Līvānos lepojas ar pērn pabeigtiem vairākiem vērienīgiem projektiem
SARMĪTE RUTKA

Aptaujājot apkārtējo novadu vadītājus par nozīmīgāko iepriekšējā gada veikumu un svarīgākajiem šīgada darbiem, Līvānu novada domes priekšsēdētāju Andri VAIVODU izvaicājām pastiprināti, jo nereti tautas valodās, sociālajos tīklos un pat daža laba politiķa replikās tieši šī nelielā Latgales pilsētiņa tiek minēta par labas saimniekošanas paraugu – gan iekškvartāli tur esot saremontēti, gan mūsdienīgi un reizē iedzīvotāju iemīļoti vides objekti ik uz soļa, gan rūpniecība saglabāta un attīstīta un viss kaut kas cits. Tādēļ šoreiz vaicājām labo darbu uzskaitījumu, kā arī iemeslus, kādēļ, viņa­­prāt, viss ir izdevies, kas ne visās pašvaldībās sanāk.
      – Pērn Līvānos noslēdzies patiesi intensīvs darbs: beidzām vairākus projektus, pie kā sākām strādāt jau pirms 3–5 gadiem, – lepojas A. Vaivods. – Mūsu ieguvums ir zemās izmaksas īs­tenotajiem projektiem. Cen­trālā finanšu līgumu aģentūra vēl tikko veidojās, un tiešām bija grūti būt pirmajiem, bet tā ir arī mūsu pa­nākumu atslēga, ka, tiklīdz bi­ja iespējams, iesniedzām pro­jektus visās pieejamajās ak­tivitātēs.  Lielākais projekts bi­­ja infrastruktūras sa­kārtošana Līvānu industriālajā zonā, kur izvietots vairums mūsu rūpniecības uzņēmumu – «Adugs», op­ti­­kās šķiedras rūpnīca, saldēju­ma ražotāji, metālap­strā­dātāji u.c. Gan ūdensvadu, gan kanalizāciju, gan ap­gaismojumu ierīkojām, at­jaunojām visas šīs tā sau­-camās degradētās teritorijas ielas un visbeidzot uzbūvējām gājēju tiltu pāri dzelzceļam no dzīvojamo māju mikrorajona uz rūpniecības zonu ar visām invalīdu uz­brauktuvēm, kā nākas. Ci­tādi līdz rūpnīcām apkārt bija jāiet ap 4 km. Daudzi to nedarīja, apdraudot savu drošību un arī dzīvību, gāja pāri sliedēm. Tagad ir cita si­tuācija. Un projektā paredzē­tais nosacījums, cik jau­nu darbavietu jārada pēc projekta īstenošanas, uzreiz ti­ka izpildīts pilnībā. Tolaik konkursam realizēt šo apjomī­go projektu pieteicās 14 uzņēmēji un uzvarēja zemākais cenas piedāvājums – ap 3 miljoni eiro!!! Tad bija ļoti maz šo projektu konkursu un būvniekiem nebija objektu. Savā ziņā laikus sākot šos projektus, mēs izlīdzējām  būvniekiem saglabāt uzņēmumus – viņiem bija darbs un nebija jābrauc prom uz ārzemēm.
     Otrs vērienīgākais projekts, ko pabeidzām pagājš­gad un kuru arī izdevās īstenot par salīdzinoši zemām izmaksām – kopā ap 1,5 miljoni eiro, ir Līvānu 1. vidusskolas un Laimiņa sākumskolas rekonstrukcija. Pro­jekta gaitā pilnībā tika pārbūvētas mācību telpas abās ēkās, ierīkoti regulējami soli, apgaismojums, izremontēti koridori, ierīkota jauna ķīmijas laboratorija un sagatavošanas telpas bioloģijas, fizikas klasēm, papildus iekārtota dabaszinību klase, multifunkcionāla tel­pa videokonferenču nodroši­nāšanai, izveidota moderna IT infrastruktūra, iegādāti datori. Turklāt visus būvniecības darbus veicām va­saras brīvlaikā, tādējādi ne­traucējot mācības. Arī šeit pašvaldībai nācās riskēt – slēdzām līgumus ar būvniekiem, bet finansējumu saņēmām tikai oktobrī. 
Visbeidzot šī projekta ietvaros pie 1. vidusskolas mēs pagarinājām vieglatlētikas manēžu un uzbūvējām jaunu peldbaseinu. Ar to mēs tiešām lepojamies, jo ba­­seins ir ļoti pieprasīts un pilnībā noslogots – te peld, nodarbojas ar ūdens aerobiku un atpūšas gan novada skolēni, gan vietējie, gan apkārtnes iedzīvotāji, arī ­jēkabpilieši. Tāpat no visa reģiona pie mums brauc studētgribētāji – kopā ap 100 studentu, gan jaunieši, gan 30–40 gadus veci cilvēki, kas jau strādā profesijā, bet kam vajag paaugstināt kvalifikāciju. Rēzeknes Teh­noloģiju augstskolas Līvānu filiāles izveidošana arī bija diezgan riskants projekts, par ko tagad tikai priecājos. Janvārī mums 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā «Mašīn­būve» bija pirmais izlaidums – diplomus saņēma 15 studenti, bet šajā mācību gadā ir atvērta vēl viena programma – «Būvniecība». 
      Šādi vērienīgi projekti ir pa­veikti un par to ir liels prieks, jo pašlaik būvniecības izmaksas ir ārkārtīgi augušas. Šogad darbosimies mierīgāk. Pērn turpinājām darbu divus gadus ilgušajā projektā par ūdenssaimniecības sakārtošanu trijos dzīvojamo māju kvartālos, un ap 70–80 km ielu atjaunošanu. Atlicis ceļu Ubaglīcī sa­kārtot. Tur šis uzdevums ir sa­režģītāks – augsti grunts­ūdeņi, jātaisa pārsūknēšanas stacija utt. Pašlaik tiek gatavots tehniskais projekts, diskutējam par sadarbību ar «Sa­dales tīklu», lai tiktu no­mainīti gaisa kabeļi. Tu­vāko trīs gadu laikā šo projektu vajadzētu pabeigt.
      Tālākai uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanai novadā šogad sāksim un, iespējams, arī beigsim Baznīcas ielas atjaunošanu, kas iz­maksās ap miljonu eiro. Vēl šo­gad atjaunosim asfalta segumu tiltam pār Dubnu Pē­terniekos. Pirms trīs ga­diem sākām projektu par ceļu sakārtošanu lauku teritorijās. Toreiz mūsu novadam bija pieejami 1,8 miljoni – katram pagastam ap 240 000. Šogad šajā projektā paredzēts sakārtot grants se­gumu līdz čipsu rūpnīcai Jersikā. Nu, lūk, un te jau cena ir briesmīga – par 300 m grants seguma prasa ap 200 000! Tagad gan izmaksas ir milzīgas, gan nav kas strādā, jo būvnieki ir pārslogoti ar daudzajiem projektiem. 
      Līvāni ir ļoti apbūvēta pilsēta, un mums nav atpūtas teritoriju. Tādu nākamo 10 gadu laikā esam plānojuši iekārtot ap 10 ha lielajā pussalā no Mākslas un amatniecības centra līdz baznīcai. Šogad ar Latvijas Lauk­saimniecības universitātes ainavu arhitektūras studentu palīdzību veiksim šīs multifunkcionālās atpūtas zonas projektēšanu, paredzot tur gan brīvdabas es­trādi, gan veloceliņus, skatu torni, laivu piestātni un daudz, daudz ko citu. Pēc tam šī teritorija jānoplanē un jāizveido projektam at­bilstošs reljefs. Tad jāķeras pie apstādījumu izveidošanas, un tad jau varēs arī sākt šo teritoriju izmantot, bet reizē turpināt tās būvniecību, jo visām iecerēm nepieciešami paprāvi līdzekļi, tā­dēļ izdevumus sadalīsim uz ilgāku periodu.
    Jau ilgu laiku nopietni strādājam pie daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas. Šim procesam esam sagatavojuši 5 namus, viens no tiem jau «ie­sniegts» «Altumā» 50% fi­nansējuma saņemšanai. Diem­žēl līvāniešu maksātspēja ir zema, tādēļ bija ļoti grūti dabūt iedzīvotāju piekrišanu šai iecerei. Izlēmām, ka gan energoefektivitātes projektam, gan tehniskajam projektam, gan pašiem būvdarbiem kredītu slogu uz­ņemsies pašvaldības namu ap­saimniekotājs, nevis iedzīvotāji. Bet viņiem arī pēc siltināšanas projektu īstenošanas pakalpojumu maksa pretēji reālajam nesamazināsies, lai šo starpību iz­mantotu siltināšanas izdevumu segšanai.
     Tomēr īpaši liels prieks par vēl kādu paveiktu dar­bu, kas noteikti kalpos daudzām paaudzēm: tikko dienasgaismu ieraudzījusi grāma­ta «Līvāni tolaik un ta­gad». Par to, ka tā ir ļoti pieprasīta un tātad bija va­jadzīga, liecina fakts, ka iz­devējiem – «Jumavai» – jau ir jānodrošina papildu tirāža, jo pirmais metiens jau ir pilnībā izpārdots.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Peldētāja Suzanna
    Peldētāja Suzanna
    pirms 9 mēnešiem

