Ministrs Juris Pūce tiekas ar iedzīvotājiem Neretā
ILZE BIČEVSKA

Aptuveni 60 klausītāju, jautātāju un dalībnieku bija ieradušies uz tikšanos ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci Neretas kultūras namā, lai diskutētu par administratīvi teritoriālo reformu. Sanāksmi vadīja moderators, «Latvijas Avīzes» žurnālists Ivars Bušmanis, tai bija arī tiešraide «VARAMLatvija» un «Latvijas Avīzes» feisbuka profilos, turklāt šīs, kā arī iepriekšējo tikšanos videoieraksti ikvienam ir pieejami Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā.
 
Iepazīstina ar prezentāciju 
Tikšanos Juris Pūce sāka ar prezentācijas «Admi­nistratīvi teritoriālā reforma» demonstrēšanu, bet pirms tam ministrs klātesošajiem atgādināja, ka joprojām iedzīvotājiem ir iespējas rakstīt viņam uz e-pastu vai zvanīt (zvanu centra tālrunis: 68806999, e-pasts: reforma@varam.gov.lv). Kopu­mā, kopš šī iespēja ieviesta, esot saņemti jau simtiem jautājumu. 
 – Kāpēc mēs runājam par reformu? Patlaban novados krītas iedzīvotāju skaits un pieaug tajos esošo iedzīvotāju vecums. Visām pašreizējām novadu pašvaldībām ir vienādas obligātās funkcijas, bet pilnīgi atšķirīgas reālās iespējas, ko nosaka jau pieminētais rādītājs – iedzīvotāju skaits konkrētajā pašvaldībā. Tā, piemēram, Og­res novadā ir 33 000, Tal­su novadā – 32 000, bet Baltinavā – tikai 1 000 iedzīvotāju. Līdzīgi kā Baltinavā ir arī Mērsragā un Alsungā. Daudzviet krītas nodokļu maksātāju skaits, un, kā zināms, iedzīvotāju ienākumu nodoklis un vēl pašvaldību izlīdzināšanas fonda nauda ir galvenie pašvaldību budžetu finansēšanas avoti. Sarūkot iedzīvotāju skaitam, sarūk ienākumi, un līdz ar to sarūk arī iespējamo pakalpojumu klāsts. Patlaban Latvijā ir aptuveni 40 pašvaldību, kurās ir mazāk par 4 000 iedzīvotāju. Un šīs atšķirības tikai turpinās pieaugt, kas savukārt radīs lielākus izdevumus, – sacīja VARAM ministrs.
Kā ilustrāciju J. Pūce minēja šā gada Latvijas Bankas pētījumu «Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības», un tas rāda, ka 2030. gadā šīs atšķirības radīs 81 miljonu eiro, 2035. gadā – 158 miljonus, bet 2040. gadā – jau 256 miljonus eiro izdevumu. Ministrs norādīja, ka nepieciešams efektivizēt pašreizējo struktūru, kur vairāk nekā simts pašvaldībām uzliktās funkcijas veiks nevis 119, bet 36 pašvaldības. Ja to būs tikai 36, tad būs mazāks birokrātijas slogs, kvalitatīvāki pakalpojumi, kā arī ietaupījums administratīvajos izdevumos, kas savukārt radīs ietaupījumu, ko novirzīt teritoriju attīstībai. 
Kādu VARAM redz nākotnes pašvaldību? Labi finansētu (ietaupīti administratīvie līdzekļi, lielāks paš­valdību budžets, iespējas labāku speciālistu piesaistei), efektīvu (iespēja īstenot lielākus projektus, plašāks resursu klāsts, centralizēta pieeja pašvaldībai un lokālam pagastam) un pieejamu (līdzvērtīgi pakalpojumu visā reģionā, e-pakalpojumi un Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centru attīstība un vienota infrastruktūras uzturēšana). 
Kādi būs šie 36 attīstības centri? Tā ir ģeogrāfiski vienota teritorija ar ilgtspējīgas attīstības potenciālu. At­tīstības centrs ir pieejams, jo ir ceļu un transporta tīkla infrastruktūra. Ir izglītības, veselības aprūpes un sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamība. Viena no tēzēm, kas tika apskatīta šajā J. Pū­ces prezentācijā, bija tēze, ka darbs pašvaldības centrā finansē dzīvesvietas visā novada teritorijā. Proti: pašvaldības kodols ir attīstības centrs, kur atrodas iedzīvotājiem vajadzīgie pakalpojumi, turp tiecas darbaspēks, tur ir attīstībai domātais finansējums, un tur, protams, aizplūst arī iedzīvotāju samaksātie nodokļi. 
– Mūsdienās 15–20 kilometri no dzīvesvietas uz darbavietu nav nekas se­višķs. Agrāk, jā – tāds attālums līdz darbam varēja būt iemesls dzīvesvietas maiņai, – sacīja ministrs, gan piebilstot, ka ar ceļiem valstī patlaban ir «ciktāl, tiktāl». 
Juris Pūce arī pieminēja to, kā patlaban pašvaldību vēlēšanās tiek nodrošināta novadu pārstāvniecība: no lielāka novada savu pārstāvi domē vēl ap tūkstotis iedzīvotāju, bet mazākā pietiek arī ar 300. 
– Arī 2009. gada reformas sakarā runāja par lokālās identitātes zušanu, par to, ka pagasti faktiski beigs pastāvēt. Protams, lokālā identitāte ir katras pašvaldības lepnums. Par to valstij un pašvaldībai jādomā kopā. Bet Latvijas pagasti un pilsētas reformas dēļ no valsts kartes nepazudīs. Mums ir jāpārvar neuzticība starp valsti un pašvaldībām, – sacīja ministrs. 
Uz šīs tikšanās moderatora Ivara Bušmaņa jautājumu, kā tad turpmāk būs ar vienotajiem klientu apkalpošanas centriem pašvaldībās, J. Pūce sacīja, ka tajos iedzīvotāju jautājumus un iesniegumus lielajā iesniegumu žurnālā ar roku nerakstīs. Viss notiks digitāli. Ministram esot ideja vērsties valdībā ar lūgumu izstrādāt jaunu klientu apkalpošanas programmu. Viņš lēsa, ka pēc reformas valstī varētu būt ap 400–500 šādu mo­dernu klientu apkalpošanas centru. 
– Jā, valdība plāno ieguldīt naudu pašvaldību digitalizācijas attīstībā, jo līdz šim tā nav bijusi efektīva. Protams, nebūs lietderīgi uzturēt tādu apkalpošanas centru, kur dienā ienāk viens apmeklētājs, – piebilda Juris Pūce. 
Tie arī, ministraprāt, ir galvenie izaicinājumi veicamajai reformai: skaidrība par tagadējo pagastu un novadu pārstāvniecību jaunajās pašvaldībās, bažu likvidēšana par lokālās indentitātes zušanu un gādāšana par pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. 
 
