Motivēt, atraktīvi informēt, vienkāršoti izklāstīt saturu
INESE ZONE

Jauniešus nesaistot tradicionālā shēma – 37 lappušu gara dokumenta apspriešana 
 
    Jēkabpils pašvaldība no 15. jūlija līdz 2. augustam izsludinājusi Jēkabpils jaunatnes politikas stratēģijas 2019. līdz 2025. gadam publisko apspriešanu. Tas ir pirmais jaunatnes lietu plānošanas dokuments Jēkabpilī. Stratēģijas izveides darba grupu apstiprināja 2017. gada rudenī, un tā bija jāizstrādā līdz 2018. gada februārim. Tad runas par to pieklusa. Pašvaldībā arī vairs nebija jaunatnes lietu speciālistes, kas sākotnēji vadīja grupu. Tagad process  tiek virzīts uz priekšu, un pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas jautājums tiks skatīts atkārtoti pašvaldības komitejās, lai virzītu apstiprināšanai domē. 
 
    Ilgi gaidītā un jauniešu gribētā iecere īstenojusies, bet BD pārliecinājās, ka pat aktīvi skolu pašpārvalžu dalībnieki nav pamanījuši, ka izsludināta apspriešana. Iespējams, brīvlaika aktivitātes ņem virsroku, un no tāda viedokļa šis varbūt nav optimālākais laiks apspriešanai. Turklāt, ņemot vērā jauniešu tendenci pat nemēģināt lasīt garus tekstus, kā arī jauniešu zemo pilsonisko aktivitāti (skatīt pētījumu materiālā «uzziņai»), var secināt, ka no jauniešu vidus atsaucība nebūs liela. 
 
