Ministrs 2018. gadā sola jurģus jaunajā tiesu namā
INESE ZONE

24. augustā darba vizītē Jēkabpili apmeklēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Tiekoties ar Jēkabpils plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem,  viņš informēja, ka beidzot Tieslietu ministrija ir atgriezusies pie jau sen iecerētā jaunā Jēkabpils tiesu nama celtniecības projekta. Kā zināms, jauno tiesu namu būvēs teritorijā starp Neretas, Bebru un Auseklīša ielu (blakus «Depo»). 
     Ministru pavadīja Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure, Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs, Tiesu administrācijas direktora vietnieks Andris Munda un Tiesu aģentūras valdes locekle Santa Sausiņa. Dz. Rasnačs apmeklēja Probācijas dienestu, Jēkabpils cietumu,  Jēkabpils rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļu, Jēkabpils  un Krustpils novadu un Jēkabpils dzimtsarakstu nodaļu, Jēkabpils rajona tiesu. 
 
Būvniecību varētu uzsākt nākamā gada pavasarī
    — Ir pagājis krietns laiks, un tagad esam atgriezušies pie šīs ieceres īstenošanas. Daudzi projekti krīzes laikā finanšu trūkuma dēļ savulaik bija apturēti. Starp Jēkabpils domi un ministriju Tiesu namu aģentūras personā bija noslēgts zemes nomas līgums un iecerēts vērienīgs projekts. Taču to krīzes dēļ apturēja uz nezināmu laiku. Nu tas laiks ir pienācis. Finanses šim projektam būs. Daļu iegūsim no ministrijas nekustamā īpašuma pārdošanas Rīgā, Šķūņu ielā, daļu — no nekustamo īpašumu aģentūras. Jaunajā ēkā plānots izvietot Tieslietu ministrijas padotībā esošas iestādes — rajona tiesu, prokuratūru, Uzņēmumu reģistru, Valsts zemes dienesta un Zemesgrāmatu nodaļu, Probācijas dienestu un Valsts valodas centru. Mēs gribētu aicināt arī citus radniecīgus dienestus, bet saprotu, ka gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Pil-sonības un migrācijas lietu pārvalde Jēkabpilī ir labās telpās. Jebkurā gadījumā iedzīvotājiem būtu ērtāk visus dokumentus kārtot vienā vietā.  Tāda ir iecere, un tās īstenošanas optimistiskais termiņš ir Latvijas simtgade — 2018. gada novembris, — informēja  Dz. Rasnačs. Tiesu aģentūras valdes locekle S. Sau­siņa piebilda, ka jaunā Jēkabpils tiesu nama būvniecības  iepirkuma procedūra ir procesā. To līdz gada beigām pabeigs un noslēgs līgumu ar būvnieku, un projektēšana un būvniecība notikšot paralēli. Būvniecību varētu uzsākt 2017. gada pavasarī, un parasti šāda mēroga projekti gada laika esot veiksmīgi īstenoti. 
    Tika uzdots jautājums par neveiksmīgo nekustamā īpašuma Šķūņu ielā 17 tirgošanu, jo jau vairākas iz­soles ir bez re­zultāta. S. Sau­siņa atbildēja, ka ir notikušas piecas izsoles un tiešām ne­vienā īpašumu nav izdevies pār­dot. Taču tā­dēļ neatlikšot projekta īstenošanu, bet paralēli strādās pie pārdošanas. Acīm­redzot objektu pārvērtēs, jo tirgus parāda, ka to ne­var pārdot par cenu, par kādu tas novērtēts. Dz. Ras­načs piebilda, ka Valsts kontroles aizrādījumi par Jūrmalas gadījumu (Red. piebilde — skatīt «Fakti») ir nopietni un pārvērtēšanas jautājums rūpīgi izvērtējams, tāpēc aģentūra nesteigsies ar pārdošanu un centīsies pārdot par pēc iespējas izdevīgāku cenu. 
   S. Sausiņa  atzina, ka tas būs interesants projekts iedzīvotāju ērtībām un pirmais šāda veida tiesu nams Latvijā. 
 
