Māca, ka labāk «Iekost pirkstā»,  nevis rakstīt ļaunas īsziņas
ILZE BIČEVSKA

Mobilo sakaru operators «Bite» sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju un Latvijas Drošāka interneta centru sācis ilgstošu kampaņu «Iekod pirkstā!», kas notiks visā Latvijā. Pasākuma mērķis – mazināt t.s. kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū un stimulēt skolēnu vidū atbildīgu mobilo ierīču lietošanu.
        4. oktobrī šis pasākums jeb kiberdiena visas dienas garumā noritēja Jēkabpils 3. vidusskolā. Kā stāsta «Bites» pārstāve Karīna Jevtu­šenko, aktivitāte Latvijā iesākta pirms nedēļas un turpināsies ilgtermiņā. Sarunas par mobingu internetā un sociālajos tīklos tiek rīkotas tieši pamatskolas audzēkņiem. 
– Kāpēc tikai pamatskolai? Tāpēc, ka problēma jāravē pašā saknē. Šie bērni vēl tikai sāk aktīvāk lietot mobilās ierīces, kur diemžēl bieži apgūst agresīvu rīcību interneta vidē vai otrādi – cieš no tās paši. Mēs caur sarunām, caur personīgo piemēru stāstiem utt. mācām, ka nevajag otru aizskart, kā arī informējam, kā rīkoties gadījumā, ja esi aizskarts un izsmiets pats, – stāsta K. Jevtušenko. 
        Jēkabpils 3. vidusskolas audzēkņiem kiberdienas aktivitāte notika pa klašu grupām: 2.–4., 5.–7. un 8.–9. klase, kur ar katru skolēnu vecuma grupu akcijas rīkotāji runāja tiem saprotamākajā veidā. Par savu pieredzi – savulaik piedzīvoto mobingu no skolasbiedru puses – stāstīja televīzijas personība Markus Riva, kibermobinga situācijas jeb aizskaršanas ar naidīgu telefona īsziņu palīdzību izspēlēja Rīgas Improvizācijas teātra aktieri. Tas bija stāsts par to, ka labāk iekost pirkstā, lai pirksti nestiepjas rakstīt naidīgas īsziņas.
          Akcijas rīkotāji arī bija veikuši aptauju (aptuveni 500 respondentiem), kuras dalībniekiem jautāja par mobingu internetā, lietojot viedierīces. 
         – Būtībā cietušie par šo jautājumu runā nelabprāt, bet ir arī drosmīgie, kuri gatavi vērsties tiesībsargājošajās institūcijās. Ieilguša kibermobinga sekas var būt ļoti smagas. Par laimi, Latvijā šādu gadījumu nav bijis, bet kāda Francijas iedzīvotāja, nepilngadīga meitene, padarīja sev galu pēc ieilguša kibermobinga: vispirms viņa simboliski pakāra savu mobilo tālruni, tad pakārās pati. Latvijā viens no smagākajiem gadījumiem bija kādas meitenes kaibilžu noplūšana internetā. Meitene tās neapdomīgi bija aizsūtījusi savam nu jau bijušajam draugam, kurš savukārt tās nopludināja tālāk. 
           Ko darīt, ja skolēns sāk saņemt aizskārumus interneta vidē? Pirmais – nereaģēt, lai cik gribētos varmākam atbildēt. Otrkārt – saglabāt pierādījumus, treškārt – varmāku bloķēt, bet ceturtkārt – vērsties pēc palīdzības, piemēram, Valsts policijā vai zvanīt mums uz Drošāka interneta centru pa tālruni 11 66 11, – stāsta drošāka interneta vēstnese Sandra Magrina. 
          Viņa arī uzsvēra vecāku un citu pieaugušo tuvinieku atbildību (vai bezatbildību) nepilngadīga bērna nepie­skatīšanā. 
       – Nereti vecāki bērnam uzdāvina mobilo telefonu, apmaksā praktiski  neierobežotu interneta lietošanu tajā, bet absolūti neseko tam, ko bērns šajā vidē dara, tā vai nu nonākot kibermobinga upura lomā, vai kļūstot par kibermobinga veicēju. Diemžēl vecākiem patlaban dominē uzskats, ka arī šajā jautājumā viņu bērni  būtu jāaudzina skolai, – teic S. Mag­rina.
     Par to, kā rīkoties, lai izskaustu kibermobinga rašanos un pasargātu po­tenciālos upurus, šīs akcijas dienas noslēgumā Jēkabpils 3. vidusskolā notika sarunu vakars ar skolēniem un vecākiem. Sarunā piedalījās Valsts policijas pārstāvji, kā arī bērnu un pusaudžu psiholoģe Gunita Kleinberga. Tās laikā eksperti klausītājiem stāstīja par kibermobinga raksturīgākajām pazīmēm, par vecāku lomu un atbildību tā mazināšanā. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru