Novados dzīve rit savu gaitu
SARMĪTE RUTKA

Vēlēšanu rezultātus komentē  Pļaviņu un Līvānu novada domju priekšsēdētāji
 
Joprojām rit valdības veidošanas sarunas. Iespē­jamie premjerministri no 13. Saeimā ievēlētajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija, 16 vietas), Aldis Gob­zems (politiskā partija «KPV LV», 16 vietas) un Artis Pabriks («Attīstī­bai/Par!», 13 vietas) jau tikušies ar Valsts prezidentu R. Vējoni, tomēr vēl aizvien nav izdevies vienoties ne par potenciālajiem nākamās koalīcijas partneriem, ne veicamajiem darbiem. 6. novembrī 13. Sa­eima sanāks uz pirmo sēdi. Domājams, ka tad valdības veidošana aktivizēsies, jo tikai pēc tās prezidents drīkst nosaukt jaunā premjera kandidatūru. Komentēt vēlēšanu rezultātus no pašvaldības skatupunkta lūdzu Pļaviņu novada domes priekšsēdētāju Aigaru Luksu («Vie­notība»):
   – Saeimas vēlēšanu rezultāts ir vērtējums ie­priekšējo valdību darbam. Saprotams, ka visu, ko politiķi sasolīja, tāpat nevarēs izpildīt. Turklāt spars jau pamazām izplēn, no solījumiem – atkāpjas. Galvenais, ko mēs novados gaidām no jaunās valdības, ir konsekventa un pārdomāta rīcība, lai lēmumi nav sasteigti un politiski angažēti. Mums svarīgākie jautājumi ir saistīti ar infrastruktūru – ceļi, ūdens­apgāde, kanalizācija. Iz­glītības reforma Pļaviņu novadā nav īpaši sāpīga. Mums ir sava ģimnāzija. Tā kā skolēnu skaits nav no-teikts kā vienīgais rādītājs vidusskolu saglabāšanai, noteicoši ir arī kvalitātes kritēriji, tad pie tā arī jāstrādā – viss pašu rokās.  Savukārt runājot par daudzus biedējošo reģionālo reformu, jāteic, ka nevienam nav par to īstas skaidrības. Nav jau īsti normāli, ka vienā novadā ir vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, bet citā – knapi 2 000. Tomēr arī šeit vienīgais vērtēšanas kritērijs nevar būt cilvēku skaits. Piemēri ir daudz un dažādi: lielajiem novadiem jāuztraucas, lai viņu mazie pagasti nepaliek novārtā; mazajiem novadiem pastiprināti jādomā par investīciju piesaisti utt.  Tomēr pagaidām ne­viens vēl nav pateicis, kas tiek domāts ar jēdzienu «reģionālā reforma» – būs novadi, rajoni, reģioni vai kas, cik to būs, kā notiks finanšu plūsma, kā pārvaldība? Kad paši tiks galā, ko grib ar šo reformu panākt, tad varēsim ieceres ap­spriest un vērtēt.  
 
***
Līvāni Saeimas vēlēšanās bija otrais aktīvākais novads Latgalē, turklāt vairāk nekā ceturtā daļa šeit nobalsojušo vēlētāju savu balsi atdeva par līdz šim valdošo partiju – ZZS, ko pārstāv arī novada do­mes priekšsēdētājs Andris VAIVODS. Viņš to uzskata arī par sava darba atzinīgu novērtējumu, bet par vēlēšanu rezultātiem kopumā un jaunās valdības veidošanu pašvaldības izdevumā izsakās šādi:
    «Kas attiecas uz lielajiem politiķiem, tad tie ir saņēmuši vēlētāju novērtējumu. Vēlētāji ir saņēmuši tos politiķus, kurus viņi vēlējās, un jaunā Saeima būs sabiedrības spogulis. Laba vai slikta, to mēs redzēsim. Tie, kas neaizgāja balsot, tie ar savu rīcību arī ir devuši piekrišanu notikušajam. Šādu iznākumu es jau biju prognozējis, jo šis bija protesta balsojums pret lielo politiķu pašpārliecināto attieksmi pret iedzīvotāju ikdienu, viņu sāpi un ticību rītdienai. Manā skatījumā, šī ir maza revolūcija parlamentāro vēlēšanu izpausmē. Kā jau pēc katras revolūcijas, mūs sagaida nestabilitāte. Cerams, ka tas būs tikai neliels bardaks. Šādas situācijas ir gudri jāizmanto, jo šis būs arī iespēju laiks. Iespēju, kad pašvaldībai izrauties uz priekšu, palikt uz vietas vai pazaudēt savas pozīcijas. 2009. gada krīzes momentu Līvānu novads prata izmantot, lai izrautos un apsteigtu daudzas pašvaldības. Būs jāstrādā, lai arī šīs pārmaiņas izmantotu novada un iedzīvotāju labā. Man ir bažas par jaunās Saeimas sastāvu, kur 65% jaunievēlēto deputātu ir no Rīgas un Pierīgas. Ja pievienojam no lielajām pilsētām ievēlētos, tad no lauku reģioniem ir vien uz roku pirkstiem saskaitāms pārstāvju skaits. Lēmumus Saeimā pieņem ar balsu vairākumu, kas šādā sadalījumā lauku reģioniem ir pavisam nelabvēlīgs. Lielākā daļa deputātu nepārzina reģionu un vēl jo vairāk lauku problēmas un vajadzības. Tas mani satrauc, bet laiks un Saeimas lēmumi rādīs, vai manām bažām ir pamats.»
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. faktiski
    faktiski
    pirms 1 nedēļas

    Vaivods gan ir viens prātīgs vīrs. Patiešām cilvēks iz tautas. Vienīgais no apkārtnes novadu priekšniekiem, kurš reāli strādā iedzīvotāju labā un, galvenais, nav nobijies kā visi pārējie. Bez darba nepaliks jebkurā gadījumā.

    Atbildēt
  2. Politologs
    Politologs
    pirms 1 nedēļas

    Netikai novadot viss iet savu gaitu. Es arī neparko neuztraucos un mierīgi dzīvoju tālāk, mani kaimiņi arī kā dzēruši tā turpina dzert, ciema padauzas turpina sniegt pakalpojumus, slaisti slaistās, muļķi - gudri spriež. Viss pa vecam pēc vēlēšanām.

    Atbildēt

Pievienot komentāru