L. Salcevičs  rosina mainīt zemi pret veco tiesas namu
   Šobrīd ir 2008. gada projekts, bet, ņemot vērā, ka ir pagājis labs laiks un mainījušās prasības un jāiet līdzi laikam arī no arhitektoniskā viedokļa, tiek veiktas korekcijas atbilstoši mūsdienu prasībām un moderno tehnoloģiju un arhitektūras tendencēm. Jēkabpils do­mes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs atgādināja, ka savulaik projektējot bijusi doma ēkā izvietot arī Jēkabpils dzimtsarakstu nodaļu. Tagad par to esot jādiskutē, vai to grib vai ne, jo pārprojektēšanas gadījumā tas ir jā­pa­redz. S. Sau­­­siņa sacīja, ka tas tagad ir iespējams, sa­vukārt L. Sal­­cevičs pauda viedokli, ka dzimtsarakstu nodaļai do­mes telpās ir par šauru, tas nav ērti ap­meklētājiem un kāziniekiem un paš­valdībai arī ir telpu trūkums, tā­pēc nodaļas izvietošana jaunajā tiesu namā būtu vēlama. L. Sal­cevičs atgādināja arī par domes ieceri pēc jaunā tiesu nama celtniecības pārvietot Jēkabpils pilsētas bibliotēku un bērnu bibliotēku uz tagadējo Jēkabpils rajona tiesas namu. Telpas Tautas namā bibliotēkai ir šauras un nepiemērotas, un tieši tagad, kad jālemj par Tautas nama rekonstrukcijas projektu, plānojot nākamā gada budžetu, būtu svarīgi zināt, kas notiks ar tagadējām bibliotēkas telpām, kā arī plānot naudu vecās tiesas mājas pārbūvei. L. Sal­cevičs sacīja, ka varētu ar Tieslietu ministriju vienoties par apmaiņu — jauna tiesu nama būvniecībai nepieciešamā zeme pret veco tiesas māju, vai kārtot to kā pirkumu. Dz. Rasnačs pieļāva šādu iespēju, bet atgādināja, ka esot arī atzinums par nopietniem pārbūves darbiem no ēkas drošības viedokļa, kas jāveic tagadējā tiesas nama pagrabtelpās, kas izmaksāšot dārgi. L. Sal­cevičs atbildēja, ka ir par to informēts.  
      
