Neretas ielā veic atkārtotus asfalta kontrolurbumus
INESE ZONE

18. maijā Jēkabpilī rekonstruētajā Neretas ielas posmā no luksofora (iepretim «Depo») līdz Daugavas tiltam tika veikti atkārtoti kontrolurbumi. Izņemtajiem paraugiem plānots veikt viduskārtas un apakškārtas sliedes testu. Urbumus veica objekta būvnieks SIA «Ošukalns». Piedalījās arī  Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, objekta būvuzraugs Juris Birkavs, SIA «Ošukalns» ceļu būves nozares vadošie speciālisti Jānis Hauka un Andris Kusiņš un vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
     Aivars Kraps stāsta, ka atkārtoti kontrolurbumi veikti pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) lūguma. Aģentūrai, kas koordinē projektu un ar ko slēdz līgumu par līdzfinansējuma saņemšanu, tika nosūtīti iepriekšējo kontrol­urbumu rezultāti, un CFLA esot informējusi, ka tie izvērtēti un aģentūra atbalsta domes vienošanos ar «Ošukanu» par Zaļās ielas seguma posma pārklāšanu un garantijas pagarināšanu par vienu gadu (līdz sešiem gadiem) visos objektos. Taču par Neretas ielas posmu lūgts veikt papildu pārbaudi ar sliedes testu.
     – Neretas ielas posmā sliedes tests tika veikts tikai asfalta seguma virskārtai, bet ne apakškārtai un viduskārtai. Būvnieku pēc CFLA vēstules saņemšanas urbumu veikšanā iesaistījām, jo viņiem ir atbilstoša sertificēta aparatūra un tas var notikt daudz ātrāk, nekā tad, ja mēs līgtu šo darbu veicēju. Tāpat, ja uzņēmums pats pasūta pārbaudi, paš­valdībai par to nav jāmaksā. Turklāt pārbaužu process šajos objektos jau ir ievilcies, un gribas tam pielikt punktu un nodot visu ekspluatācijā. Izņemtos paraugus būvnieks nogādās SIA «Ceļu eksperts» laboratorijā sliedes testa veikšanai viduskārtai un apakškārtai. Testa rezultātus nosūtīsim CFLA. Viņi to izvērtēšanai piesaista ekspertus. Acīm­redzot Jē­kabpils domes rīcība, veicot asfalta kontrolurbumus, ir piesaistījusi CFLA uz­manību, un viņi pieprasīja papildu pārbaudi. Tas ir garants labai ceļu kvalitātei visos objektos, jo būvnieki, kas Jēkabpilī veic darbus, tagad jau zina, ka pie mums no­tiek pārbaudes un kādas var būt sekas, – sacīja Aivars Kraps.
    Viņš piebilst, ka nevar komentēt, kādi būs testa rezultāti. Neesot pamata aizdomām, ka tur varētu būt kādas problēmas. Ie­priekšējie asfalta seguma virskārtas testa rezultāti bijuši atbilstoši būvprojekta prasībām. Veicot urbumus, vizuāli varot noteikt tikai kārtu biezuma atbilstību, un tā 18. maija urbumiem vi­sām kārtām bijusi atbilstoša. Ja sliedes tests, ko veic ar speciālu aparatūru, pārbaudot asfalta kārtu noturību pret slodzi, neliecinās par kvalitātes trūkumiem, spēkā palikšot domes un «Ošu-kalna» vienošanās par sešu gadu garantiju Neretas ielas posmam. Par šādu garantijas laika pagarinājumu do­me ar būvnieku vienojās pēc martā veikto kontrolurbumu pārbaudēm, kad atsevišķos posmos asfalta porainība neatbilda prasībām. A. Kraps tomēr nedomājot, ka tagad veiktā testa rezultāti būs negatīvi. Viņš stāsta, ka sliedes testa rezultāti varētu būt zināmi jau šīs nedēļas nogalē. Pēc tam informēs CFLA un gaidīs aģentūras lēmumu par rezultātiem. 
