagad sākt sarunas par apvienošanos un to, ka pēc galīgo lēmumu pieņemšanas viss būs jādara steigā, R. Ra­gainis sacīja, ka līdz šī gada beigām skaidrībai jābūt, un tad arī varēs sākt strādāt. Plānošanas reģioni, jādomā, palikšot esošajās robežas, jo neesot indikāciju, ka tos mainīs. Pašvaldību vadītāji noteikti esot neapmierināti, jo tagad diskutēt, ja nav zināmi kritēriji, ir ļoti grūti. 
     – Ir grūti pateikt, kā tas viss izdosies. Tāpat nav skaidrs, kā tas būs ar Pierīgu, jo tie nav nabadzīgi novadi. Daži pat veic iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Tātad tur nestrādās arguments, ka jāapvienojas, jo citādi viņi nespēj ar savu finansējumu pašvaldības funkcijas nodrošināt. Vēl nav zināmi kritēriji, pēc kā vērtēs pašvaldību spēju funkcionēt. Droši vien, ka būs arī argumenti pret reformu. Taču iedzīvotājiem neinteresē deputātu skaits domē. Viņus interesē, kā un kur var saņemt pakalpojumus un atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, kādi ir transporta, izglītības, veselības pakalpojumi. Ja ar šo reformu mēs varēsim tos uzlabot, tad tas ir apsveicami. Ja nē –  tad tas ir bezjēdzīgi, jo galvenais ir, kā nodrošināt iedzīvotājus ar labiem pašvaldības pakalpojumiem, –  uzskata R. Ra­gainis.
    VARAM sagatavotais likumprojekts par administratīvi teritoriālo reformu paredz, ka jau līdz šī gada 1. decembrim Saeimā jāiesniedz likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām. Savukārt 2021. gada 1. jūlijā darbu jaunajās administratīvajās teritorijās jāuzsāk jaunievēlētajām pašvaldību domēm. Lai to izpildītu, gala lēmumam par administratīvi teritoriālo iedalījumu ir jābūt gatavam un Saeimas noteiktam jau 2020. gada jūnijā. VARAM ministrs J. Pūce ir publiski paudis, ka šī gada aprīļa sākumā ministrija nodos valdībai saskaņošanai redzējumu, kādai jābūt pašvaldību optimālai struktūrai. Valdībai tas maijā jāapstiprina un jāuztic VARAM ap­spriest šo projektu ar visām pašvaldībām. J. Pūce piemin, ka plānotas arī publikas apspriedes, tai skaitā reformas apspriešana ar iedzīvotājiem. Taču jau iepriekš ir pausts, ka ne visus viedokļus ņems vērā un tā nebūs brīvprātīga apvienošana, kur visiem ir jāpiekrīt procesam.  
 
 
Foto: jekabpils.lv

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. Iedziivotaajs
    Iedziivotaajs
    pirms 5 gadiem

    Meeram nav par ko satraukties. Shajaa sasaukumaa zaljie un zemnieki plus saskanja no eiropas fondu pasuutiijuma projektiem buus izgraabushi maksimu. Pilseetu krediitos iedzinushi... Taa kaa maz ticams ka shos darbonjus peec vinju varonjdarbiem ieveelees atkaartoti. Kaadam citam buus jaaciinaas par reformu turklaat ar tukshu domes maku.

    Atbildēt
  2. Anabana
    Anabana
    pirms 5 gadiem

    c; bet mēs nezinām, kā pēc reformas darbosies mūsu kapitālsabiedrības. Par slimnīcu, piemēram, skaidrs. Nogremdēs un privatizēs. bet varbūt tas arī labi.

    Atbildēt

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!