Bija jāturpina darbs grupā un aktīvāk  jāiesaista jaunieši 
    BD lūdza biedrības «Jēkabpils NVO resursu centrs» projektu koordinatori darbā ar jaunatni Evelīnu Elksnīti komentēt stratēģijas izstrādi, saturu un apspriešanas iespējas.
    Viņa līdz ar citiem jaunatnes darbiniekiem un jaunatnes organizāciju aktīvistiem bija iekļauta stratēģijas izstrādes darba grupā. Darbs noticis tā laika Jēkab­pils jauniešu lietu speciālistes Ievas Gādmanes vadībā. Aktīva grupas darbība bijusi no 2017. gada novembra līdz 2018. gada sākumam, kad bijušas trīs vai četras tikšanas. Vienojušies, ka līdz 2018. gada februārim netiks galā, un darbs pie izstrādes jāturpina. Pēc tam domē vairs nestrādājusi jaunatnes lietu speciāliste I. Gādmane, un viņas pienākumi daļēji uzticēti Jēkabpils Bērnu un jaunatnes centra vizuālās, vides un jaunatnes lietu izglītības metodiķei Elīnai Puķei.
     – Kopš 2018. gada pavasara līdz 2019. gada pavasarim es kā darba grupas dalībniece neko par šo stratēģiju vairs nedzirdēju un netiku aicināta piedalīties grupas darbā. Šogad vasaras sākumā es saņēmu e-pastu no E. Puķes, ka ir ga­tavs jau cits – izmainīts – stratēģijas variants, un mani aicināja izteikt savus ierosinājumus. Taču, tā kā tas bija jāizdara tiešām īsā laikā, šķiet, mazāk kā divās nedēļās, tieši tobrīd nevarēju atvēlēt laiku nopietnai izvērtēšanai un komentāriem. Pēc tam dzirdēju, ka stratēģiju jau izskata pašvaldība. Tas notika tādā steigā, ka man nolaidās rokas. Nesa­protu, kāpēc tas darbs un laiks, ko mēs un I. Gādmane ieguldījām sākotnējā variantā, šobrīd ir vienkārši nolikts malā. Turklāt bez jebkādiem paskaidrojumiem grupas dalībniekiem. Tas, ko mēs sagatavojām, ir izmainīts. Kaut kas, protams, arī saglabāts, taču komunikācijas stils atstāja sajūtu, ka mans viedoklis nav nepieciešams, – saka Evelīna Elk­snīte.
    Viņa atteicās vērtēt stratēģijas saturu, jo par to vienreiz jau runājusi darba grupā, un tagad vairs ne­esot uzticības, ka ir jēga to darīt vēlreiz.
     – Mums nav tik daudz jaunatnes darbā iesaistīto personu un aktīvu jaunatnes grupu pārstāvju, lai nevarētu pie viena galda izrunāt šīs lietas un noskaidrot, kam saturiski vajadzētu būt iekļautam stratēģijā. Tāpēc nevaram runāt, ka šis stratēģijas variants būtu radīts, iesaistot vietējos iedzīvotājus un jauniešus, – uzskata E. Elksnīte.
    Uz iebildi, ka ieteikt priekšlikumus un mainīt saturu var tagad – apspriešanas procesā, viņa pauž bažas, ka nav izvērtēts faktors par brīvlaika ietekmi. Vasarā daudzi jaunieši neatrodas Jēkabpilī, strādā. Viņus būšot grūtāk uzrunāt kā mērķauditoriju, nekā mācību gada laikā.
     – Arī jaunatnes darbiniekiem, tāpat kā pedagogiem, vasarā parasti ir atvaļinājums. Tāpēc viņiem būs mazāk iespēju rosināt jauniešus izteikt savu viedokli. Strādājot dažādos jaunatnes projektos Jēkabpilī un reģionos, es redzu, ka ir daudz citu – efektīvāku – veidu, kā dome varēja uzrunāt jauniešus. Tad varētu saņemt plašāku viedokļu daudzveidību. Mani izbrīna tas, ka jauniešu dome, kuras auditorija un sekotāju loks jauniešu vidū ir diezgan liels, arī nav mēģinājusi uzrunāt jauniešus aktīvāk iesaistīties ap­spriešanā, – saka Evelīna Elksnīte. Viņa stāsta, ka, īste­nojot projektu «#runaarmanijekabpils», organizēts pieredzes apmaiņas brauciens uz Bērzauni, Madonu un Cēsīm. Diemžēl no deputātiem piedalījušies tikai Mārtiņš Svilis un Signe Bērziņa. Īpaši Madonā un Cēsīs bijuši ļoti labi piemēri, kā darbojas brīvprātīgā darba sistēma, jauniešu domes, kāda ir kopstrādes vieta jauniešiem, jauniešu mājas.
    – Nekā sarežģīta tur nav. Tas viss tikai prasa laiku un vienošanos par kādām lietām. Kāpēc dome nav organizējusi pieredzes apmaiņas braucienus uz pilsētām, kur ir aktīvs darbs ar jaunatni, lai iedvesmotos stratēģijai? Es varu teikt skarbi, un to es nesaku kā resursu centra pārstāve, bet kā jauniete, jaunatnes darbiniece un privātpersona. Manuprāt, re­ālu darbu ar jauniešiem Jēkabpils pašvaldība šobrīd neveic. Tas ir tikai uz papīra. Tāpēc man bija liels pārsteigums ieraudzīt Jēkabpils vār­du starp nominantiem 2020. gada jauniešu galvaspilsētas statusam. Tas, kā tagad sasteigti mēģina pieņemt stratēģiju, demonstrē, ka jaunieši jau ilgi nav bijusi prioritāte pašvaldībai. Jau­niešu iesaiste nav iekustināta. Tas ir ilgtermiņa darbs, lai to panāktu. Neviens godīgi nepasaka, vai stratēģija tiek izstrādāta, lai būtu šāds dokuments vai lai īstenotu reālus mērķus. Ja mērķu īstenošanai, tad varbūt vajag skaļi atzīt, ka sabiedrība pie mums nav pilsoniski aktīva, un tāpēc to vajag uzrunāt pēc iespējas pieejamākā veidā. Ja runa ir tikai par dokumenta izstrādi, tad atbildīgajām pusēm vajadzētu izlikties mazliet labāk vai neizlikties vispār un to godīgi pateikt, – uzskata Evelīna Elksnīte.
 