     «Latvijas valsts ceļu» un pārbaudes laboratoriju publiskotā informācija liecina, ka  riteņu sliedes tests tiek izmantots, lai testētu asfalta materiālus pie apstākļiem, kuri simulē efektu, kādu rada satiksme. Ritenis pie noteiktas slodzes, ātruma un temperatūras cikliem atstāj paraugā iespiestu sliedi, kuras dziļums testa laikā tiek nepārtraukti mērīts. Testējamos paraugus var sagatavot vai nu laboratorijas apstākļos, vai arī izzāģēt no reāla asfalta seguma. Riteņu sliežu tests tiek veikts tieši tādā temperatūrā, kāda tā ir uz asfalta virsmas dabā – proti, 60 grādos. Tas ne tikai palīdz saprast, vai uzklātais asfalts ir pietiekami labs, lai neveidotos rises, bet arī ļauj noteikt, vai tas ticis ieklāts atbilstoši prasībām. Riteņu sliežu tests līdz 2014. gadam nebija obligāti jā­veic, tagad, pieņemot re­montēto ceļu ekspluatācijā, tā ir viena no galvenajām prasībām. Sliedes testu veic ar speciālu iekārtu. Paņemtā parauga daļa tiek ieģipsēta un ievietota speciālā iekārtā, kur tiek imitēta automašīnu riteņu slodze, vērots, kā un cik dziļi asfaltā veidojas rises. Iekārta paraugam ar noteiktu slodzi, nedaudz vairāk nekā desmit tonnas, veic šādus pārbraucienus 10 000 reižu. 
    Būvdarbi Neretas ielā tika veikti, īstenojot Ko­hēzijas fonda finansēto projektu «Jēkabpils pilsētas infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu». Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta pilsētas transporta infrastruktūras sasaiste TEN-T tīklā, paaugstinot galveno ielu caurlaides spējas un saīsinot nepieciešamo pārvietošanās laiku, un uzlabojot dzīves vides kvalitāti pilsētas iedzīvotājiem. Projekta ietvaros plānots veikt ielu posmu pārbūvi šādās Jēkab­pils tran­zīta ielās: Neretas ielas pārbūve divos posmos (1. posms: no tilta līdz krustoju­mam ar Ledus ielu, 2. posms: no krustojuma ar Zaļo ielu līdz pilsētas robežai) aptuveni 1 149 m garumā; Kļavu ielas satiksmes pārvada pārbūve; Brī­vības ielas pārbūve no krustojuma ar Blaumaņa ielu līdz krustojumam ar Dolo­mīta ielu aptuveni 1 566 m ga­rumā; Do­lomīta ielas pārbūve 1 679 m garumā. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. vērotājs no malas
    vērotājs no malas
    pirms 2 nedēļām

    Būtībā urbumiem ir nejaušības princips, kas negarantēs 100% precīzu asfalta kvalitātes atzinumu. Vajag rakt visas ielas garumā pa vidu 0.5 m platu, 0,3m dziļu tranšeju un būs viss pamatīgi redzams.

    Atbildēt
  2. Ačulis
    Ačulis
    pirms 2 nedēļām

    Un kā palika ar Bebru ielas asfaltu? Vietām akas jau sasēdušās, bruģis turpina sadalīties. Diemžēl, bet kā daudz kas Jēkabpilī, šis temats noklusis un nevienam vairs nav aktuāli. Tāpat jautājums par Kurzemes ielu (posmā no apļa līdz Ventas ielai) - vai tur vēl spēkā būvnieka garantija? Pretī Citrus jeb Sēļa keaba vagonam uz braucamās daļas izveidojies pamatīgs iesēdums. Vai tas nebūtu jānovērš? Un vēl jautājums par Jēkabpils tiltu - atkal tilta deformācijas šuves "sit" pa mašīnas amortizatoriem tā, ka bail paliek. Vai atkal ir gaidāms to remonts?

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru