No atpalikušas industriālas pilsētas uz novadu, kas ir paraugs citiem
ILZE BIČEVSKA

Patlaban Latvijas vietvaru dzīvi satricinājusi gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Esošajiem novadiem jāapvienojas lielākos, kas savukārt apvienojami ap t.s. attīstības centriem. Viena no retajām administratīvi teritoriālajām vienībām, kuras dzīvi šī reforma nemainīs, ir Līvānu novads, jo tas paliks līdzšinējās robežās, vienīgi, ja tam nepievienos divus kaimiņu novadu pagastus, kuri izteikuši šādu vēlēšanos. Līvānu novada pašvaldības priekšsēdētājam Andrim Vaivodam šajā amatā rit jau astoņpadsmitais gads. Dodamies uz Līvānu novada domi parunāties par viņa pieredzi deputāta un pašvaldības vadītāja darbā. 
 
Kā pašvaldība var veicināt uzņēmējdarbību
       – Mana personīgā pieredze pašvaldības darbā sākās jau 28 gadu vecumā, kad tiku ievēlēts par Rožupes pagasta deputātu. Sekoja Tautas frontes laiks, iestājos Zemessardzē, biju arī domes priekšsēdētāja vietnieks. Es, visticamāk, nebūtu gājis politikā, ja nesāktos neatkarības atgūšanas process, kurā arī es vēlējos piedalīties.  Pirmā reforma, kā at­ceramies, bija 1995. gadā, un radās pirmais administratīvi teritoriālais veidojums – novads. Pirmais novads Latvijā bija Kandavas no­vads. 1999. gadā apvienojot Līvānu pilsētu un Rožupes un Turku pagastu,  kā otro novadu Latvijā izveidoja Līvānu novadu. 2000. gada 3. janvārī notika jaun­izveidotā novada pirmā domes sēde. Kā no tā laika sekmējies Līvāniem un apkārtējiem pagastiem? Līvānu pilsēta tajā laikā stagnēja,  bezdarbs bija virs 30%, jo šī bija rūpniecības pilsēta, kuras uzņēmumos pirms neatkarības atgūšanas ražotā produkcija bija orientēta uz padomju republiku tirgu. Kad vecā sistēma bruka kopā, noliktavas bija pilnas ar precēm (stikls, ķieģeļi, kūdra, Līvānu mājas), bet noieta vairs nebija, un arī par jau pārdoto produkciju nauda neienāca. Tukši veikali, talonu sistēma. Bija mūsu ražotājiem doma pārorientēties uz rietumu tirgu, taču tur mūsu produkcija nebija vajadzīga, jo tā neatbilda turienes kvalitātes prasībām. Piecdesmit gadus ilgusī okupācija bija atstājusi zīmogu arī sabiedrībā. Var jau lamāt valdības, bet jāpatur prātā, ka arī pašiem cilvēkiem un sabiedrībai kopumā bija jāmainās. Vairs nederēja nemoderna produkcija, piemēram, tehnika, kas nemitīgi remontējama, veco uzņēmējdarbību vajadzēja pārkārtot, rast jaunas idejas. Līvāni tajā laikā nebija rajona centra pilsēta, kurā būtu darbs valsts iestādēs. Pašvaldības nodokļu ieņēmumi bija ze­mi, – atceras Andris Vai­vods. 
     ATR ieviesēji laiku pa laikam iemet akmeni pašvaldību dārziņā, norādot, ka tās kavē uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā. Uz jautājumu, ko, viņaprāt, pašvaldība var darīt uzņēmējdarbības veicināšanai, A. Vaivods atbild, ka vietvaras darbs patiesi ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbību, bet ne tiešā atbalsta veidā. 
     – Tā ir infrastruktūra: ielas un ceļi, tās ir izglītības, atpūtas un kultūras lietas. Tas ir dzīvojamais fonds un tā kvalitāte (savus dzīvokļus turam kārtībā), protams, veselības aprūpe. Patlaban uzņēmēju vidū ir liela konkurence uz profesionāliem darbiniekiem. It sevišķi, ja domājam par tādu inovatīvu ražošanu, kāda notiek, piemēram, mūsu optiskās šķiedras ražošanas uzņēmumos, kur ir labs darbinieku kvalitatīvais sastāvs, kura vidējais vecums ir ap 39 gadiem. Šādam darbiniekam, pilsētas un novada iedzīvotājam, līdztekus laba atalgojuma nosacījumiem svarīgi saprast, vai un cik labs novadā ir bērnudārzs, skolas, speciālās skolas, kāds ir dzīvojamais fonds (arī piebrauktuves, pagalmi), vai te ir arī sporta bāze, piemēram, baseins, sporta zāles. Tāpat arī strādājošos interesē iespējas kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Par to jāgādā pašvaldībai, un tā arī ir pašvaldības palīdzība uzņēmējdarbības veicināšanai novadā. Un, protams,  infrastruktūras sakārtošana industriālajā zonā, kam ir apjomīgi finanšu ieguldījumi, bet arī to esam paveikuši, – skaidro Līvānu mērs. 
     Viņš piezīmē, ka ikvienā novadā ir gana daudz tādu iedzīvotāju, kuri klātienē pašvaldību apmeklē varbūt reizi gadā vai pat vēl retāk, piemēram, vēršoties būvvaldē. Tomēr tajā pašā laikā pašvaldības ietekme uz šo iedzīvotāju ikdienas pašsajūtu notiek tieši caur šīm mi­nētajām lietām.
 
Pilns teksts – 10. marta "Brīvajā Daugavā". 
Ja vēlaties abonēt šī (vai jebkura cita BD numura, sākot no 2010. gada) numura elektronisko (pdf) versiju, rakstiet uz e-pastu: sarmite@bdaugava.lv
Piemēram: Vēlos saņemt "Brīvās Daugavas" 10. marta numuru savā e-pastā: manspasts@inkaste.lv (jūsu e-pasta adrese).
Viena numura cena – 0,44 eiro, mēneša maksa – 3,80 eiro  (t. sk. PVN 21%) (būs jāveic pārskaitījums internetbankā). 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. bedre paliek bedre
    bedre paliek bedre
    pirms 3 nedēļām

    Nekā tajos Līvānos nav tāda, ar ko būtu jāplātās. Ir ģerevņas, kurās pat veikala nav, ceļi drausmīgi, darbavietu nav, mājas tukšas. Liela daļa līvāniešu strādā ārzemēs. Galvenai ielai jaunu asfaltu uzklāja, bet kaut kā nelīdzeni, akas iesēdušās, no Dpils puses iebraucot gandrīz kā Pļaviņās.

    Atbildēt

Pievienot komentāru