Krustpils novada konferenču zālē notika Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme. Uz to bija ieradušies 130 Latvijas pašvaldību izpilddirektori un speciālisti. Šīs sanāksmes galvenā tēma bija sociālie jautājumi.
Vispirms Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) priekšsēdētājs Guntis Kalniņš informēja par LPIA valdes sēdē izskatītajiem jautājumiem. Tad uzstājās Krustpils novada domes priekšsēdētājs Gundars Kalve, norādot, ka domes priekšsēdētāji un izpilddirektori viens otru papildina, iet vienā tandēmā, un tam tā arī vajadzētu būt. Vismaz tā ir Krustpils novada pašvaldībā.
Mazu muzikālu sveicienu sanākušajiem sūtīja ansamblis «Krustpilieši». Tad par sociālo darbu Krustpils novadā stāstīja novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Rūsiņa. Dienests bija sagatavojis nelielu prezentāciju, lai viesi labāk varētu orientēties apskatāmajos jautājumos. Viņa informēja par to, cik sociālo darbinieku strādā uz noteiktu skaitu iedzīvotāju. Tikai otro gadu darbojas sociālais darbinieks ģimenēm ar bērniem. Dienests sadarbojas ar novada pašvaldības sociālo un veselības jautājumu komiteju, bet daļu jautājumu spriež patstāvīgi. I. Rūsiņa pastāstīja par pabalstu veidiem. Ir dažādi materiālo pabalstu veidi. Tiek diferencēti bērnu piedzimšanas pabalsti. Priekšroku un reizē ar to lielāku materiālo palīdzību sniedz tiem vecākiem mazuļa piedzimšanas gadījumā, ja abi ir deklarēti novadā. Ja viens — tad ir mazāka summa. Politiski represētajiem pabalsti tiek sniegti divas reizes gadā. Paliela materiālā palīdzībā ir bēru gadījumos. Tiek atzīmēti zelta un dimanta kāzu jubilāri, finansēti Bērnu svētki. Sociālajos pakalpojumos ietilpst pansionāts, sociālie dzīvokļi, psihologa pakalpojumi u. c., higiēnas istabas (tāda gan ir tikai vienā pagastā). Humānā palīdzība tiek novirzīta uz katru pagastu. Tiek dalītas pārtikas pakas. Sociālais dienests lepojas ar ģimeņu atbalsta grupām un vasaras nometnēm bērniem. Atbalsta grupas līdz šim apmeklēja 41 vecāks. Vasaras darba nometnes darbojas otro gadu, un pērn tās apmeklēja 64 bērni, šogad — 83 audzēkņi. Krīzes centra un rehabilitācijas pakalpojumi tiek pirkti no citām pašvaldībām. Pansionātā šobrīd atrodas 40 novada iedzīvotāju.
I. Rūsiņa uzsvēra, ka Sociālā dienesta stiprā puse šobrīd ir vienota komanda, izstrādātā sava darba novērtēšanas metodika, bet vājā — vides nepieejamība. Pagastu pārvaldes sociālie darbinieki lielākoties tomēr atrodas pirmajos stāvos, bet, vienalga, cilvēkiem ar kustību traucējumiem dažādi speciālisti ir grūti sasniedzami. Turklāt ir slikta sabiedriskā transporta kustība ar pilsētu. Traucējošs faktors Sociālā dienesta darbā ir tas, ka valstī joprojām nav sakārtota normatīvā bāze.
Par Sociālā dienesta pamatnostādnēm 2014. —2020. gadā klātesošajiem pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktora vietniece Ilze Skrodele -Dubrovska. Plānots piesaistīt ES struktūrfondu naudu, lai atbalstītu sociālos dienestus. Viņa uzsvēra, ka Krustpils novada dienests ir viens no piemēriem, kura darbiniekiem ir augstākā otrā līmeņa izglītība.
Direktora vietniece norādīja, ka pamatnostādnes tapušas pētījumu rezultātā. Pirmo atbalstu plānots sniegt tieši sociālajiem dienestiem. Pētījumos konstatētās problēmas: trūkst sociālo darbinieku atbalsta, iekšējās kontroles sistēmas, specifisko zināšanu; nav noteikti adekvāti darba slodzes kritēriji, rezultatīvi rādītāji sociālā darba praksei; nepietiekami attīstīta starpinstitucionālā sadarbība; nemotivējoša sociālo darbinieku atalgojuma sistēma u.c.
