«No sirds Latvijai» sola izveidot jaunu aizsardzības koncepciju  bez NATO diktāta un atjaunot sakarus ar austrumu kaimiņu

Turpinot pirmsvēlēšanu rubriku, piedāvājam partijas «No sirds Latvijai» (NSL) atbildes uz laikraksta «Brīvā Daugava» jautājumiem.
 
– Kādu redzat turpmāko attīstību izglītības sistēmā un veselības aizsardzībā – pakalpojumu kvalitātes un darbinieku atalgojuma jomā?
    – Mūsu uzdevums ir panākt pedagogu profesijas prestiža kāpumu, un kā viens būtisks solis uz to ir pedagogu zemākās darba algas celšana līdz 910 eiro. Pedagogs ar cilvēka cienīgu atalgojumu ir vajadzīgs šeit – Latvijas skolās, nevis Anglijas fermās. Ieviesīsim bezmaksas studiju programmu, ja students noteiktu laiku paliks strādāt savā studiju industrijā. Mūsu izglītības sistēmas primārais uz­devums ir celt mūsu valsts ekonomiku, nevis ražot lētu darbaspēku citām valstīm. Celsim bērnu atbildīgumu un aktualizēsim viņu pienākumus pret savu mācību iestādi un valsts bez maksas sniegto apmācību. Veiksim aizsardzības budžeta optimizāciju saskaņā ar mūsu jauno aizsardzības koncepciju. Tā būs iespējams iegūt vajadzīgo finansējumu par labu sociālajiem un veselības mērķiem.
   Ilgtermiņa mērķi: aptieku karteļa audits un tā likvidēšana. Citādāk jebkura nauda, ko piešķirsim veselības aprūpei, ātri izkusīs medicīnas preparātu un līdzekļu mākslīgā sadārdzinājumā. Izveidosim valsts kontrolētus zāļu tirdzniecības kanālus, kā rezultātā – dabiskas konkurences ap­stākļos būtiski samazināsies zāļu cenas. Tad būs iespējams izbalansēt ārstniecības budžetu par labu algām un aprīkojumam. Tā mēs samazināsim arī mūsu valsts nabadzīgāko sociālo slāņu cilvēku un ģimeņu ļoti būtisku izdevumu pozīciju. Izdosim stingru regulējumu un normas visiem Latvijā ražotajiem un ievestajiem pārtikas produktiem, padarot lētāku veselīgo un vietējo pārtiku un būtiski sadārdzinot neveselīgas piedevas un ražošanas tehnoloģijas.
– Ko piedāvājat sociālo problēmu jomā: pensionāri prasa lielākas pensijas, kā atbalstīsiet ģimenes un uzlabosiet demogrāfisko situāciju, kā plānojat atbalstīt maznodrošinātos, risināt sociāli atstumto personu problēmas, veicināt reemigrāciju?
    – Vairosim vietējo dzimstību, būtiski stiprinot klasiskās ģimenes institūtu un tās pārticību. Pārveidojot un pašiem rādot būtiski citu varas attieksmi pret tautu, mēs panāksim pakāpenisku tautas attieksmes maiņu pret valsti un tās pārvaldi, tādējādi mazinot, mūsuprāt, galveno emigrācijas iemeslu. Noteiksim minimālo pensiju – 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas –, un maksimālo pensiju – piecu minimālo algu apmērā. Ieviešot maksimālo slieksni, beidzot panāksim sociālo taisnīgumu un iegūsim vajadzīgos līdzekļus. Darba stāžā tiks ieskaitīts arī bērnu kopšanas periods. Pensijas līdz minimālās algas apmēram netiks apliktas ar nodokļiem, otrā līmeņa pensiju kapitāls tiks padarīts mantojams. Mūsu mērķis ir atcelt NĪN vienīgajam mājoklim un OIK pilnīga atcelšana.
– Kāds ir jūsu piedāvājums uz­ņē­mējdarbības atbalstam un jau­nu darbavietu radīšanai, lai mazinātu iedzīvotāju aizbraukšanu uz lielpilsētām un ārzemēm?
   – Valsts iestāžu un mi­nistriju ap­vienošana un daļēja pārvietošana uz Latvijas reģioniem pēc Dānijas/Zviedrijas parauga. Valsts iestādēm (t.sk. skolām, dienestiem, militāristiem) pirmkārt un galvenokārt jālieto tikai Latvijā ražoti produkti, bet, lai lauksaimnieki to varētu paveikt – panāksim viņiem taisnīgāku ES atbalsta apmēru. Mazo industriālo parku izveides un īpašu start-up atbalsta programma reģionos, kā arī mikrouzņēmumu režīma saglabāšana un pilnveide.
– Kādu redzat novadu un lielo pilsētu attīstības modeli? Vai atbalstāt teritoriālo reformu, veidojot lielākas pašvaldības?
   – Drīzāk neatbalstām novadu apvienošanu, jo tas vēl vairāk veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts.
– Kā panākt situācijas uzlabošanos vietējo ceļu jomā? Kur šim mērķim rast papildu līdzekļus?
   – Atjau­nosim Lat­vijas autoceļus par deg­vielas akcīzes no­dokli! Visi ie­ņēmumi no no­dokļa tiks virzīti tikai autoceļu uz­labošanai. Pie­dāvāsim no­dot paš­valdību rīcībā daļu no vietējās nozīmes ceļiem kopā ar saistīto finansējumu, jo tās vislabāk zinās katra konkrētā ceļa pielietojumu, lokālo svarīgumu un ilgtspēju. Šādus ceļus dažkārt lētāk būs uzturēt ar vietējiem privātajiem spēkiem un tehniku. Un atkal tikai pašvaldība var zināt un izveidot tādus sadarbības veidus ar privāto sektoru, kas ir savstarpēji izdevīgi un kas uztur tādu ceļu kvalitāti, kas ir atbilstoša reālai vajadzībai. 
– Kāds ir jūsu skatījums uz valsts kultūrpolitiku, aizsardzības jomu un ārpolitiku?
   – Pirmkārt – mūsu tauta, nevis pārspīlētā iztapšana ES vai NATO! Atjaunot kontaktus un izpētīt iespējamo sadarbības atjaunošanu ar austrumu kaimiņvalsti un, iespējams, arī BRICS savienību (Red. piez. – Piecu lielu jaunietekmes tirgus valstu savienība – Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvid­āfrika). Pārtraukt līdzšinējo pārspīlēti iztapīgo sekošanu rietumu un aizokeānijas diktātam. Noraidīsim Stam­bulas konvencijas ratifikāciju, neļausim ieviest svešas un pretdabiskas (ne)tikumības formas. Būtiski pārskatīsim un izveidosim pilnīgi jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, lai tā būtu vairāk atbilstoša mūsu valsts finansiālajām iespējām un reālajām vajadzībām, nevis mēs vienkārši pakļautos diktētajam no ārpuses kā līdz šim.
– Ar ko ievēlēšanas gadījumā esat gatavi veidot koalīciju, kādas ir sarkanās līnijas, ko šajā procesā nepārkāpsiet?
   – Esošā politiskā situācija, liberālo partiju vairošanās un dalīšanās nozīmē, ka mēs, aizsargājot konservatīvās vērtības – tradicionālo ģimeni un Latvijas faktisko neatkarību –, ar sarkanu krītu uzvilksim sev apli apkārt.
 