Nākamās pašvaldību vēlēšanas plāno jauno novadu sastāvā
Juris Pūce savas prezentācijas slaidā demonstrēja laika grafiku, kas rāda, kā periodā no 2019. līdz 2021. gadam tiks sagatavota un ieviesta administratīvi teritoriālā reforma Latvijā. Laikā no šā gada jūnija līdz augustam jau veiktas konsultācijas ar pašvaldībām. Pašreizējā aktivitāte – tikšanās ar novadu pašvaldību administrācijām un iedzīvotājiem – plānota laikā no 2019. gada augusta līdz 2020. gada maijam. Sa­vukārt no 2019. gada novembra līdz 2020. gada decembrim plānota Ad­ministratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekta izskatīšana un pieņemšana Saeimā. Līdz ar to VARAM plāno, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas notiks jau jaunajās administratīvi teritoriālajās vienībās, jaunajos novados, un līdz ar to šā paša gada jūnijā jaunās pašvaldību domes sāks savu darbu. 
Tālāk sekoja klātesošo, kā arī iesūtītu jautājumu uzdošana ministram. Jā­piebilst, ka diskusijas vadītājs pirms ministra prezentācijas veica mazliet provokatīvu darbību, liekot pacelt rokas tiem klausītājiem, kuri ir no Neretas novada (to bija vairākums), tad arī tiem klausītājiem, kuri strādā Neretas novada domē vai tās struktūrvienībās. Izrā­dījās, ka pašvaldības administrācijas un struktūrvienību darbinieku šajā sanāksmē bija gandrīz puse no aptuveni sešdesmit klausītājiem. Seši bija atbraukuši no kaimiņu novadiem: Ak­nīstes, Viesītes un Pļaviņām. Arī viņi bija aktīvāko jautājumu uzdevēju vidū. 
 