Jēkabpilī iespējama arī jauna cietuma būvniecība
   Dz. Rasnačs arī informēja par redzēto Jēkabpils Tieslietu ministrijas struktūras iestādēs. 
  — Mēs šodien bijām Jēkabpils cietumā, un ir skaidrs, ka jāmeklē kardināls risinājums kopīgas cietumu reformas ietvaros. Pirmais ir jauns Liepājas cietums, un ir skaidrs, ka ejam to ceļu, kādu jau ir nogājusi Igau­nija, kas no daudziem nelieliem cietumiem ir pārgājusi uz trim. Vidēji katrs no tiem ir 1200 cilvēkiem un ar labiem drošības standartiem. Pirmais tātad ir Liepājā, bet kur būs otrs jaunais cietums — Jēkabpilī vai Daugavpilī, tas ir jautājums. Rezultātā to 11 cietumu vietā, kas šobrīd ir Latvijā, paliks tikai četri. Redzams, ka Jēkabpils cietumā notiek renovācijas darbi. Bet problēma ir tā, ka daļa cietuma teritorijas ir privāt­īpašumā. Tur nākotnē ir jā­meklē konceptuāls risinājums. Tas atkarīgs no tā, ko izlems, kur būs otrs jaunais cietums — Jēkabpilī vai Daugavpilī. Pašreiz Jēkabpils cietumā ir 280 ieslodzīto. Ir bijuši laiki, kad tur bija 1200 cilvēki. Viena liela problēma ir tā, ka tur nav izvērstas ieslodzīto nodarbinātības lietas. Uzņēmēju atsaucība tā kā ir, bet tur, kur varētu būt kokapstrādes cehs, tā ir privātā zeme. Es redzu, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde varētu aktivizēt sadarbību ar pašvaldību un atrast  iespēju, kā to risināt, — sacīja Dz. Rasnačs. 
   Viņš atzinīgi vērtēja da­žādu tieslietu struktūru dar­bu. Zemesgrāmatu no­daļa strādājot labi, un viena no tiesnesēm jau 2015. gada laikā ir konstatējusi četrus gadījumus, kad viņai ir ie­sniegti viltoti dokumenti — viltoti notāra apliecinājumi. 
     — Visā Latvijā pēdējos trijos gados krāpniecība sit augstu vilni, un zemesgrāmatu tiesnešiem te ir liela loma. Jēkabpilī viņi ir šaurās telpās  un ļoti gaida to brīdi, kad varētu strādāt jaunajā tiesu namā. Ja runā par rajona tiesu, tad viņi arī gaida to brīdi. Zemesgrā­matas un tiesas darbinieki bija iepriecināti par to ziņu, kas izskanēja jau agrāk, ka valdība ir panākusi viņiem algu palielinājumu. Atal­gojums būs atbilstošāks tai darba kvalitātei un profesionalitātes prasībām, kādas viņiem ir. Jāatzīst, ka personāla mainība šajā sektorā ir ļoti augsta. Tas ir viens no mūsu panākumiem — jau minēto un arī ieslodzījuma vietu darbinieku atalgojuma paaugstinājums, kas būs nākamgad. Un cerams, ka līdz ar to darbinieki neies prom un nemeklēs citu darbu un profesionāļi paliks savās vietās. Apmeklēju arī Jēkabpils un Krustpils novada dzimtsarakstu nodaļas. Atšķirībā no visas Latvijas tur ir vērojams laulību skaita pieaugums. Citur tas ir nedaudz mazāks šogad kā iepriekš, jo pieaudzis izbraukuma laulību īpatsvars, kas no darbiniekiem prasa vairāk laika. Cilvēkiem to patīk darīt  kaut kur romantiskā gaisotnē, — stāsta Dz. Ras­načs. Viņš arī atzinīgi vērtēja Probācijas dienesta darbu. Vietējā nodaļā strādājot profesionālas un pieredzējušas darbinieces. Piespiedu darbs personām tiekot sekmīgi nodrošināts, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības uzņēmumus un arī nevalstisko sektoru. Arī Probā­cijas dienesta darbiniekiem nākamgad būšot algas paaugstinājums.
 
D. Gagunova foto

iesaki šo rakstu:

Komentāri (11)

  1. bļin
    bļin
    pirms 7 gadiem

    Noziedzību likvidēt valsts nevar, jābūvē jauni tiesu nami un cietumi. Švakas iekšas tai mūsu valdībai. Rūpniecību, lauksaimniecību, lopkopību, zivsaimniecību, cukurrūpniecību, un visu pārējo nolikvidēja, ka nočaukstēja vien. Malači! Tā tikai turpināt!

    Atbildēt
  2. lauksaimnieks
    lauksaimnieks
    pirms 7 gadiem

    Ja kas tad pienu un piena produktus, gaļu, graudus un c. Latvijā tagad ražo daudz vairāk nekā padomju un ulmaņlaikos. Nav ko muldēt par nolikvidēto lauksaimniecību.

