Meklējot visu, kas ir uzslavas vērts
ILZE BIČEVSKA

Pagājušajā nedēļā divu dienu garumā noritēja Jēkabpils novada pagastu sakoptības skate. Šogad pašvaldība par vērtētājiem aicināja talkā kaimiņus no Ilūkstes novada: pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāju Reini Līci, teritorijas pārvaldes, apsaimniekošanas un sabiedriskās kārtības nodaļas vadītāju Romualdu Kar­tašovu, Bebrenes pagasta pārvaldnieci Benitu Štrausi un pašvaldības SIA «Orna­ments» vadītāju Juris Altā­nu. Komisija kopā ar Jē­kabpils novada pašvaldības izpilddirektoru Jāni Suba-tiņu, pagastu pārvalžu vadītājiem (piedaloties arī BD pārstāvjiem), ielūkojās daudzos apskates objektos: pašvaldības iestādēs, muzejos, izglītības iestādēs, tūrisma objektos, pie zemniekiem un vietējiem uzņēmējiem, iegriežoties arī sakoptākajās sētās. Jāpiezīmē, ka, lai arī līdzīgas skates notiek katrā pašvaldībā, tomēr Jē­kabpils novadā tās vienmēr izcēlušās ar labu iepriekšējo sagatavotību, plašu un daudz­veidīgu apskates objektu klāstu, kā arī ar izteiktu pašvaldības amatpersonu dalību skates sagatavošanā un vadīšanā. 
Diena iesākas, sanākot kopā pie Kalna pagasta kultūras nama, kur dobēs krāšņi ir saziedējušas simtgadei par godu stādītās rozes un ziemcietes – iedzīvotāju dāvināti un pašvaldības gādāti stādi. Savukārt birzīte pie kultūras nama var lepoties ar pilnībā iztīrītu pamežu, jaunu lapeni un dekoratīvo tiltiņu pāri iztīrītajam dīķītim. Tālāk ceļš ved uz Dubultu ciemu. Mūsu gide pa Kalna pagastu ir pārvaldes vadītāja Maruta Cankale. Izbraucam cauri Dubultiem, caur autobusa logu palūkojoties uz šā cie­ma  ielu un itin glīti sakoptajām mājām tās malās. Pārvaldniece stāsta, ka plānota ielas dubultās apstrādes klājuma uzlikšana, un patlaban notiekot iepirkuma procedūra šiem darbiem.  Diemžēl ilgus ga-dus ciematā skatu bojā neapdzīvota daudzdzīvokļu māja, kuras īpašnieki esot cilvēki ar Krievijas un Gru­zijas uzturēšanās atļaujām. Vietējie joko, ka, iespējams, pircēji sajauca īpašuma adresi: cerēja iegādāties ēku Du­bultos Jūrmalā, bet sanāca Dubulti Jēkabpils novadā. Lai nu kā – zāle ap šo ēku ar pašvaldības gādību izpļauta, ko nevar sacīt par vienu otru jauniem cilvēkiem piederošu īpašumu turpat ciematā. 
 
Pats potē persikus un aprikozes
Pirmais objekts, kur iegriežamies un to skatām ne tikai pa autobusa logu, bet arī apstaigājot un noklausoties saimnieka stāstu, ir Andra un Gunas Ze­ņinu mājas. Ap tām garāmbraucēji var pamielot acis, jo mājas labi redzamas no šosejas, un, kā stāsta pagasta pārvaldniece Maruta, tās īpaši labi izceļas ziemā, kad saimnieks iededz paša sakombinētos Ziemassvētku elektrisko lampiņu dekorus. Bet tagad ir vasara, un visi va­ram aplūkot ne tikai glīti izpļauto pagalmu, vecā ābeļdārza teritoriju un dīķa apkārtni, bet arī zemeņu un dārzeņu dobes, noklausīties saimnieka stāstu par to, kā viņš veido paša potēto aprikožu, bumbieru, ābolu un persiku un citu augļu koku stādījumus, no kuriem dažas šķirnes vestas pat no Sibīrijas, ietekmējoties no kāda turienes augļkopja un potēšanas meistara stāstījuma «Youtube» vietnē. Cen­tība esot sevi attaisnojusi: 99% sēklaudžu izdzīvojuši. Pieejam klāt un ejam iek­šā arī divās guļbaļķu ēkās, kur viena ir pirts, bet otra top kā vēl viena dzīvojamā mājiņa. Andris Zeņins stāsta, kā savulaik, saliekot kopā visu ģimenes naudu, no kādas bankas iegādāta šī saimniecība, kā ievākušies tajā vēl tad, kad gar māju ejošā lielceļa daļa vēl nebija asfaltēta, un kā nācies karot ar krūmiem, kuri šo māju skatam sākotnēji bija aizseguši pilnībā. Arī par piebraucamo ceļu savam īpašumam saimnieki gādājuši paši. Jāpie­bilst, ka čaklais augļukoku potēšanas entuziasts ikdienā strādā autoservisā un ir gana iecienīts meistars.
 
