Kā ar Zvejniecības likuma un Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanu sokas Krustpils novadā, stāsta novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts. Vaicāts, cik bieži dienesta darbinieki izbrauc reidos, I. Luksts stāsta, ka šādu statistiku neveic, bet pie kāda no ūdeņiem darbinieki ir katru dienu.
– Vēl pirms dažiem gadiem dienesta lielākā rūpe bija nelikumīga tīklu likšana, īpaši pavasarī zivju nārsta laikā. Tad regulāri braucām reidos un ķērām tīklu licējus. Pēdējos gados to skaits ir samazinājies, taču šopavasar bija aktivizējušies cemmerētāji Daugavā. Pārsvarā cemmerēts tiek zivju ziemošanas bedrēs, viena no iecienītākajām vietām ir Aiviekstes ieteka Daugavā (grīva), kā arī vairākus cemmerētājus pieķēra Daugavā Jēkabpilī pilsētas teritorijā. Cemmerēšana ir loma iegūšana ar aizliegtu metodi, zivi aizcērtot aiz kādas ķermeņa daļas – vēdera vai muguras. Nezinātājam šīs darbības var izskatīties pēc spiningošanas, tikai cemmerējot mānekļa vietā tiek izmantoti lieli trīsžuburu āķi un smagi svini, kā arī, izvadot šo konstrukciju, tiek izdarīti asi cirtieni. Cemmerēšana dabai nodara pat lielāku ļaunumu nekā tīklu likšana, jo pats cemmerētājs iegūst tikai mazāko daļu aizķerto zivju, bet lielākā daļa sakropļota paliek Daugavas dzelmē. Visbiežāk tiek aizcemmerēti līņi, plauži, līdakas, kā arī sami. Šīs nelegālās metodes piekopēji, kā varētu likties, ne vienmēr ir no sociālā riska grupām, bet ir arī pašpietiekamas strādājošas personas, kurām šī nodarbe sagādā prieku, atšķirībā no pirmajiem, kuriem šī rūpala piekopšana nodrošina ikdienas alkohola devu. Lielākā daļa pārkāpēju dienestam ir labi zināmi, un daudzi ir pieķerti atkārtoti. Kopējais pārkāpumu skaits ar gadiem tomēr samazinās. Pagājušajā ziemā nebija ledus, tāpēc nevajadzēja pārbaudīt zemledus makšķerniekus, toties pirmais cemmerētājs noķerts jau februārī. Pārkāpējs bija saķēris līņus. Bezledus ziemās zivju ziemošanas bedres ir neaizsargātas no šādas nelikumīgas zivju ieguves metodes piekopējiem. Pārsvarā pārbaudām novada publiskos ezerus un Daugavu, bet pavasaros cenšamies sekot līdzi arī tam, kas notiek Neretas upē, kas atbilstoši Civillikumam ir privāta ūdenstilpe, – stāsta I. Luksts.
Atklāt nelikumīgu tīklu ir samērā viegli, bet noķert maluzvejnieku, kas to ielicis, jau nav tik vienkārši – nereti inspektoram daudzas stundas jāgaida, kad pārkāpējs nāks to pārbaudīt.
– Mans uzstādījums sev un dienesta darbiniekiem ir, ka nav māksla izņemt zvejas tīklu, bet ir jāsagaida pārkāpējs, jo tad efekts ir daudz lielāks. Lai to veiktu, ir jābūt zināmām iemaņām. Ilgākais slēpnī pavadītais laiks ir 36 stundas. Toreiz gan šis laiks tika dalīts uz diviem inspektoriem, – stāsta dienesta vadītājs.
Lielākā daļa pārkāpumu tiek atklāta, pateicoties modernajām tehnoloģijām – kamerām, droniem. Dienestā ir tikai trīs darbinieki, kam bez zvejas noteikumu kontroles jāveic arī daudz citu pienākumu, tādēļ jaunāko tehnoloģiju pielietošana ļoti atvieglo darbu. Vietās, kur uzstādītas kameras, ir pieaudzis atklāto pārkāpumu skaits. Šīs modernās iekārtas maksā dārgi, un Krustpils novads bez ievērojama Zivju fonda finansiāla atbalsta to diez vai varētu iegādāties. Pirms trim nedēļām jaudīga kamera uzstādīta arī Jēkabpilī zem tilta. Pagaidām tā gan nevienu pārkāpumu neesot fiksējusi.