Kādas tad ir LM plānotās aktivitātes šajā virzienā? Tā būs speciālistu supervīzijas un profesionālās kompetences pilnveide (dalība gan individuāli, gan grupās, lai diskutētu, dalītos pieredzē, lai atrastu labāko risinājumu sociālā darba praksē u. c). Tās tiek plānotas, sākot ar nākamā gada 1. jūliju, tāpat kā darbs ar deviņām klientu mērķgrupām, un tās ir — ilgstošie bezdarbnieki; jaunie vecāki bez sociālās pieredzes; jaunieši ar uzvedības traucējumiem; personas ar garīga rakstura traucējumiem; cilvēki, kas nav motivēti strādāt u. c. Plānoti dažādi informatīvie pasākumi, kā arī turpināsies gada balva «Labākais sociālais darbinieks».
Ir izstrādāti novērtēšanas pasākumi, kā analizēt sociālo darbu, kāda ir darba efektivitāte, cik apmierināti klienti, kādi faktori ietekmē sociālā darba praksi u. c.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Silvija Šimfa stāstīja, ka tiesības iegūt naudu konkrētām vajadzībām ir katrai pašvaldībai. Nauda var būt apgūta, bet nav skaidrības, kur tā «nosēžas». Bet jābūt informācijai, kur tā paliek, jo tai jānonāk līdz katra pagasta līmenim.
— Skaitļi var būt ietekmīgi, naudas summa liela, bet kā to novadīt līdz visiem līmeņiem, lai labais saturs ir pieejams ikvienai pašvaldībai? — par to LM pārstāvjiem ieteica padomāt S. Šimfa.
I. Skrodele - Dubrovska atbildēja, ka te vispirms sava aktivitāte un vēlme jāizrāda sociālajiem dienestiem, tad arī nauda tiks atvēlēta. No klātesošajiem izskanēja jautājums par to, kāda runa var būt par lauku sociālā darbinieka kvalitatīvu darbu, ja šim speciālistam lauku apvidū jādara viss — beidzot ar mājas aprūpi! Viņam jābūt kā tādam universālam kareivim. LM speciālisti atbildēja, ka tam visam vajadzīgs finansiāls segums. Tā ir darbinieku grūtā ikdiena, tāpēc arī ir vajadzīga multidisciplināra komanda, jo darbiniekam vienam pašam ir grūti būt par universālo kareivi.
S. Šimfa bilda, ka varētu prasīt stingrāku reglamentāciju likumos, «jo mēs esam likumpaklausīga valsts, baidāmies darīt to, kas nav paredzēts likumā». Taču pašvaldības darbība jau tieši tā tiek ierobežota, ka tā no vienas puses sevi it kā grib pasargāt, velk ar pirkstu pa normatīvo aktu rakstu rindiņām — to drīkst, šito nedrīkst —, bet, no otras puses, uzskata, ka ir ierobežotas!
— Protams, atsevišķa sociālā darbinieka funkcijas varētu vairāk reglamentēt, ja pretī būtu dots finansējums, — uzsvēra padomniece.
LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla skaidroja minimālo ienākumu līmeņa koncepciju un tās ietekmi uz pašvaldību sociālās palīdzības sistēmām un budžetu izdevumiem. Latvijā ir augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un izteikta ienākumu nevienlīdzība. Šī atšķirība starp augstākajiem un zemākajiem ienākumiem ir 6,5 reizes, tikmēr ES valstīs atšķirība ir tikai 4,9 reizes. Latvijā minimālo ienākumu līmenis nav sasaistīts ar sociāli ekonomiskās situācijas rādītājiem. Valstī nav konkretizēts ne nabadzības riska slieksnis, ne iztikas minimums. Nav skaidrības, kāpēc minimālo pensiju apmērs ir tieši tāds un ne citāds. Nav saprotama neapliekamā minimuma aprēķina metodoloģija u.tml. Secināts, ka Latvijā ir zems atalgojums, bet ļoti augsts nodokļu slogs. Tāpēc tiks piedāvāts noteikt adekvātu minimālā atalgojuma līmeni valstī un attiecināt to uz visām iedzīvotāju ienākumus ietekmējošām sfērām. Minimālais atalgojuma līmenis jānosaka, pamatojoties uz starptautiskās organizācijas OECD izstrādāto metodoloģiju.
Par LM izstrādāto deinstitucionalizācijas politiku, tās finansēšanu un realizēšanu, kā arī pašvaldību iesaisti referēja LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Sigita Rozentāle. Krustpils novadu prezentēja izpilddirektors Raivis Ragainis un sabiedrisko attiecību speciāliste Liāna Pudule – Indāne.
D. Gagunova foto