Tieši tagad aicina paust savu viedokli
    Pašvaldības viedokli par apspriešanai nodoto stratēģiju skaidro Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola.
    – Stājoties amatā un iedziļinoties situācijā, nācās secināt, ka darba grupa faktiski nestrādā, un dome aktualizēt darbu uzticēja Elīnai Puķei. Tad tika iesaistīta gan jauniešu dome, gan Bērnu un jauniešu centra speciālisti, piemēram, Lilija Ražinska un citi. Jauniešu dome tika aicināta, lai sanāk kopā apspriest sagatavoto variantu, diemžēl neviens neieradās. Taču, ja kādu tas interesēja, jebkuram aktīvam jaunietim vai jaunatnes darbiniekam arī pirms ap­spriešanas bija visas iespējas iesniegt savus priekšlikumus. Variantu pirms ap­spriešanas vēl skatīja divās pašvaldības sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēdēs. Taču tad priekšlikumus iesniedza tikai deputāte Līga Kļaviņa, un tos arī iekļāva stratēģijā, – stāsta Kristīne Ozola. Viņa noraida pārmetumus, ka stratēģija apriešanai nav piedāvāta vienkāršā jauniešiem saprotamā veidā un ka tagad, vasarā, jaunieši pat nepamanīs informāciju, tāpēc viņu viedoklis un ierosinājumi izpaliks. Tieši tāpēc jau tiekot organizēta ap­spriešana, lai jaunieši varētu izteikt savu viedokli un priekšlikumus, ko tad ie-kļaus stratēģijā.
    – To var darīt visi – jaunieši, jaunatnes darbinieki,  pedagogi un citi speciālisti, kuru darbs būs saistīts ar stratēģijas mērķu īstenošanu. Tas jau nav tikai jauniešu jautājums, tas skar visu sabiedrību. Arī uzņēmējus, nevalstisko sektoru un citus. Tāpēc nav īsti saprotams, ka tagad, kad ir iespēja izteikt viedokli, klīst neapmierinātas runas par šo iespēju trūkumu. Vasara nav attaisnojums. Visu skolu vadītāji ir informēti un var izteikt savu viedokli. Savukārt jaunieši taču ir tik aktīvi sociālajos tīklos un interneta iespēju izmantošanā. Pat pludmalē guļot, tagad var gan atrast platformas, kur publicēts aicinājums apspriest, gan pašu stratēģiju, gan sazināties ar draugiem un paust savu viedokli elektroniski. Ja runa ir par atpūtas pasākumu rīkošanu, jaunieši ļoti labi var komunicēt savā starpā un organizēt. Ja ir grūti uztvert saturu, var rakstiski, arī elektroniski vai personīgi vērsties Vienas pieturas aģentūrā, Bērnu un jauniešu centrā, pie domes vadības. Mēs esam atvērti diskusijai, tikai jābūt vēlmei un aktivitātei no jauniešu puses. Un tomēr būtu jāiepazīstas ar dokumentu, jo kā gan citādi varēs izteikt viedokli. Šī tomēr nav tā lieta, kur kāds gluži vai ar varu jāspiež obligāti iesaistīties. Mēs gaidām aktīvo jauniešu iniciatīvas. Protams, vienmēr ir kādi, kas jūtas neapmierināti, bet tas nav visu viedoklis. Un jāsaprot arī tas, ka stratēģija ir plānošanas dokuments, kas jāsaskaņo ar citiem dokumentiem, lai to var izmantot dalībai projektos. Taču galvenais pat nav tāds vai cits formulējums stratēģijā, bet jauniešu aktivitāte. Pašvaldība vienmēr atbalstīs labas lietas, ko viņi ierosinās,  – uzskata Kristīne Ozo­la. 
 
