Noraida bažas par gruntsūdeņu piesārņojumu, velotrasei izmantojot būvgružus
Sagatavoja J. Apīnis

Jēkabpils pašvaldība uz­sākusi velotrases jeb pampakt­rases (pump track) būvniecību Filozofu ielā, aizberot ar būvgružiem daļu no aizaugušā dīķa aiz tiesu nama. 
      Par darbu veikšanu Jēkabpils pašvaldībā noslēgts līgums ar SIA «Jēkabpils pakalpojumi», projekta plānotā realizācija pa­redzēta līdz šī gada 30. augustam. Trases būvniecība ir izraisījusi bažas Fi­lo­zo­fu ielas iedzīvotājos. Viņi ir no­bažījušies par iespējamu gruntsūdeņu piesārņojumu, jo trases pamatni veido, aizbe­rot daļu dīķa ar būvgružiem no Viestura ielā no­jauk­tā daudzdzīvokļu nama grausta. Iedzīvotāji norāda, ka grausts bija piesārņots ar tur nelegāli izmestiem atkritumiem, kas kopā ar būvgružiem atvesti uz dīķi un var radīt gruntsūdeņu piesārņojumu, kas var nonākt apkārtējo māju akās. Tāpat ir bažas, vai, daļēji aizberot dīķi, necelsies tā ūdens līmenis, kas atkal var ietekmēt gruntsūdeņus, kā arī pavasaros var applūst pie dīķa esošie zemes gabali vai tie var kļūt pārmitri. Iedzīvotāji bija vērsušies pie Valsts vi­des dienesta.
     Kad BD ar šiem jautājumiem vērsās pie Pilsētvides departamenta direktora Rai­ta Sirmoviča un vaicāja, vai, projektējot trasi, ir iz­pētītas šādu draudu iespējas un secināts, ka nekāds kaitē­jums nav iespējams, viņš at­bildēja, ka nekas nav pē­tīts, jo nav tādas nepieciešamības. 
– Aizber tikai labi ja ce­turto daļu dīķa, tur nekādi drau­di videi vai apkārtējiem ze­mes gabaliem nevar rasties, tāpēc arī nekas tāds nav pētīts, jo tas nav vajadzīgs, – skaidroja Raits Sir­movičs.
    SIA «Jēkabpils pakalpojumi» valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka arī noraida jeb­kādas bažas kā nepamatotas. Viņš stāsta, ka Valsts vi­des dienesta pārstāvji bijuši Jēkabpilī un arī secinājuši, ka nav iemesla liegt būvniecī­bu, un atļāvuši turpināt būvgružu bēršanu. Teh­nis­kais projekts esot saskaņots un paredz, ka izmanto otrreizējus materiālus. Tā ka no vi­des aspekta tur neesot problēmu.
     – Nojaucamās mājas pa­mat­materiāli ir betons, ķieģe­ļi un metāls. Tie visi ir vi­dei nekaitīgi materiāli un nav bīstami. 
     Ja ir pārmetumi, ka saindēs gruntsūdeņus, tad jā­teic, ka, noņemot ša­jā vietā augsnes segkārtu, mēs konstatējām, ka tur nav tāds gruntsūdeņu līmenis, kas skartu būvgružus. Ja jau šie ma­teriāli būtu kaitīgi, tad Latvija nevarētu uzbūvēt nevienu māju, jo mājas ir uz dzelzsbetona pamatiem. Ja tie būtu kaitīgi, tad jau sen viss būtu saindēts. Tā kā ma­teriāli nav kaitīgi, nekādas spe­ciālas analīzes netika veik­tas. Ja jautā par sa­dzīves atkritumiem, tad, pro­tams, ka vajadzēja tos iz­tīrīt pirms nojaukšanas. Bet mēs visi zinām, kādā stāvoklī māja bi­ja pirms nojaukšanas, un mans kā uz­­ņēmuma vadītāja lē­mums bija, ka drošības ap­svē­­rumu dēļ es nevienu sa­vu darbinieku tur iekšā ne­lai­dīšu. Māja bija bīstama dzī­vībai, un sadzīves atkritumi, kas pirmajos stāvos bi­ja redzami no ārpuses, netika izvākti. Taču mēs vienojāmies ar apakšuzņēmēju, ka drupināšanas procesa lai­kā šos atkritumus iespēju robežās izņems laukā un noliks malā, lai mēs varam tos aizvest uz atkritumu poligonu. Vizuāli vērtējot atkritumu masu, tur varēja būt aptuveni pustonna sadzīves atkritumu vai nedaudz vairāk, kas pret kopējo būvgružu apjomu, kas ir 8000 m3 jeb 14 000 tonnas dzelzsbetona, proporcionāli ir niecīgs piejaukums. Protams, vērojot, ka ir pamanīts, ka trases uzbērumā ir kādi