Tautas balss
   SIA «Dona» valdes lo­cekle Valda Golubova: – Tas nebūtu slikti, ja tiktu rasta iespēja, kā samazināt konservantu lietošanu pārtikas ražošanā, vai spētu aizliegt ievest produktus, kur tie plaši izmantoti. Kaut vai to pašu margarīnu un kečupu. Konservantus, ko izmanto ražošanā, jau arī ieved, jo Latvijā tos neražo. Vēl varētu aizliegt ievest un tirgot produkciju, kas satur daudz konservantu. Bet šaubos, vai tas ir reāli, jo pastāv dažādas ES regulas, brīvais tirgus, kas mums ir jāņem vērā. Jau tā ir ļoti daudz dažādu nosacījumu, un nezinu, vai būtu iespējams īstenot šo domu par regulējumiem, kas padarīs produkciju lētāku un veselīgāku. Ir ne tikai valsts un ES noteiktas prasības, bet arī veikalu tīkli, piemēram, «Rimi» izvirza savas kvalitātes prasības piegādātajai produkcijai un tās kontrolē.  Vai to visu ir reāli salāgot ar kādiem jauniem, stingriem normatīviem? Ar to lētumu ir tā, ka, piemēram, konditorejā pamatā izmanto to pašu margarīnu ar konservantiem. Ja izmantotu sviestu vai alternatīvu bez konservantiem, tas noteikti būtu dārgāk. Tāpat daudzu produktu, arī miltu, cenas nosaka pasaules tirgus cenas, un vietējās kvalitātes vai citas normas tur neko nevar līdzēt. Piemēram, šī gada graudu ražai lipeklis neatbilst maizes kvalitātes prasībām, un tas nozīmē, ka augs miltu cenas visā pasaulē, jo lauki visur izdega. Par to jau esam brīdināti no izejvielu piegādātāju puses. Tāpat arī ar ministriju pārcelšanu uz reģioniem nekas nemainīsies, ja nebūs citu pasākumu vietējo uzņēmēju un tirgus aizstāvībai un atbalstam, kādi gan ir Skandināvijas valstīs. Sākt varētu ar mazumiņu, veicinot vietējo produktu noietu valsts un pašvaldību līmenī. Piemēram, lai produktu piegādes konkursos svarīgs ir ne tikai lētākais piedāvājums, bet arī kvalitāte un citi rādītāji, kas ļautu dot priekšroku vietējai produkcijai, sava reģiona ražotājiem. Tāpat vietējā līmeņa pašvaldības varētu cīnīties par to, ka lielveikaliem, ienākot viņu teritorijā, obligāti jānodrošina stends vietējiem ražotājiem ar pilnu viņu produkcijas klāstu. Madona to ir panākusi. Tas būtu reāli īstenojams atbalsts. 
 