Prasa mainīt Vēlēšanu likumu
Nopēlusi Imanta Pa­rādnieka veikumu demogrāfijas apakškomisijā un novēlējusi veselību viņa daudzajām sievām un bērniem, pirmā jautātāja interesējās, kā tomēr notiks lauku pagastu iedzīvotāju pārstāvniecības nodrošināšana nākamajās pašvaldību vēlēšanās. – Vai nevajag jaunu vēlēšanu likumu? Kāpēc mums kaunīgi jāskatās uz citām valstīm, kā tām tur notiek lietas? Nevajag atskatīties uz citiem! Vajag domāt, kā labāk pašiem! – sacīja šī kundze. 
– Jā, mēs varam darīt, kā vēlamies paši, lai tikai būtu labāk iedzīvotājiem. Pa­saules mērogā neesam liela valsts, bet valsts ir jāapdzīvo. Diemžēl mēs jau līdz šim esam pieļāvuši daudzas nozīmīgas kļūdas pārvaldes jomā, un ar to nebūtu jālepojas. Realitāte ir tāda, ka patlaban 30–50% (dažviet pat 80%) darbavietu novados ir publiskajā sektorā. Ja citu darbavietu nebūs, cilvēki turpinās aizbraukt. Turklāt pašvaldību struktūrā darbavietu skaits turpina pieaugt, tajā pašā laikā tās ir vāji apmaksātas. Kas novados vajadzīgs? Daudz un labi apmaksātas darbavietas privātajā sektorā. Kā to pa­nākt? Mums jāpanāk, lai pretruna starp Lielrīgu un pārējo valsti samazinās. Prioritāte – atbalsts lielajiem uzņēmējiem. Bet kā ir realitātē? Piemēram, vai pašvaldība liks kā prioritāru ietves izbūvi pilsētas centrā vai arī tomēr jaunas ražotnes pievadceļa izbūvi? Manuprāt, vispirms vajadzīgs šīs pievadceļš ražotnei, un tikai tad ietve, laukums vai pulkstenis pilsētas centrā. Bet, atbildot uz jautājumu par Vēlēšanu likuma maiņu, teikšu, ka tā vis nav, ka nomales paliek novārtā. Iepriekšējo vēlēšanu rezultāti rāda, ka lielākoties pašvaldību vēlēšanās no centra ievēl tikai aptuveni trešdaļu deputātu. Kādas pašvaldības piemērs: domes priekšsēdētājs un vietnieks,  kā arī galvenais opozicionārs ir no kāda nomales pagasta. Vai cits piemērs: man jautāja, vai nesanāks tā, ka reformas rezultātā visi jaunā novada deputāti būs tikai no Smiltenes, bet neviena no Apes. To man prasīja tagadējais domes priekšsēdētājs, kurš tika ievēlēts no pagasta, kur bija tikai viens deputātu saraksts – viņējais. Taču vēlēšanu sistēmas izmaiņas ir iespējamas. Ir iespējams taisīt vairāku mandātu apgabalus. Tāds likums varētu būt kā pārejas laika risinājums, – skaidroja Juris Pūce.
 