atkritumi redzami, tie iespēju robežās tiks savākti. Cilvēki jau varēja redzēt, ka tur daļa atkritu­mu  jau ir atlasīti un salikti ma­lā, un 6. martā tika dots uz­devums tos aizvest. Ja runā par applūšanu vai ko citu, tad, kā jau iepriekš minēju, nostumjot virskārtu, gruntsūdeņi netika novēroti. Es visu laiku dzīvoju Jē­kabpilī, un, cik sevi atceros, šis dīķis nekad nav pārplūdis un radījis kādas problēmas. Mēs tur esam iebēruši 8000 m3, un es redzu, ka tā ir tikai kāda ceturtā daļa no dīķa. Turklāt būvgružu masa apakšā ir poraina, tas nav blīvs materiāls, kurā ūdens nevar ieplūst un aizplūst pro­jām. Tāpēc es neticu, ka ūdens tur krāsies un radīs problēmas. Turklāt Pilsēt­vi­des departaments plāno tur iz­būvēt caurteku, ko savienos ar Kena parka dīķi. Tā ka ūdenim tur nav jāuzkrājas, iz­ņemot lietainas vasaras, kad pat uz ģimnāzijas stadi­ona bija peļķe ar ūdeni, – norāda J. Hauka. 
      – Ja skatās no pašvaldības naudas maciņa aspekta, tad 14 000 tonnas atkritumu, nododot tās poligonā, mak­sātu 17,22 eiro par tonnu, un tas kopā izmaksātu aptuveni 240 000 eiro, kas būtu jāsamaksā poligonam. Vēl par aizvešanu uz poligonu būtu jātērē aptuveni 40 000 eiro, bet, ve­­dot būvgružus uz dīķi, kas ir daudz tuvāk, tas izmaksā ti­kai 10 000 eiro. Tātad kopumā, visu saskaitot, ie­gūstam 270 000 eiro, kas nav iztērēti, bet bija paredzēti grausta nojaukšanas projektā, un tas ir ieguvums pašvaldībai. Bet tas vēl nav viss, jo trases projekts pa­redz, ka šī ūdens tilpne tik un tā bija jāaizber. Grunts ar vešanu izmaksā ap četriem eiro par m3, tā­tad, nevedot citu grunti, ob­jektā ie­taupa vēl apmēram 40 000 eiro. Tas ļauj pampaktrasi uzcelt lētāk – par 170 000 eiro, kaut sākotnēji bi­ja plānoti 190 000 eiro. Kopā tātad  do­me ir ietaupījusi  ap 300 000 eiro, veidojot šādu ob­jektu no atgūtiem otrreiz izmantojamiem materiāliem. Pro­tams, va­ram celt ažiotāžu, cik tas ir slik­ti un ka tur piesārņo vidi, bet patiesībā mēs ie­taupām paš­valdības naudu. Trases kalniņus arī veidos no frēzētā asfalta materiāla no Neretas ielas. Uzberot tra­ses pamatni, ir izmantoti visi būvgruži. Gruveši jau ir sa­­drupināti un aizvesti, ar tiem aizbērts arī mājas pagrabs. Vietu nolīdzinās un nākamnedēļ šo objektu no­dos, – informēja J. Hauka. 
    Kā informē Jēkabpils domes sabiedrisko attiecību no­daļa, pašvaldība radusi iespēju, realizējot divus nozīmīgus projektus pilsētā, nodrošināt atgūtā drupinātā materiāla un Neretas ielas pārvada asfalta seguma otrreizēju izmantošanu trases pamata izveidei. Šajā teritorijā paredzēta multifunkcionāla, asfaltēta ve­lo­­trase. Pašvaldība cer, ka to apmeklēs arī no citām Lat­vijas pilsētām, jo šādas atpūtas vietas ir jaunums valstī, tādējādi pilsēta piesaistīs papildu uz­manību un veicinās tūrisma attīstību.
    Tā būs speciāli konstru­ēta asfalta trase, kas sastāv no dažāda izmēra kalniņiem, virāžām un nelieliem tramplīniem. Trases plānojums veidots tā, lai visa teritorija būtu pārskatāma no jebkuras vietas un izslēgtu sadursmes riskus. Trasi būs iespējams izmantot: kalnu divriteņiem, bmx, skeitbordiem, skrejriteņiem, skrituļslidām, longbordiem. Pie trases tiks izstādītas drošības un informējošās zīmes, kas vēstīs par trases lietošanas noteikumiem, nepieciešamajiem aizsargelementiem un trases apmeklētāju pienākumiem. Kopējā būvniecības līguma summa ir 175 400 eiro ar PVN. Trases kopējā platība paredzēta aptuveni 2 450 m2.
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (11)