    Līvānu baseins ir super - laipna apkalpošana, cenas daudz zemākas kā Jēkabpils Citrus Spa. Piem. 1 stunda 15 min lielais baseins un spa zona (var kaut visu laiku spa sēdēt) 4,50, baseins bez saunas 3 eiro. Citrusā baseins 6 eiriki, bet spa vispār 9 vai 10. Bet ja gribi gan baseinā gan spa, tad kaut kāda kosmiskā cena. Divatā izdevīgāk un galvenais patīkamāk ir braukt uz Līvāniem. Un tur nav jāskatās uz administrācija sieviešu nomocītajiem ģīmjiem, bet tev laipni uzsmaida un pajoko.

    Atbildēt
  2. Cena super!
    Cena super!
    pirms 9 mēnešiem

    Mēs ar ģimeni (2 pieaugušie + 2 bērni) reizi nedēļā uz Līvānu baseinu braucam no Salas. Cena tiešām pievilcīga, par 2 stundu apmeklējumu bez spa mums kopumā sanāk 12 EUR. Protams, degvielas un laika ziņā būtu izdevīgāk braukt uz Citrusu, bet Līvānu baseins patīk labāk.

  3. Peldētājs Suzanns
    Peldētājs Suzanns
    pirms 9 mēnešiem

    Baseinā grūti peldēt, labāk pagaidīšu vasaru, kad varēs plunčāties ezerā.

    Atbildēt

Pievienot komentāru