  3. ha
    ha
    pirms 7 gadiem

    Padomju laikos bija desmit un vairāk govju fermas, govju kompleksi, vairākas jaunlopu fermas, cūku fermas katrā kolhozā un sovhozā, visi lauki bija apsēti un pļavas nopļautas. Plus vēl gandrīz katrā lauku mājā bija no 1-3 govīm, nobaroja un gaļai nodeva buļļus un cūkas, cūkgaļu izlietoja arī pašpatēriņam. Kas ir šodien? Kolhozā 2-3 saimnieki, kuri tur ap desmit govīm, nu varbūt kādam ir pa govīm 20, cūku ferma, varbūt, uz 5 novadiem viena. Pat Miķelānus dānis pārpirka, jo mūsējie pastalnieki nejēdza strādāt, jo neieguldīja līdzekļus ražošanā, gribēja tikai grābt. Lauku viensētās pa visu kolhozu varbūt 5 govis saskaitīs. Cūkas pašpatēriņam arī vairs vairs neaudzē, jo naturālā saimniecība ir palikusi dārgs prieks. Kādreiz labi iekoptā zeme daudzviet ir aizaugusi ar krūmiem, vai uz tās tiek audzēta zāle, kuru nopļauj un turpat sapūdē, meži izšmorēti. Tad, ar ko tu LV pabarosi? Padomā cik vienā Rīgā dzīvo cilvēku? Mīlīt, ja pēkšņi aiztaisīsies ciet robežas un LV vienā dienā vairs neievedīs pārtiku, hana mums ir. Varbūt maizi un kartupeļus vēl kādu laiciņu ēdīsim, bet gaļas un sviesta krājumi nedēļas laikā būs cauri, un tad jau kā sanāks. Nezinu kādā tu leiputrijā dzīvo?

  4. Lauku cilvēks
    Lauku cilvēks
    pirms 7 gadiem

    Par nolaisto lauksaimniecību pļurkst tie, kas degunu no savas daudzstāvu kvartīras nav izbāzis. pagājušogad bija graudu rekordievākums Latvijas vēsturē. Un par noziedzību - tā lielā mērā ir padomju palieka. Kāda ir saziņas valoda cietumos? A?

    Atbildēt
  5. lauksaimnieks 2
    lauksaimnieks 2
    pirms 7 gadiem

    Šogad lielākā daļa graudu aiziet lopbarībai. No kā maizi cepsim? Jācep būs no pērnās rekordražas graudiem.

    Atbildēt
  6. lauksaimnieks
    lauksaimnieks
    pirms 7 gadiem

    Jā padomju laikos bija daudz kolhozu fermu, pavasaros govis ar virvēm vajadzēja celt, bija izkāmējušas ēdot sasalušo silasu. Cik bija izslaukums toreiz un cik tagad no vienas govs? Un cik bija labības raža no hektāra toreiz un tagad? Tā ka nav ko te celt debesīs tos laikus un noniecināt šos. Viss ir un viss notiek!

    Atbildēt
  7. lauksaimniekam
    lauksaimniekam
    pirms 7 gadiem

    Jā viss notiek! Laikam slikti govi baroji, ka ar virvēm bija jāceļ. Šodien gan jau aiz tukluma nevari piecelt? Graudu ražība arī toreiz bija laba. Bet šodien, arī no manis netālu dzīvojošais lauksaimnieks, uz graudiem un rapša lej visādu draņķi desmit reižu vairāk kā pad laikos, nedēļu apkārtne smird. Un tāpat kviešu graudi pilni ar tārpiem. Nepaiet laiciņš, un atkal miglotājs klāt. Neskatās vai rīts vai vakars, štrunts par bitēm. Pirms kulšanas vēl noiet ar raundapu. Cūkas fermās kādreiz baroja ar sutinātiem miežu, kviešu putraimiem, kuriem pievienoja vājpienu. Tagad cūkas baro ar sauso barību un ūdeni. Ne gaļai smarža, ne garša, ne no tādas gaļas labas desas pagatavot, ne kūpinājumus, un vēl piedevām kautuvē gaļu piespricē ar kaut kādu šķidrumu, lai būtu svars lielāks, desām piemaļ visādus athodus klāt, nu, pa pirmo. Viss notiek! Agrāk tik daudz atkritumu nebija. Pasaule drīz atkritumos noslīks. Miljardi tonnu atkritumu okeānos izgāzti. Tagad katrs mazākais štrunts ir ietīts plēvē. Agrāk visu pārtiku lika, tina, bēra papīrā. Pirka pienu pudelēs, tukšās pudeles nodeva. Krējumu lēja savās burkās, un krējums garšoja pēc krējuma. Tagad atkritumi, tas ir bizness. kaudamies piedalās konkursos par atkritumu apsaimniekošanu. Kādas tagad Laima konfektes ražo? Bezgaršīgas, ar palmu eļļu un pārlietas ar vislētāko šokolādi, kura mutē nekūst, bet cena uzlikta oi, oi. Kādi ir zivju konservi tomātos? Pārlieti ar kaut kādu nenosakāmu žļurgu. Labu pienu arī izdodas nopirkt reti, jo bieži vien smird pēc kūts vai mazgāšanas līdzekļiem. Un šāds piens nonāk veikalā uz plaukta pēc n-tā skaita laboratorijas pārbaudēm. Piena kannas stāv lielceļa putekļos, kā jau nu kurš tās kannas vēl izmazgā. Zinu vienu tanti, kura govs tesmeni vispār nemazgā un pienu liek uz galdiņa nodošanai. Pietiek tādu kanniņu ieliet cisternā, viss esošais piens ir pagalam. Te vēl varētu sarakstīt veselu grāmatu, cik pie mums viss labi notiek, bet noskaties netā dok filmu ciklu zudusī Latgale.