  1. o je dritvai!
    o je dritvai!
    pirms 7 mēnešiem

    Arvienvārdsakot, kaut kas vispār nenormāls! Pilsētas centrā izgāzt būvmateriālus,un pateikt, tas nekas nav, tas ir pēdējais idiotisms. Velotrasi varēja tikpat labi uztaisīt pie mežaparka vai vēl kādā nepadzīvotā pilsētas nomalē, kur piemērotas vietas ir vairāk kā pietiekoši. Visu ir jāsabāž pilsētas centrā! Jau māc šaubas, vai veselais saprāts nav pametis smadzeņu podus?

    Atbildēt
  2. Kaspars
    Kaspars
    pirms 7 mēnešiem

    Piekrītu, bet pilsētā ir vēl daudz visādu objektu kas piesārņo to vēl vairāk.. Viens no tādiem stāv braucot no Jēkabpils pakalpojumiem uz centra apli, kaut kāds traktoru bomžātņiks, viss ar eļļām pielietām un metāllūžņiem (gandrīz pretī vecajai maizes ceptuvei), kā tādu atļauj turēt pašā pilsētas centrā? Sen saimnieku vajadzēja ielikt cietumā!

  3. Kasparam
    Kasparam
    pirms 7 mēnešiem

    Pie katras privātmājas ir vismaz pa vienai mašīnai, pie katras daudzstāvenes to ir desmitiem. Ir pilsētā arī starptautisko pārvadājumu firmas, dažādas firmas, kas sniedz dažādus pakalpojumus, kas ir saistīti ar tehniku, šroti, arī tajos pašos Jēkabpils pakalpojumos ir tehnika. Visas tā tehnika mazāk vai vairāk ir kaitējums videi. Pavērojiet stāvlaukumus pie lielveikaliem, tie visi ir eļļā, kas lietus laikā noskalojas augsnē. Un kas salīdzinoši ir tevis pieminētais traktoru placis, kuri ir tikai lūžņi bez eļļas un degvielas. Sabiedrībai tika teikts, ka būvgružus vedīs uz Mežaparka kalniņu, kas netika izdarīts. Tie tika vadāti visur. Kas vispār to tagad var aprēķināt, kur kas palicis, un cik km katra krava ir vesta? Cik te var spraust cilvēkiem batonus ausīs, jau pieriebušies visi šitie gājieni, ka runā vienu, dara citu.

  4. faktiski
    faktiski
    pirms 7 mēnešiem

    Kāpēc part to, ka būvgružus vedīs uz Filozofu ielu, netika informēti tās ielas iedzīvotāji? Kā viņiem savādāk būtu bijis jāreaģē? 2018. gada 20. decembrī JL ziņoja, "ka būvgruži tiks izmantoti, lai veidotu slēpošanas kalna pamatni Jēkabpils Mežaparkā." Gala beigās būvgružus ved uz citu debess pusi arī, ne tikai uz Filozofu ielu.