Cilvēki savus ieradumus nemaina tik ātri kā inspektori vēlētos. Baļotes ezers, kas ar savām karpām kļuvis slavens ne tikai visā Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, tiek uzraudzīts burtiski dienu un nakti, bet vienalga ir makšķernieki, kas cenšas iegūt vairāk zivju nekā atļauts. Izvairīties no soda viņiem ir praktiski neiespējami. Licencētās makšķerēšanas organizētājiem liela problēma ir panākt, lai tiktu nodotas licences ar uzrādītu lomu. Šogad licences tiekot aizpildītas un nodotas apzinīgāk, tomēr prognozes ir, ka 2020. gadā nodoto licenču skaits nepārsniegs 60% no pārdoto skaita.
Vaicāts, vai inspektori nesaskaras arī ar maluzvejnieku vai pārkāpēju draudiem, dienesta vadītājs stāsta, ka draudēts tiek bieži, bet dienesta puiši īpašu uzmanību tam nepievērš. Šo gadu garumā fizisku spēku pārkāpēja aizturēšanai ir vajadzējis pielietot tikai vienu reizi, un tajā gadījumā nācies iesaistīt arī Valsts policiju. Nereti reidos nācies piedzīvot arī vienu otru kuriozu.
– Esot reidā Daugavā un braucot ar laivu starp Rogāļu gravu un Neretas ieteku Daugavā, inspektori krastā pamanīja kādu makšķernieku. Braucot lēnām ar iemērktu «kaķi» (ierīci iegremdētu tīklu atklāšanai), viņi virzījās uz makšķernieka pusi. Nedaudz novērsušies, un makšķernieks pēkšņi nez kur pazudis. Tas, protams, radīja aizdomas, ka copmanim ir kaut kas no inspektoriem slēpjams. Puiši izcēlās krastā un pamanīja, ka makšķernieks zālē nometies guļus un mēģina paslēpties. Ja jau slēpjas, tad būs kāds nopietns pārkāpums un jāķer ciet! Veicot asa sižeta filmas cienīgus manevrus, paslēpju cienītāju izdevās noķert. Inspektori sāka skaidrot apstākļus, un izrādās, ka uz šādām izdarībām cilvēku mudinājusi mājās aizmirsta makšķerēšanas karte. Lasītājiem vēlos teikt, ka par šādu pārkāpumu visbiežāk tikai pakratām ar pirkstu un mukt nav vērts. Zvejniecības likums par to paredz tikai brīdinājumu, – stāsta I. Luksts. Savukārt pēdējais nopietnais pārkāpums fiksēts pagājušajās brīvdienās Daugavā pie dārzkopības kooperatīva «Veselība» Lašos, kur inspektori uzgāja 45 metrus garu zvejas tīklu. Kamēr tika atbrīvotas un atlaistas tīklā ieķērušās zivis, iespējamais tīkla saimnieks ieairēja Daugavā ar savu laivu. Pierādīt, ka nelikumīgais zvejas rīks pieder tieši šim cilvēkam, protams, vairs nebija nekādu iespēju, jo viņš inspektorus redzēja un tīklam netuvojās. Tīkls gan tika izņemts un iznīcināts.
Šī gada laikā Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienesta darbinieki ir sastādījuši 20 administratīvo pārkāpumu protokolus par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem. Vai tas ir maz vai daudz, grūti spriest. Skaidrs ir viens – tur, kur ir stingra kontrole, tur ir arī mazāk pārkāpumu. Jāpiebilst, ka sodus pārkāpējiem neuzliek Krustpils novads. Sastādītie protokoli tiek nodoti Daugavpils reģionālajai vides pārvaldei, kas arī lemj par soda apmēriem. Vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumi šogad nav fiskēti. Tāpat pārbaudīti ir arī pašpatēriņa zvejas murdi, un pārkāpumi nav konstatēti.
– Jāpiemin, ka mūsu darbības reģions ir Krustpils novada teritorija un Jēkabpils pilsētas teritorijā esošā Daugava. Jau vairāku gadu garumā slēdzam sadarbības līgumu ar pilsētu, kurā ir paredzēta samaksa par uzraudzību. Cilvēki zvana arī no citiem novadiem par pārkāpumiem Vīķezerā, Daugavā Sēlpilī, Vārzgūnes ezerā un citur. Diemžēl mūsu pilnvaras tik tālu nesniedzas. Pārkāpēji arī labi apzinās, kuros ūdeņos kontrole ir un kuros nav, tādēļ arī tik daudz sūdzību no apkārtējo novadu ūdeņu apmeklētājiem, – sarunas nobeigumā saka Ilmārs Luksts.
Vides un civilās aizsardzības dienesta arhīva foto
Materiālu publikāciju atbalsta:
Žanis lustīgais
Sen ir mainījusies arī tīkla izņemšana un to var izdarīt pat inspektoram turpat sēžot un neko pat nenojaušot.. Sīkāks skaidrojums izpaliks.
GedertsPiebriedis
Izstāst gan!
līdaka
Es arī zinu to metodi.