Jaunieši gribētu atraktīvāku un vieglāk uztveramu skaidrojumu
    Jēkabpiliete Solvita Ru­biķe secina, ka par stratēģiju, kas vērsta uz jauniešiem vecumā no 13  līdz 25 ga­diem –  skolēniem un  stu­­dentiem, ieinteresēto skaits būtu lielāks tieši mācību laikā, kad lielu lomu spēlē  skolotāji, kuri cenšas iepazīstināt ar notiekošo pilsētas dzīvē un motivē darboties. Tāpat Solvita secina, ka  jaunieši palaiž garām in­formāciju, kura ir neizteiksmīgi pasniegta un pirmajā brīdī neuzrunā. Teksts esot diezgan apjomīgs, kā arī visai birokrātisks un visiem grūti iz­protams, ņemot vērā to, ka tiek piesaistīti jaunieši, sākot ar pamatskolas ve-cumu. Jauniešu piesaistei, viņasprāt, noderētu izteiksmīgāka platforma,  bet studenti jāuzrunā sociālajos tīklos (Red. piez. Aicinājums apspriest pieejams pašvaldības Facebook un Instagram kontos).
    – Daudziem nepatīk garu, nepamanāmu tekstu lasīšana. Manuprāt, viegli uztverama un kodolīga videomateriāla izveide par jaunatnes politisko stratēģiju būtu tas, kas liktu sadzirdēt un izplatītos daudz efektīvāk gan skolēnu, gan jauniešu un pieaugušo vidū.
     Skolēnus ir unikāla ie­spēja uzrunāt skolās, or­ganizējot informatīvas tikšanās, kas jauniešiem patīk. Kāpēc šī iespēja tiek laista garām?
Es darbojos skolas paš­pārvaldē, un tas sagādātu tikai prieku, ja mēs tiktu uzrunāti no domes puses. Pateicoties NVO resursu centra organizētajai videoreportāžai, mums tika dota iespēja veicināt dialogu ar domes deputātiem, uzdodot interesējošos jautājumus un izsakot mūsu priekšlikumus. Iepazīstoties ar stratēģiju, redzams, ka mū­su viedoklis arī ir ņemts vērā. Es esmu tiešām priecīga par šo soli, veidot jaunatnes politisko stratēģiju, un es tikai atbalstu visus izvirzītos mērķus. Ceru, ka viss ie­cerētais izdosies, – saka Solvita.
 
Piedāvājums nav pretrunā ar jauniešu vēlmēm
      Stratēģijas izstrādes gaitā veiktajā jauniešu aptaujā (tās rezultāti iekļauti dokumentā), vērtējot ie­spējas pavadīt brīvo laiku tā, kā  to vēlas: 53,1% respondentu atbild, ka tādas iespējas ir nelielas, 20,3%, ka lielas, 8,6%, ka ir visas iespējas, 8,6%, ka nav nekādu iespēju, bet 16,4%  viedokļa nav. Uz jautājumu, kādas iespējas pavadīt brīvo laiku tu vēlētos, jaunieši min: kino, boulingu, strītbola laukumu, šķēršļu trasi, klinšu kāpšanu, basketbola laukumus pagalmos, ledus halli, boksa nodarbības, teātri, interešu izglītību, paukošanos u.c. Savukārt jauniešu māju viņi redz kā modernu, ar iespējām attīstīties, ar neformālu vidi, in­teraktīvu, lai tajā ir telpas, kur var gatavot ēst, spēlēt galda spēles, ir atpūtas stūrītis,  mūzikas, fotostudija u. c.
     Stratēģija nav pretrunā ar šīm vēlmēm un paredz arī konkrētu darbības plānu, kas pārsvarā atbilst jauniešu paustajām interesēm. Šogad iecerēts motivēt jauniešus līdzdarboties pašvaldības lēmumu pieņemšanā un apstiprināt pašu stratēģiju, kā arī uzsākt brīvprātīgā darba sistēmas pašvaldībā izstrādi un ieviešanu. Vei­cinās arī jauniešu informētības uzlabošanu, pētīs citu pašvaldību pieredzi darbā ar jaunatni, gatavos budžeta pieprasījumu 2020. gadam jauniešu informētības uzlabošanai, organizēs jauniešu konferenci un sekmēs jauniešu domes sadarbību ar skolu pašpārvaldēm, NVO un jauniešu iniciatīvu grupām. 2020. gadā citu pasākumu skaitā plānots izveidot Jēkabpils jauniešu māju un jaunu amata vienību «jaunatnes lietu speciālists». Iecerēts, ka jauniešu mājas darba saturu veidos jaunieši paši, administrācijas pienākumos ietilpst gada darba plāna sastādīšana. Mājā būs telpas diskusijām, mēģinājumiem, ierakstu studijai, lielākām konferencēm, tiem, kas vēlas mēģināt attīstīt savu uzņēmējdarbību.  Plā­nota akreditācija ««Eras­mus+» projektu Kvalitātes zīme», lai uzņemtu ārvalstu jauniešus un sūtītu Latvijas jauniešus Eiropas Solidari­tātes korpusa u.c. programmās. Pašvaldības ikgadējā budžetā paredzēs finansējumu nelielu jauniešu grupu iniciatīvu realizēšanai. Lai to saņemtu, jauniešiem nebūs jāveido reģistrētas organizācijas. Jauniešu māja piedalīsies programmās, kas atbalsta jauniešu darbavietu radīšanu. 2021. gadā iecerētas aktivitātes veselīga un aktīva dzīvesveida un jauniešu uzņēmējdarbības spēju veicināšanā. 2022. gadā notiks jaunatnes politikas stratēģijas 2019.–2025. gadam starpposma izvērtējums, turpinot pilnveidot jauniešu mājas darba saturu. Tas plānots arī 2023. gadam, kā arī izveidot jauniešu hosteli. 2024. gadā jāveic stratēģijas rezultatīvais izvērtējums un jāizvirza prioritātes stratēģijai 2026. līdz 2032. gadam, bet 2025. gadā tā jāizstrādā. Minēts, ka prioritātes tiek ik gadu pārskatītas, lai tās būtu aktuālas jauniešiem un pašvaldībai. Šī piebilde vieš cerību, ka, ja arī šobrīd apspriešana negūs atsaucību, nākotnē jauniešiem būs iespējas paust savu viedokli. 
 