Kādi būs reformas riski?
Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Miezītis šaubījās, vai tiešām minētā Latvijas Bankas pētījuma veicēji uzskata, ka, paliekot šādam Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam, laika periodā līdz 2040. gadam pašvaldību ienākumi saruks praktiski līdz nullei? 
– Mani un, jādomā, arī Neretas iedzīvotājus interesē ne tikai reformas ieguvumi, bet arī risku izvērtējums. Vai pēc reformas gaidāmas arī negatīvas sekas? Jā, iedzīvotāju dinamika patlaban ir ar mīnusu, bet, vai attālums, kas no apdzīvotas vietas līdz jaunizveidotā novada centram būs vairāk nekā 50 kilometri, nav vērtējams kā negatīvs faktors? Tāpat es neraugos optimistiski uz attālu apgabalu deputātu pārstāvniecību jaunajā no­vada domē. Nedomāju, ka Koknesi vai Aizkraukli interesēs Neretas problēmas. Un vēl gribu sacīt par izglītības sfēru: vai būs labi, ja ir skolas, uz kurām jābrauc 25–40 kilometrus tālu. Vai novadu reforma ņems vērā skolu jautājumu? Mēs noteikti iestāsimies par atklātību izglītības iestāžu jautājumu risināšanā un par savas Neretas vidusskolas saglabāšanu, lai šis jautājums netiek izlemts mums aiz muguras, – sacīja A. Miezītis. 
– Sākšu ar pārstāvniecību. Vēlēšanu likums negarantē konkrētu cilvēku ievēlēšanu. To izšķirs vēlētāji. Bet es varu solīt, ka padomāsim, kā palabot pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu. Es nedomāju, ka viss, kas notiek un notiks administratīvi teritoriālās reformas sakarā, mums būtu jāuztver kā apdraudējums. Varbūt uz to jāraugās kā uz iespēju? Varbūt varam vienoties esošās politiskās sistēmas ietvaros? – pēc šā teikuma klausītāji zālē sāka smieties, bet Juris Pūce iebilda, ka nevajagot gan smieties par šo apgalvojumu.
Turpinot atbildēt uz Neretas pašvaldības pārstāvja jautājumu, ministrs pievērsās skolu tēmai: – Pat­laban riska zonā ir daudz skolu. Bet! Latvijā tiešām ir ļoti daudz skolu, kur sniegums nav pārāk labs. Varam uz to pievērt acis ar domu, lai tikai skola pastāv. Bet varbūt tomēr mūsu bērniem ir vajadzīgas labas izglītības iespējas? – atbildot uz šā runātāja jautājumu, sacīja Juris Pūce. 
 
Lauku skola = slikta skola?
Cita jautātāja savukārt norādīja, ka apgalvojums, ka lauku skola – tas automātiski nozīmē sliktu mācību kvalitāti, ir aizvainojošs, un pieminēja vairākus rādītājus un reitingus, kas liecina par labo mācību kvalitāti Neretas novada vidusskolā. 
– Ir sliktas skolas laukos un sliktas pilsētā. Sa­līdzinošajos izglītības līmeņa pētījumos mēs ES valstu vidū esam pa vidu. Bet, ja salīdzinām ar Igauniju, tad šī mūsu kaimiņvalsts pēdējos gadu laikā  ir kāpusi un kāpusi, un tikusi līdz 4. vietai pasaulē. Ja tā turpināsies, tad pēc gadiem 25 mēs vairs neredzēsim pat Igau­nijas muguru. Latvijas skolās ir milzīga izkliede pēc sekmības rādītājiem. Mūsu gudrākie skolēni ne ar ko neatpaliek no līdzīgiem audzēkņiem Somijā, pat ir labāki.
Bet lielā problēma ir milzīgā aste: 5–7% skolēnu ar sliktām sekmēm. Tas ir šausmīgi, ka mums ir lasīt protoši analfabēti, kuri turklāt arī nemāk izrēķināt procentus! Kā jau teicu, ir labas skolas reģionos un sliktas galvaspilsētā, bet proporcija patlaban ir par sliktu laukiem. Un reģionos dzīvojošie vecāki par skolu, kurā viņa bērns mācīsies, var lemt divējādi: iesēdināt savu atvasi automašīnā un vest uz to mācību iestādi, kas liekas labāka, vai arī nelikties ne zinis par tuvākās skolas mācību kvalitāti un bērnu mierīgi atstāt tur. Bet vienu gan teikšu – reformas mērķis nav aizvērt visas lauku skolas, – atbildēja ministrs J. Pūce. 
Izskanēja arī jautājums par nejēdzībām neskaidrībā ar skolotāju algām, kas atkārtojas ik septembri, jo, sākot jauno mācību gadu, nav sakārtotas lietas ar mērķdotācijām skolotāju algām. – Vai tas nav rupjš Darba likuma pārkāpums? – prasīja jautātājs. 
– Tradīcijām ir spēks. Arī šajā jautājumā. Man skolotāju priekšā jāatvainojas valdības vārdā. Tā jau ir: ja lēmumu par mērķdotācijām pieņem septembrī, tad pašvaldības par to uzzina oktobrī. Valdībai būtu jārūpējas laikus, lai nauda tiktu sadalīta, nevis tas ik gadu mums uznāk kā «negaidīts» notikums septembrī, – piekrītoši sacīja ministrs. 
– Vai brīvpusdienu samaksa 1.–4. klasēm no valsts budžeta un šā pienākuma uzlikšana pašvaldībām ir laba rīcība, un vai ētiski to darīt uz pedagogu rēķina? 
– Tā ir funkciju sakārtošana un atbildības pārnešana. Šā jautājuma sasaiste ar pedagogu algām ir preses uzpūsta lieta. To saistīt nevajag, – sacīja Juris Pūce. 
Cita jautātāja pieminēja agrāko gadu eksperimentus izglītības jomā un prasīja, vai pārējai sabiedrībai būs jāmaksā par «Rīgas satiksmes» radītajām problēmām, par milzu birokrātiju, kas jāpārvar, lai reģistrētu savu uzņēmumu, un vēl pasūdzējās par ceļa no Neretas uz Suvainišķiem bedrēm.  
– Nē, par «Rīgas satiksmes» nodarījumiem visas valsts iedzīvotājiem jāmaksā nebūs. Es ticu KNAB un paļaujos uz tā darbinieku kompetenci. Jā, birokrātiskais slogs Lietuvā ir mazāks. Lietuvas piemērs ir labākais mūsu cilvēku domāšanas uzlabotājs, – sacīja ministrs, izsaucot atkal nelielu jautrību zālē. 
– Nereta atrodas pierobežā, un tāpēc jautāšu par valsts aizsardzības jomu. Vai VARAM vērš uzmanību uz vidi pierobežā? Jūs esat arī vides aizsardzības ministrs, un tāpēc jums jāpievērš uzmanība arī šiem jautājumiem. Ir redzēts, kā tiek dedzināti riepu kalni, bet nekāds sods no Valsts vides dienesta neseko, – runāja cits jautātājs. 
– Es  pievienojos jūsu ieskicētajai Valsts vides dienesta diagnozei. Tam daudz funkciju, bet darīts tika maz. Pirmajās sava darba trīs dienās vienojāmies ar toreizējo dienesta vadītāju Koļegovu par atbrīvošanu. Jaunajai vadītājai tika dots laiks, un rezultāti neizpalika, – sacīja Juris Pūce. 
 
