Krustpils novada konferenču zālē notika Latvijas Paš­valdību izpilddirektoru asociācijas sanāksme. Uz to bi­ja ieradušies 130 Latvijas pašvaldību  izpilddirektori un speciālisti. Šīs sanāksmes galvenā tēma bija sociālie jautājumi.

 

   Vispirms Latvijas Pašval­dī­bu izpilddirektoru asociācijas (LPIA) priekšsēdētājs Guntis Kalniņš informēja  par LPIA valdes sēdē izskatītajiem jautājumiem. Tad uz­stā­jās Krustpils novada do­mes priekšsēdētājs Gundars K­al­­ve, norādot, ka domes priek­š­sēdētāji un izpilddirektori viens otru papildina, iet vie­nā tandēmā, un tam tā arī va­jadzētu būt. Vismaz tā ir Krustpils novada pašvaldībā. 

   Mazu muzikālu sveicienu sanākušajiem sūtīja ansamblis «Krustpilieši». Tad par so­ciālo darbu Krustpils novadā stāstīja novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Rūsi­ņa. Dienests bija sagatavojis ne­lielu prezentāciju, lai viesi labāk varētu orientēties ap­ska­tāmajos jautājumos. Viņa informēja par to, cik sociālo darbinieku strādā  uz noteiktu skaitu iedzīvotāju. Tikai otro gadu darbojas  sociālais darbinieks ģimenēm ar bērniem. Dienests sadarbojas ar novada pašvaldības sociālo un veselības jautājumu ko­mi­teju, bet daļu jautājumu spriež patstāvīgi. I. Rūsiņa  pastāstīja  par pabalstu veidiem. Ir dažādi materiālo pa­balstu veidi. Tiek diferencēti bērnu piedzimšanas pabalsti. Priekšroku  un reizē ar to lielāku  materiālo palīdzību sniedz tiem vecākiem mazuļa piedzimšanas gadījumā, ja abi  ir deklarēti novadā. Ja viens — tad ir mazāka sum­ma. Politiski represētajiem pabalsti tiek sniegti divas rei­zes gadā.  Paliela materiālā palīdzībā ir bēru gadījumos. Tiek atzīmēti zelta un di­manta kāzu jubilāri, finansē­ti Bērnu svētki. Sociālajos pa­kalpojumos ietilpst pansionāts, sociālie dzīvokļi, psihologa pakalpojumi u. c., higiēnas istabas (tāda gan ir tikai vienā pagastā). Hu­mā­nā palīdzība tiek novirzīta uz katru pagastu. Tiek dalītas pārtikas pakas. Sociālais die­nests lepojas ar ģimeņu at­balsta grupām un vasaras no­metnēm bērniem. At­bal­sta grupas līdz šim apmeklēja 41 vecāks. Vasaras darba nometnes darbojas otro ga­du, un pērn tās ap­meklēja 64 bērni, šogad — 83 audzēkņi. Krīzes centra un rehabilitācijas pakalpojumi tiek pirkti no citām paš­valdībām.  Pan­sionātā šobrīd atrodas 40 novada iedzīvotāju. 

    I. Rūsiņa uzsvēra, ka So­­ciālā dienesta stiprā puse šobrīd ir vienota komanda, izstrādātā sava darba novērtēšanas metodika, bet vājā — vides nepieejamība. Pagastu pārvaldes sociālie darbinieki lielākoties tomēr atrodas pirmajos stāvos, bet, vienalga, cilvēkiem ar kustību traucējumiem dažādi speciālisti ir grūti sasniedzami. Turklāt ir slik­ta sabiedriskā transporta  kustība ar pilsētu. Traucējošs faktors Sociālā dienesta dar­bā  ir tas, ka valstī joprojām nav sakārtota normatīvā bā­ze.

   Par Sociālā dienesta pa­matnostādnēm  2014. —2020. gadā klātesošajiem pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktora vietniece Ilze Skrodele -Dubrovska. Plānots piesaistīt ES struktūrfondu naudu, lai atbalstītu sociālos dienestus. Viņa uzsvēra, ka Krustpils  no­vada dienests ir viens no piemēriem, kura darbiniekiem ir augstākā otrā  līmeņa izglītība.  

Direktora vietniece norādīja, ka pamatnostādnes  ta­pušas pētījumu rezultātā. Pir­mo atbalstu plānots  snie­gt tieši sociālajiem dienes­tiem. Pētījumos konstatētās problēmas: trūkst so­ciālo darbinieku  atbalsta, ie­k­šējās kontroles sistēmas, spe­cifisko zināšanu; nav no­teikti adekvāti darba slodzes kritēriji, rezultatīvi rādītāji sociālā  darba praksei;  ne­pie­tiekami  attīstīta starpinstitucionālā sadarbība; ne­mo­tivējoša so­ciālo darbinieku  atalgojuma sistēma  u.c.

Kādas tad ir LM plānotās aktivitātes šajā virzienā? Tā būs speciālistu supervīzijas  un profesionālās kompetences pilnveide (dalība gan individuāli, gan grupās, lai diskutētu, dalītos pieredzē, lai atrastu labāko risinājumu sociālā darba praksē u. c). Tās tiek plānotas,  sākot ar nā­kamā gada 1. jūliju, tāpat kā darbs ar deviņām klientu mērķgrupām, un tās ir — ilgsto­šie bezdarbnieki; jaunie vecāki bez sociālās pieredzes; jaunieši ar uzvedības trau­­cējumiem; personas ar garīga rakstura traucējumiem; cilvēki, kas nav motivēti strādāt u. c. Plānoti da­žādi informatīvie pasākumi, kā arī turpināsies gada balva «Labākais sociālais darbinieks». 

   Ir izstrādāti novērtēšanas pasākumi, kā analizēt sociālo darbu, kāda ir darba efektivitāte, cik apmierināti klie­n­ti, kādi faktori ietekmē  so­ciālā  darba praksi u. c.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sil­vija Šimfa  stāstīja, ka tiesības iegūt naudu konkrētām vajadzībām ir katrai pašvaldībai. Nauda var būt apgūta, bet nav skaidrības, kur tā «nosēžas». Bet jābūt informācijai, kur tā paliek, jo tai jānonāk līdz katra pagasta līmenim. 

— Skaitļi var būt ietekmīgi, naudas summa liela,  bet kā to novadīt līdz visiem  lī­meņiem,   lai labais saturs ir pieejams ikvienai pašvaldībai? — par to LM pārstāvjiem ieteica padomāt S. Ši­m­fa. 

   I. Skrodele - Dubrovska atbildēja, ka te vispirms sava aktivitāte un vēlme  jāizrāda sociālajiem dienestiem, tad arī nauda tiks atvēlēta. No klātesošajiem izskanēja jautājums  par to, kāda runa var būt par lauku sociālā  darbinieka kvalitatīvu darbu, ja šim speciālistam  lauku apvidū jādara  viss — beidzot ar mājas aprūpi! Viņam jābūt kā tādam universālam kareivim. LM speciālisti atbildēja, ka tam visam vajadzīgs fi­nan­siāls segums. Tā ir darbinieku grūtā ikdiena, tāpēc arī ir vajadzīga multidisciplinā­ra komanda, jo darbiniekam vienam pašam ir grūti būt par universālo kareivi.

 S. Šimfa bilda, ka varētu prasīt stingrāku reglamentāciju likumos, «jo mēs esam likumpaklausīga valsts, baidā­­mies darīt to, kas nav pa­redzēts likumā». Taču paš­val­dības darbība jau tieši tā tiek ierobežota, ka tā no vienas puses sevi it kā grib pa­sargāt, velk ar pirkstu pa no­r­ma­tīvo aktu rakstu rindiņām — to drīkst, šito ne­drīkst —, bet, no otras puses, uzskata, ka ir ierobežotas!

   — Protams, atsevišķa so­ciālā darbinieka funkcijas va­rētu vairāk reglamentēt,  ja pretī būtu dots finansējums, — uzsvēra padomniece.

LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas de­partamenta vecākā eks­per­te Evija Kūla skaidroja mi­nimālo ienākumu līmeņa kon­cepciju un tās ietekmi uz pašvaldību sociālās palīdzī­bas sistēmām un budžetu izdevumiem. Latvijā ir aug­s­ts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju  skaits un izteikta ienākumu nevienlīdzība. Šī atšķirība starp augstākajiem un zemākajiem ienākumiem ir 6,5 reizes, tikmēr ES valstīs atšķirība ir tikai 4,9 reizes. Latvijā mi­nimālo ienākumu līmenis nav sasaistīts ar so­ciāli ekonomiskās situācijas rādītājiem. Valstī nav konkretizēts ne nabadzības riska slieksnis, ne iztikas minimums. Nav skaidrības, kāpēc minimālo  pensiju apmērs ir tieši tāds un ne citāds. Nav sa­pro­tama neapliekamā  mi­nimuma  aprēķina  metodoloģija u.tml. Secināts, ka Lat­vijā ir zems atalgojums, bet ļoti augsts nodokļu slogs. Tāpēc tiks piedāvāts noteikt adekvātu minimālā atalgojuma līmeni valstī un attiecināt to uz visām iedzīvotāju ienākumus ietekmējošām sfērām. Minimālais atalgojuma līmenis jānosaka, pamatojoties uz starptautiskās organizācijas OECD izstrādāto me­todoloģiju.

   Par LM izstrādāto deinstitucionalizācijas politiku,  tās finansēšanu un realizē­šanu, kā arī pašvaldību ie­saisti referēja LM Sociālo pa­kalpojumu departamenta ve­­cākā eksperte Sigita Ro­zen­tāle. Krustpils novadu pre­­zentēja izpilddirektors Rai­­­vis Ragainis  un sabiedrisko attiecību speciāliste Liāna Pu­dule – Indāne.

 

D. Gagunova foto