Uzziņai
     Par saviem plāniem veidot jaunu tautas kustību Inguna Sudraba paziņoja 2013. gada 27. novembrī. Pirms partijas dibināšanas tika izveidota biedrība «No sirds Latvijai», bet partija «No sirds Latvijai» tika dibināta 2014. gada 5. maijā. I. Sudraba bija un ir tās līdere, priekšsēdētāja un premjerministra amata kandidāte un kā tāda pieteikta, startējot arī 13. Saeimas vēlēšanās. Par­tija tika ievēlēta 12. Saeimā, taču, esot opozīcijā, to viens pēc otra pameta frakcijas deputāti, kā Silvija Šimfa, Arvīds Platpers, Gunārs Kūtris. Frakcija līdz ar deputāta Ringolda Baloža izstāšanos beidza pastāvēt 2018. gada janvārī, jo tajā palika četri deputāti, bet Saeimas Kārtības rullī noteiktais minimālais parlamentāriešu skaits frakcijā ir vismaz pieci. Atkārtoti no šī politiskā spēka kandidēs tikai I. Sudraba, jo, piemēram, R. Balodis pievienojies Nacionālajai apvienībai, savukārt A. Platpers un  S. Šimfa – Latvijas reģionu apvienībai, bet G. Kūtris –ZZS. Daži vēlāk partiju atstājušie deputāti pērn NSL kongresā pauda viedokli, ka plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija par I. Sudrabu, ka viņa ir braukusi uz Maskavu ar privātu lidmašīnu un bieži ir ciemojusies dzelzceļnieku namā, kas tagad ir Krievijas nams, kaitē partijas tēlam.
   Fiskālās disciplīnas padomes aptauja par partiju solījumiem, kas skar budžeta iespējas un disciplīnu, liecina, ka NSL budžeta izdevumus rosina kāpināt visstraujāk – par 3,1% no iekšzemes kopprodukta.  NSL ietilpst to piecu partiju skaitā, kas sniedza atbildes, pārējās, kuras kandidē 13. Saeimas vēlēšanās, vai nu neatsaucās uz padomes aicinājumu, vai atbildes iesniedza novēloti, vai tikai viedokļa formā.
    Vidējais kandidāta vecums NSL ir 45,3 gadi, lielākais īpatsvars kandidātu ir 51–60 gadus veci (29,5%). 80% ir latvieši, 18,1% nav norādījis savu tautību. Vairāk nekā trešdaļa (38,1%) kandidātu kā savu dzīvesvietu norādījuši Rīgu.
    Inguna Sudraba ir ekonomiste. Valsts sektorā strādājusi Lab­klā­jības un Finanšu ministrijā. Tad aizgāja no darba valsts pārvaldē un  līdz 2004. gada de­cembrim bija «Parex ban­kas» vice­prezidentes vietniece klientu kreditēšanas jautājumos. 2004. gada decembrī Tautas partijas vadītā valdība virzīja I. Sudrabu valsts kontrolieres amatam, un Saeima viņu ievēlēja šajā amatā. 2008. gada decembrī I. Sudraba tika pārvēlēta amatā uz vēl četriem gadiem.
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. pa manam
    pa manam
    pirms 2 nedēļām

    galīgi garām

    Atbildēt
  2. Pacients no psihenes
    Pacients no psihenes
    pirms 2 nedēļām

    Tā vārna Sudraba negrib rudenī aizlidot ie austrumu kaimiņa. Atpakaļ pavasarī var arī nelidot.

    Atbildēt
  3. īpaši stulbs
    īpaši stulbs
    pirms 2 nedēļām

    Izskatās, ka būs jābalso par Latvijas sirdi. Programma prātīga.

    Atbildēt
  4. īpaši stlbajam
    īpaši stlbajam
    pirms 2 nedēļām

    Šitie kandidāti negrib novadu apvienošanu. tātad aizgaldu barokļi turpinās rīt no siles biezumus. Tas pa tavam ir labi? Ceļus arī grib atdot pašvaldībām, jo tās it kā labāk redzot, kas un kā vajadzīgs. Glupības! Pašvaldībām ceļi interes'w vismazāk. Pa tiem braucot var pārliecināties ikviens. Pašvaldības naudu iztrallina visādiem izklaides pasākumiem , biedrībām, nevajadzīgu iestādījumu uzturēšanai , aizdurvju banketiem, jaunien džipiem, ceļus braucamus nekad nedabūs gatavus.

  5. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 1 nedēļas

    Es ar balsot par viņim, bet man tas Sudrabs ģīms liekas baig jociks. Izskatas, ka viņč vis laik par vis brīnas. Var domat, ka no Mēnes nokrits.

    Atbildēt
  6. :DDD
    :DDD
    pirms 1 nedēļas

    Labs joks

Pievienot komentāru