Modernai saimniecībai ar robotiem vien nepietiek
Robotizētās slaukšanas ferma Kalna pagastā  «Krasti», ko apsaimnieko Jānis un Judīte Gaides, ir komisijas nākamais pieturas punkts. Patlaban šī 2014. gadā moderni aprīkotā ferma ir jauna izaicinājuma priekšā: nupat pabeigta paplašināšanās un modernizācija, kurā ieguldīti 1,2 miljoni eiro. Pa šiem gadiem vecāku  biznesā iesaistījušies arī viņu pieaugušie bērni Agnese un Ingus. 
Ferma, kurā darbojas divas robotizētās slaukšanas iekārtas, paredzēta 280 govīm, patlaban to ir 200. Pamazām ganāmpulku pa­plašinās grūsno telīšu pienesums. Jānis Gaide teic, ka, ja patlaban būtu jāizšķiras par robotizētās slaukšanas ieviešanu, viņš vēl krietni padomātu. Robots, protams, aizvieto vairākus fermas strādniekus, kuru laukos akūti trūkst, bet tajā pašā laikā lielas klapatas reizēm sagādājot robota tehniskie niķi. Tiesa – šai saimniecībai patlaban esot vajadzīgs arī labs veterinārārsts, jo 400 teliņi jāsargā no slimību uzbrukuma. 
Lai arī piena cenas patlaban nav ne tuvu vēlamajam (23 centi litrā, kaut būtu jābūt 40), tomēr ražošanas vajadzības prasīja iet tālāk, un tāpēc tika nolemts būvēt teļu kūti, jaunlopu novietni un siena rulonu nojumi. Saim­niecībā vēl ir arī ap simts aitu, kas gan neesot ren­tabls pasākums. «Kra­s­­tos» apsaimnieko 700 ha zemes, no kuras puse ir pašu zeme, puse – nomāta. Ap 120 hektāros tiek audzēta labība, ap 90 – kukurūza, tikpat zālāju, kur pamatā aug lucerna.
«Krastu» govis ganos nedzen, ārā ganās tikai teles. Izslaukums – 5,5 t dienā, vidēji 21–22 l no govs. Ferma nodarbina desmit strādniekus (t.sk. saimniecībā, tirdzniecībā, darba drošībā utt.). 
 
Plāno jaunus vides objektus
Iegriežamies arī rakst­nieka Grīna mājā jeb Kalna pagasta doktorātā, un te ar ēkas un apkārtnes sakoptību Kalna pagasts var lepoties jau ilgāku laiku. Pār­valdes vadītāja Maruta Cankale izrāda ēkas abus stāvus, stāstot, ka otrais stāvs bieži tiek izīrēts semināriem un privātiem pasākumiem, jo te šim nolūkam ir viss vajadzīgais: mēbeles, virtuvīte, telpas un plašums. Komisijas pārstāvji ielūkojas arī A. Grīna muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, kā arī uzzinām, ka patlaban pašvaldībai ir iecere ar «Leader» atbalstu ierīkot parka celiņu sistēmu un četrus vides objektus par rakstnieka daiļrades tēmu, kaut ko līdzīgu tam, kā tas ir izveidots Vec­pilsētas laukumā Jēkabpilī.
Dodoties tālāk, braucam garām sabiedriskajam centram «Dūjas» un vietējam pārvadāšanas pakalpojumu sniedzējam SIA «Alko». No pašvaldības izpilddirektora stāstītā dzirdam, ka gan centram, gan uzņēmējam klājas labi, par ko, protams, prieks. Ar ES fondu naudu un nelielu pašvaldības atbalstu uzņēmējs ticis pie piebraucamā ceļa 300 m garumā. 
Vidsala ir ciematiņš, ko no ceļa redzēt nevar. Labi apdzīvots, jo te mīt iedzīvotāji, kuri dzīvo Kalna pagastā, bet strādā Jēkabpilī. Mājām ir pievilkts ūdensvads, ir sakārtots ielu ap­gaismojums. Kā stāsta Jānis Subatiņš, Vidsala ir vēsturiski veidojusies apdzīvota vieta, nevis padomju laikā mākslīgi būvēta tukšā vietā kā Dubulti. Piebraucam pie pagasta pārvaldes ēkas, kas arī jau gadiem ilgi lepojas ar perfektām puķu dobēm un kārtību visapkārt, ko patlaban vēl vairāk pastiprina gaumīgi mūrī un kokā pārbūvētais malkas šķūnis, bet skatu bojājusī blakus šķūnim bijusī vecā saimniecības ēka ir nojaukta pavisam. Malkas šķūnis pārvaldei ir praktiska nepieciešamība, jo pārvaldes ēkai ir krāšņu apkure. Diemžēl vietā, kur darbojas pagasta pārvalde un arī bibliotēka, patlaban faktiski vairs nav pasta nodaļas. Par nopietnu pasta pakalpojumu sniegšanu nevar runāt, ja tos te piedāvā tikai divas stundas. 
Dodoties uz Leimaņu pagastu, vēl nobraucam gar «Pilskalnu» mototrasi, kur tobrīd notiek sagatavošanas darbi svētdien (14. jūlijā) gaidāmajām autosacīkstēm. Te parasti notiekot vismaz divi šāda rakstura pasākumi ziemā un divi vasarā, un pašvaldība atzinīgi vērtē trases apsaimniekotāju aktivitātes un saimnieciskumu.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru