«Mežinieki» gaida sausu pavasari
SARMĪTE RUTKA

    Pēdējo gadu mainīgie laika apstākļi nebeidz uztraukt ne vien lauksaimniekus, bet arī mežizstrādātājus. Dažs labs jau teic, ka būtu laiks lūgt valdībai kādu kompensāciju. Vienu gadu viss izkalta, otru – applūda, bet tagad, tā kā zeme nav sasalusi, tad pie lielākās daļas izstrādāto platību nevar piekļūt. 
   SIA «Ceplis A» īpašnieks Aivars MŪRNIEKS komentāros ir pavisam kodolīgs: – Malkas nav. Iebraukt nekur nevaram, tādēļ jau labu laiku neko nedarām. Tiem, kam meži tuvāk ceļiem, vēl kaut kā izved, bet citiem – nekā. Neviens taču neļaus slapju pļavu vai lauku ar meža tehniku izbojāt. Mēs bezdarbībā gaidām sausu vasaru, citas izejas nav. Bet iedomājieties, kā jūtas tie «mežinieki», kam nopirkts mežs uz celma, nozāģēts un samaksāts par izstrādi, un tagad netiek klāt? Varbūt tūkstoš kubikmetru tur guļ un bojājas... Kamēr te viss izkaltīs, piemēram, bērzs jau būs sabojājies.
     Līdzīgs noskaņojums arī SIA «Zemzarīši» saimniekam Uldim OZOLAM: – Kamēr ziema ir tikai kalendārā, mežizstrāde ir faktiski apstājusies. Man vēl pagājšgad sazāģētais nav izvests, jo netieku klāt. Visiem zināms, ka tradicionāli meža darbi ir veicami ziemā. Tad ir kvalitatīvāks koks, labs saimnieks arī malku nākamajai sezonai gādā ziemā. Taču jau vairākus gadus nav ziemas ar kaut cik pastāvīgu salu, tādēļ sanāk, ka labu laiku man visa tehnika visaktīvāk strādā tieši pavasaros. Arī tagad gaidām sausu pavasari. Turklāt arī papīrmalkai eksportam nekāda lielā cena nav, jo gan Eiropā, gan Skandināvijā tiek izstrādāti tūkstošiem hektāru nokaltuša meža, kur darbojies mizgrauzis. Latvijā Valsts mežu dienests rūpīgi seko, kur šī nelaime parādās, un tūdaļ izstrādā šādas platības, lai likvidētu kaitēkļu perēkli un dabūtu kaut cik vērtīgu materiālu no bojātajiem kokiem. Eiropā acīmredzot šī kontrole un arī meža kopšanas kultūra vispār nav tik augstā līmenī, tādēļ tur ir pilnībā nopostītas milzīgas platības. Runā, ka pat mūsu mežcirtēji brauc novākt nokaltušos kokus. Lūk, kamēr cenas šī iemesla dēļ nav diez ko labas, mūsu saimnieki savus mežus netirgo, ja vien maciņš galīgi nespiež. Starp citu arī viņu vidū ir pa kādam, kurš ļauj savā mežā darboties mizgrauzim. Ar  malku ir slikti. Tiesa, tās cena mūsu pusē lielā mērā ir atkarīga no cenas, par kādu koksni pārstrādei iepērk «Latgran», tomēr tās trūkst tā paša iemesla dēļ – nevaram da­būt kokus no meža ārā.
     Vai ziemas neesamība ietekmē arī reģiona lielāko kokskaidu granulu ražotāju SIA «Latgran», vaicājām uzņēmuma valdes loceklim Mārtiņam ZVEJNIEKAM: – Iepriekšējie gadi, kad faktiski ziemas nav bijis, mums bija laba mācība. Šobrīd, kad vien iespējams, veidojam izejvielas uzkrājumus, kā arī vairāk strādājam pie piegāžu stabilitātes. Tādēļ situācija kopumā ir laba. Tomēr mēs izprotam mežizstrādātāju satraukumu. Turklāt pašlaik arī kokmateriālu eksporta tirgus piedzīvo pieprasījuma un cenas svārstības, kas kopsummā ar laika apstākļiem nelabvēlīgi at­saucas uz visu nozari.   
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Jurka
    Jurka
    pirms 4 gadiem

    Kurš gan negaida sausu pavasari, bēdu leja.

    Atbildēt
  2. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 4 gadiem

    Zieps ir liels....

    Atbildēt
  3. No Krustpils novada
    No Krustpils novada
    pirms 4 gadiem

    Mezistradi putnu ligzdošanas laikā gan ar likumu vajadzētu aizliegt....

    Atbildēt

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!