    Atbildēt
  8. rezumē
    rezumē
    pirms 7 gadiem

    No LV izbraukusi teju trešdaļa iedzīvotāju, bet krēslā ..irdēju skaits ir pieaudzis tūkstoškārt. Viss ir un viss notiek!

    Atbildēt
  9. lauksaimniecei
    lauksaimniecei
    pirms 7 gadiem

    un kas tev pašai liedz audzēt cūku un turēt govi, lai būtu laba gaļa un labs piens? Labāk caurām dienām driķēt komentārus un tēlot briesmigi gudru visās jomās?

    Atbildēt
  10. atbildu
    atbildu
    pirms 7 gadiem

    Priekš kam Bd ir sadaļa - pievienot komentāru? Ne priekš sava viedokļa izteikšanas? Varbūt tu būsi tas, kurš aizliegs cilvēkiem izteikties? Eiropieti, Staļina režīmā vai neesi iestidzis? Tev nav nekāda darīšana, cik un kad kurš driķē. Kurš sagribēs izteikties, tas kaut divos naktī uzdriķēs, un iepūt! Kas attiecas uz gudrību, nav jābūt īpaši gudram, lai izprastu dažādus laikus, kurā ir dzīvots. Es pateicu savu viedokli un tu savu. Ja naturālā saimniecība atmaksātos, tad lauku viensētās viss zumētu kā agrāk. Kādreiz, pirms stājāmies ES, mums degunā bāza tabulas ar augšupejošu ekonomisko dinamiku pa gadiem. Iepirkuma cenas pienam, gaļai, graudiem pieaugšot ar katru gadu, tika piesaukti konkrēti cipari. Tie visi cipari izrādījās maldi. Iepirkuma cenas sāka dramatiski kristies, bet cenas veikalos dramatiski pieaugt. Iemānīja mūs ar maldiem, atvērām eiropas precēm tirgu, un lieta darīta - LV viss uz putēšanu, vecās Eiropas valstu ekonomikas aug griezdamās. Cukura rūpniecībā arī iztaisīja vislielāko cūcību. Zemnieki uz kredītiem iegādājās ļoti dārgu cukurbiešu novākšanas tehniku, un nepaspēja tie kombaini pat ar pirmajiem dubļiem aplipt, ka vienā jaukā dienā valsts pateica - cukurfabrikas likvidējam. Oppā! Kur likt dārgo tehniku, kā atdot bankām kredītus? Ko vispār iesākt? Tas viss, kas ir noticies pa šiem gadiem ir dēļ tādiem muļķiem kā tu, kurš vēl tic, ka pakaļā rudzi aug!

  11. viedoklis
    viedoklis
    pirms 7 gadiem

    Cilvēki presi lasa katru dienu. Arī presei ir savs viedoklis. Cilvēki diskutē, dalās domās, izsaka viedokli. Tas ir normāli, tā jābūt. Ja kādam kaut kas nepatīk, lai nelien šinī mājaslapā un nelasa.

Pievienot komentāru