Uzziņai
     2019. gada sākumā Jēkabpilī bija 22 076 iedzīvotāji. Pilsētā ir deklarēti 2902 jaunieši (dzimuši no 1992. līdz 2004. gadam), kas ir 12,26%  no kopējā iedzīvotāju skaita. 2019. gadā veiktajā jauniešu aptaujā 57% aptaujāto ir daļēji apmierināti ar Jēkabpils pilsētu kā vietu, kur dzīvot, mācīties, strādāt un pavadīt brīvo laiku, 24% ir apmierināti, 18,8% – nav apmierināti. 
    Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumi liecina, ka dažāda veida aktivitātēs regulāri iesaistās ne vairāk kā 1/4 jauniešu. Aptuveni 1/3 nav iesaistījušies nevienā sociālā, sabiedriskā, politiskā, kultūras vai skolas aktivitātē. Jauniešu ieinteresētība līdzdarboties ir ievērojami zemāka nekā iespējas iesaistīties. Gandrīz 2/5 Latvijas jauniešu pauž neuzticēšanos citiem cilvēkiem, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, arodbiedrībai un tiesu sistēmai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Stratēģis
    Stratēģis
    pirms 1 gada

    Ha, ha. 37 lapp garu traktātu var uzspraust ķemertiņā uz nagliņas. Nevienam, izņemot izstrādātāju, tas izrādās nav vajadzīgs. Beidzot ir pateikts, ka tas, ko saražo birokrāti, īstenībā ir s.ds. Rets gadījums.

    Atbildēt
  2. A
    A
    pirms 1 gada

    Jaunie;si pa;si saka, ka ir tik tupi, ka 37 lpp nevar izlasīt un uztvert? Piedodiet, bet vai tādiem vajag stratēģiju?Lai brauc uz UK lasīt zemenes, laist vistām ārā iekšas, mazgāt burkānus. Ja jaunieši, ko grib. lai paši taisa. Uz paplātes, atraktīvi utt. Kauna nav pieprasīt: dodiet, taisiet, apmaksājiet un jaunieši nāks un kritizēs.

    Atbildēt
  3. B
    B
    pirms 1 gada

    Tur jau tā lieta, ka 99% jauniešu nekāda stratēģija nav nepieciešama. Bet domes amatpersonām kaut kāds papīrs ir jāsaražo, lai ataisnotu savu eksistenci. Stap citu es palasīju to stratēģiju. T'\ads bla, bla, bla vien ir

Pievienot komentāru