    Atbildēt
  5. he he
    he he
    pirms 7 mēnešiem

    Paskat,cik labi. Šitā būvgružus ja izmētātu pa pilsētu, visus graustus varētu noslaucīt pa lēto. :))) Vissmieklīgākais ir tas, ka Pils rajonā slidotavu uzblieza uz gāzes vada,piedevām bez projekta un saskaņošanas ar gāziniekiem. Un arī viss noklusa. Viss izrādījās likumīgi.

    Atbildēt
  6. visatļautības kalngals
    visatļautības kalngals
    pirms 7 mēnešiem

    Vai dabas resursu nodoklis ir samaksāts par atkritumu bārstīšanu pa visiem stūriem?

    Atbildēt
  7. man patīk
    man patīk
    pirms 7 mēnešiem

    Jaunieši būs priekā par trasi, viņi jau sen to ir pelnījuši ! Ļoti ekanomiska pieeja, tas arī labi.

    Atbildēt
  8. man arī patīk
    man arī patīk
    pirms 7 mēnešiem

    būs jauniešiem vieta, kur kājas, rokas salauzt. tikai jēkabpilī var būvgružus izmētāt pa pilsētu. :DDD

  9. aizdomājies bez pusdienām
    aizdomājies bez pusdienām
    pirms 7 mēnešiem

    Vai tad pilsētā no akām var dzert ūdeni? No ielām, sausajām tualetēm, plus vēl lieli kapi pilsētā, gruntī ieskalojas visa velna. Laukos jau arī tas pats. Lauksaimnieki kaisa un lej uz laukiem neskaitāmas reizes gadā visādu draņķi, domādami izspiest no lauka maksimālo, un neskatās daudz, vai tajā dienā lieli vēji pūš, kad miglojamā inde nonāk tuvējos mežos vai ūdeņos, tikai ne uz tā lauka, vai pa dienas vidu, kad bitīšu pilnas pļavas, nu cik jau to pļavu arī ir palicis. Viņiem vajag un iepūt pakaļā. Cūcību un bardaka pietiek visur. Kādreizējā maizes kombinātā ir iekārtojies lietotu rezerves daļu veikals- noliktava. Tur telpās viss ir vienās eļļās, vienkārši pretīgi ieiet, pietika ar vienu reizi. Pozitīvais Ragaiņa valdīšanas laikā ir tas, ka pilsētas ielas un pārējā vide ir tīra no sadzīves atkritumiem. Negatīvais ir tas, ka netiek pietiekoši informēta sabiedrība, kaut sabiedrisko speciālistu ir vairāk kā par daudz. Pasta ielas darbi iekavējās, bet vai šis atbildīgais uzņēmējs par to atbildēja, un kā? Klusums un muļķīgas atruna- pietrūka strādnieku. Nu ko tad piegrābj tik daudz objektu labi zinot, ka netiks galā savlaicīgi? Būtu bijis kād cits uzņēmējs, jau būtu dabūjis sodu pēc pilnas programmas. Par ilgstošām cilvēku ciešanām un neērtībām vispār te nerunāsim, tās turpinās līdz pat šodienai. Vislabākā dāvana pilsētniekiem, pa manam, būtu Goguļa un Sirmoviča atlaišana. Šie kungi nu nav īsti piemēroti viņiem uzdoto darba pienākumu veikšanai. Šo kungu adresē gadiem no iedzīvotājiem ir vislielākā kritika. Jā, viņi atrunājas vienmēr, paliek balti un pūkaini, bet tās ir tikai muļķīgas atrunas, kuras iedzīvotājos rada vēl lielākas dusmas un nepatiku pret šiem darbiniekiem.

    Atbildēt
  10. Nepārsteidz
    Nepārsteidz
    pirms 7 mēnešiem

    Kā vienmēr bezdis Sirmovičs visu zina labāk par visiem.

    Atbildēt
  11. galavārds
    galavārds
    pirms 7 mēnešiem

    Es gribētu pateikt īpaši liels paldies Jānim Apīnim, kurš palīdz cilvēkiem risināt ļoti aktuālas un sāpīgas problēmas. Lai pārējais paliek uz domes darbinieku sirdsapziņas. Dievs visu redz.

    Atbildēt

Pievienot komentāru