Province nedrīkst nonākt aizmirstībā
Tad klātesošos pie tikšanās pamattēmas ar savu sakāmo atgrieza Neretas domes priekšsēdētājs Ar­vīds Kviesis: – Reforma ir nopietna lieta, un būtu jāizvērtē tās plusi un mīnusi. Mūsu novads nav mazākais un nav arī lielākais. Paš­valdībai trūkst speciālistu, un nav arī lielu iespēju tos piesaistīt. Tomēr desmit gadu laikā esam izveidojuši labu infrastruktūru, komunālo pakalpojumu klāstu, apguvuši projektus. Mums ir laba vidusskola. Bet, lai attīstība būtu, ir vajadzīgas finanses. To tad arī izšķirs 2021. gada pašvaldību vēlēšanas. Uzskatu, ka uz tām jābūt iespējai veidot vēlētāju apvienību sarakstus. Arī mazie pagasti ir jāpārstāv jaunajā lielajā novadā. Mazie nedrīkst būt zaudētāji! Jūs pieminējāt Igauniju, bet mēs dzīvojam Lietuvas pierobežā un vērojam šo kaimiņu valsti. Tur reformas gaitā noticis tā, ka province ir aizmirsta. Varbūt jāņem vērā arī šāda pieredze? Pēc šī viedokļa izteikšanas zālē sēdošie aplaudēja. 
– Lietuva, jā… Par valsts un pašvaldību funkciju nošķiršanu Lietuvā diskusija bija vēl asāka, nekā pie mums. Faktiski Lietuvā visas iepriekšējās pašvaldības ir bijušas karastāvoklī ar valdību. Vienīgi šai valdībai klājas nedaudz labāk. Bet kas Lietuvā ir realizēts: budžeta resursi ir tādi, lai varētu pievilināt ražotnes. Savukārt par vēlētāju apvienībām pie mums – tas ir politisks jautājums. Mans personīgais viedoklis – tas būtu labi. Ir, protams, nianses, un ir vajadzīgi tehniski labojumi vēlēšanu likumā, – sacīja Juris Pūce. 
Pasākuma moderators klātesošos aicināja ieskatīties VARAM mājaslapas sadaļā, kas rādīja topošo novadu kartes. 
– Aicinu padomāt, kāpēc vienā pašvaldībā no katra iedzīvotāja administrācijas uzturēšanai atvēlēti 160, bet citā – tikai 80 eiro? – sacīja Ivars Bušmanis.
– Visticamāk, būsim vienā novadā. Patlaban mans – Kokneses – novads ir mazāks nekā jūsējais. Manuprāt, galvenais kritērijs it visam ir darbavietas! Koknesei patlaban ir otrās lielākās pašvaldības administrācijas izmaksas aiz Neretas. Tajā pašā laikā Neretai četri miljoni budžetā, Koknesei – deviņi. Ar ko pelnām mēs? Ar tūrismu. Mani kā iedzīvotāju uztrauc atkritumu apsaimniekošanas problēmas reģionos, – piebilda kāds tikšanās dalībnieks no Kokneses. Kāds cits savukārt aicināja padomāt par to, kur paliek degvielas akcīzes nodoklis, ja reiz ceļi valstī ir nesakārtoti. Bet cits runātājs, Pļaviņu domes deputāts Aigars Lūsis, ielēja pili eļļas ugunī, sakot, ka, viņaprāt, šī tikšanās bija formāla. 
 
Būt vai nebūt Sēlijas novadam?
– Kādi riski reformai? Kādi ieguvumi? Kurš pakalpojums iedzīvotājiem jaunajā novadā būs labāks? Kādā veidā tas tiks sniegts? Man ir priekšlikums veidot Sēlijas novadu, kurā ietilptu tagadējie Sēlijas apvienības novadi. Mēs jau bijām iesnieguši šādu priekšlikumu VARAM, bet saņēmām formālu atbildi, – sacīja šis runātājs. 
Uz to ministrs atbildēja, ka šī ir pašvaldības pārstāvja klasiskā domāšana reformas sakarā. Sak, mēs nodrošinām likumā noteiktās funkcijas. Nē, nenodrošiniet! Ir liela rinda sociālo pakalpojumu, kas netiek nodrošināti. Bet uz jautātāja repliku, lai ministrs nosauc šos nenodrošinātos pakalpojumus, J. Pūce ieteica palasīt LM mājaslapā pieejamo informāciju. Ministrs arī norādīja, ka patlaban pašvaldības sadarbību savā starpā tikai imitē. 
– Kopējās būvvaldes nav piemērs. Te jums jāsadarbojas, gribat vai nē, jo vienkārši uzliktās prasības ir par stingru, un tāpēc jums nākas apvienot spēkus. Ceļu uzturēšana. Nosauciet man kādas pašvaldības, kuras šajā jautājumā ir savā starpā vienojušās! – norādīja Juris Pūce. 
Uz to iebilda Aknīstes novada domes izpilddirektors Jānis Gavars, sakot, ka ikvienam savas intereses ir primāras: – Piemēram, pat, ja noslēgts līgums ar VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs», tas nenozīmē, ka pašvaldības ceļi tiks iztīrīti pirmie. Uzturētājiem savi darbi ir primāri, un tikai tad kārta mums.
Vēl šajā diskusijā uz brīdi ieskanējās Sēlijas novada veidošanas tēma, bet J. Pū­ce norādīja, ka šim novadam nav sava centra. Un uz iebildi, ka tā varētu būt Viesīte, ministrs sacīja, ka tas nav iespējams, jo, pilsēta neatbilst novada attīstības centra kritērijiem un šajos apvienotajos novados ne­esot arī pietiekošs iedzīvotāju skaits.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 4 nedēļām

    Ko tas Pūc muld un muld. :))) Iznāk, ka pēc reform visāds pakalpojums pašvaldībs sniegs iedzīvotāj mājas un nekur nebūs jābrauc.

    Atbildēt
  2. Nja
    Nja
    pirms 3 nedēļām

    Raksts garš, bet nav kodola. Kā ar čamdīšanos tumsā

    Atbildēt

Pievienot komentāru