Nesniedzot skaidrojumus, tracina iedzīvotājus
Inese Zone

BD jau informēja par daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju aptauju par to, vai viņi vēlas tiešos maksājumus, kuras anketa daudziem ir neizprotams galvas mežģis. 
   Pašvaldības amatpersonas skaidroja, ka šī anketa ir pielikums Ministru kabineta noteikumiem Nr. 606, kas paredz ieviest tiešos norēķinus, ja iedzīvotāji tam piekrīt, un veikt par to aptauju, un kāda anketa ir, tāda tā arī ir jāizmanto. Jāpiebilst, ka Jēkabpilī jau notiek tiešie no­rēķini ar komunālajiem uz­ņēmumiem, tikai rēķins ir viens, ko sagatavo Namu pārvalde. Ja iedzīvotāji no­bal­sos par tiešajiem norēķiniem, tad katrs uzņēmums sagatavos savu rēķinu, un par katra rēķina sagatavošanu katru mēnesi iedzīvotājiem papildus maksai par komunālajiem pakalpojumiem būs jāmaksā summa, kas katram uzņēmumam no­rādīta aptaujas anketā.
    Aptauja tuvojas nobeigumam, un iedzīvotāji BD jau­tā, kas notiks, ja kādā mājā vairākums, neizprotot anketu vai cerot, ka tiešie norēķini dos kādu labumu, tos iz­vēlēsies? Kāda lasītāja informēja, ka, cik viņa zinot, vi­ņas mājā tā arī noticis, un tie, kuri grib palikt pie līdzšinējās kārtības, palikuši ma­zā­kumā. Sieviete pieļauj, ka arī pilsētā kopumā tiešo norēķinu gribētāju nebūs daudz, bet komunālo pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši viņu vēlmei šīm mājām būs jānodrošina tiešie norēķini, algojot darbinieku, ie­gādājoties datorprogrammu un sedzot citus izdevumus, un tad maksa par vienu rēķinu krietni palielināsies, jo visi izdevumi būs jāsedz tikai daļai, nevis visiem Jēkabpils daudzdzīvokļu namu iemītniekiem. Ja šis mazākums pēc tam vairs negribēs ap­maksāt dārgo rēķinu izmaksu un no tiem atteiksies, pa­liekot pie vecās kārtības, pašvaldības uzņēmumi cietīs zaudējumus, jo jau būs iztērēta nauda, lai nodrošinātu tiešo rēķinu sagatavošanu. Vai pašvaldība esot padomājusi par šādu iespēju?
   Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis skaid­ro, ka esot domāts, kā nepieļaut šādu situāciju. Rē­ķinu izmaksas, kas katram uzņēmumam minētas ap­tau­jas anketā, esot aprēķinātas situācijai, kad visas mājas piekrīt tiešajiem norēķiniem. Ja šādu māju būs mazāk, atbilstoši lielāka būs maksa, kas tām būtu jāmaksā par katru rēķinu. Un tādā gadījumā aptaujas rezultāts vairs neatbildīšot tam, kas prasīts anketā. Jo tur ir vaicāts, vai jūs piekrītat tiešajiem norēķiniem ar konkrētu rēķina iz­maksu katram uzņēmumam. Balsojot par tiešajiem norēķiniem, cilvēki piekrita šīm izmaksām, bet, ja tās tiešo norēķinu gribētāju mazākuma dēļ nevar īstenot, spēkā paliks esošā kārtība. Pro­tams, ja kādu māju iedzīvotāji būšot ar mieru vieni paši segt visus rēķinu sagatavošanas izdevumus, viņiem tos nodrošināšot, bet tad izmaksas par katru rēķinu nebūs nepilni divi eiro, kā tas mi­nēts anketā, un kā tas būtu, ja tiešos norēķinus ieviestu visās mājās, bet daudz, daudz lielākas. To, visticamāk, neviens nevēlēšoties, un tā spēkā paliks vecā kārtība. G. Gogulis skaidroja, ka anketu rezultātu apkopošanu veiks Namu pārvalde un pārvaldei arī būs jāinformē iedzīvotāji par šo situāciju, ja būs mājas, kurās iedzīvotāju vairākums izvēlēsies tiešos norēķinus.
   Tātad tiešie norēķini būtu iespējami tikai tad, ja par tiem nobalsotu visu māju iedzīvotāji, kas nav reāli, un līdz ar to aptaujai un  anketai, kas sajaukusi visiem prātus, nav jēgas. Tikai tik vien kā formalitāte, jo tāda ir Ministru kabineta noteikumu prasība, kas pašvaldībai jāizpilda. Un vienalga, kā iedzīvotāji arī nebalsotu vai vispār neaizpildītu anketu (šādi gadījumi tiks uztverti ka klusēšana ir piekrišana līdzšinējajai kārtībai), spēkā paliks līdzšinēja kārtība. No vienas puses, it kā pozitīvi, jo it kā notikusi parūpēšanās par to, lai cilvēkiem nebūtu papildus jāmaksā par katru rēķinu. Bet, no otras, izdalot šādas anketas un nepapūloties cilvēkiem visu pamatīgi izskaidrot, notiek lieka tautas tracināšana. Aizbildinā­šanās, ka māju vecākajiem viss ir izskaidrots un viņi var konsultēt iedzīvotājus, nav pamatota, jo BD ir saskārusies ar situāciju, ka arī māju vecākie neorientējas ne an­ketā, ne situācijā. Rēķini par komunālajiem maksājumiem jau tā ir lieli. Cilvēki rūpīgi skaita katru santīmu un šādu aptauju uztver ļoti nopietni un ar bažām, jo īpaši pensionāri, kuri ir visapzinīgākie maksātāji, ka tikai visu pareizi saprastu un neapgrūtinātu sevi ar vēl kādu maksājumu. Par to liecina zvani uz redakciju, jo iedzīvotāji ir tiešām uztraukušies. Nesnie­dzot viņiem saprotamu in­formāciju, cilvēkos tiek radīta pārliecība, ka Namu pārvalde un pašvaldība kaut ko slēpj, ka viss notiekošais ir aizsegs kaut kādai negodīgai rīcībai. Un tad nav ko brīnīties, ka cilvēki pašvaldības un tās iestāžu darbu uztver ar neuzticību. Starp citu, no Pils rajona Namu pārvaldes iedzīvotājiem bažas par to, ko gan nozīmē anketas un kā tagad būs ar maksājumiem, nav dzirdētas. Toties ir dzirdēts, ka tur vairāk piedomāts, kā anketu un ap­taujas nepieciešamību pa­sniegt tā, lai cilvēkiem tā bū­tu saprotamāka. Pils rajona Namu pārvaldei gan vieglāk komunicēt ar iedzīvotājiem, jo apsaimniekošanā ir mazāk namu, bet ir arī skaidrs, ka skaidrojumam nebija nepieciešami speciāli kursi, bet tikai labā griba. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. "Abols
    pirms 9 gadiem

    Rodas iespaids ka Namu pārvalde vispār sāk atgriezties Ždanoka iemītajās sliedēs. Piemēram, vairs netiek rīkotas namu kopīpašnieku sapulces. It kā šādas sapulces būtu jārīko namu apsaimniekotājam vismaz reizi gadā lai informētu par padarīto, plānoto, un uzrkātajiem līdzekļiem, ja tādi ir, bez jebkāda uzaicinājuma no kopīpašnieku puses. Bet nekā, vietām jau gadus 3 nekas nav noticis. Atbilde - nāciet paši "pa vienam vieglāk iespraust batonus ausīs".

    Atbildēt

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!