Šogad valsts svētku svinības ienāk arī Vecpilsētas laukumā
INESE ZONE

Par svētku norisi un iecerēm stāsta Kultūras pārvaldes un domes vadība   
 
Lāčplēša dienas un valsts svētku priekšvakarā par gaidāmajiem pasākumiem un nākamā gada simtgades svinību iecerēm  stāsta Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele un Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Jēkabpils dome atbalstu simtgades svinībām ir noteikusi kā vienu no nākamā gada budžeta prioritātēm. 
BD vaicāja Raivim Ra­gainim, kas tad jāsaprot ar šo prioritāti? Vai runa ir tikai par naudas piešķīrumu vai arī par pašvaldības skatījumu uz simtgades svinībām Jē­kabpilī, un kāds tad tas ir?
 
Pašvaldība cer uz sabiedrības iniciatīvām
     – Pieprasījumi parasti pārsniedz budžeta iespējas, un tad pirmkārt ņemam vērā prioritāros. Tā būs arī ar simtgades pasākumiem. Lemjot par nākamā gada budžetu, būsim gatavi tiem, atbilstoši Kultūras pārvaldes pieprasījumam, atvēlēt vairāk nekā parasti. Kādi būs pasākumi, par to šobrīd nav runa. Mums ir Kultūras pārvalde, kas pārstāv mūs, un viņi gatavo šo programmu visam gadam. Mums viņi jāatbalsta, budžetā iekļaujot finansējumu. Tas, protams, nebūs diži lielāks par ie­priekšējā gada finansējumu. Pārvaldes tāme būs iepriekšējā gada robežās, bet runa ir par papildu pieprasījumiem. No tiem prioritārā kārtā tiks atbalstīti  simtgades pasākumi, – skaidro R. Ra­gainis. Viņš stāsta, ka, runājot par pasākumu saturu un simtgades svinību uzstādījumiem, pilnībā uzticas Kul­tūras pārvaldei un ir gatavi atbalstīt, bet, protams, izvērtējot budžeta iespējas.
    – Nākamais ir Dzies­mu-svētku gads, un tas viss arī iet iekšā atbalstā, jo tie ir simtgades Dziesmusvētki. Tas viss jāskatās kopā, un varbūt visus papildu pieprasījumus arī neakceptēsim. Protams, vēlmēm jābūt lielākām nekā iespējām, lai būtu, uz ko tiekties, – secina R. Ragainis. 
    Uz jautājumu, vai simtgade kā budžeta prioritāte nozīmēs arī atbalstu  nevalstisko organizāciju (NVO) vai cita veida sabiedriskām aktivitātēm, R. Ragainis skaidro, ka jau šobrīd katrai pašvaldības iestādei budžeta pieteikumā ir sadaļa, kas saistās ar simtgades svinēšanu. Protams, ka veicināšot ne tikai savu iestāžu pasākumus, vairāk sliekšoties atbalstīt arī NVO uz simtgadi tendētās ieceres. Vaicāts, vai pašvaldība simtgades svinību sakarā plāno aicināt uz sadarbību NVO, uzņēmējus, mudinot organizēt un atbalstīt dažādas aktivitātes, R. Ra­gainis bilst, ka neredz jēgu pašvaldības uzsaukumiem.
    – Protams, aicināsim  nā­košgad svētkos uzņēmējus izdaiļot savus uzņēmumus. Tas vēl ilgs process priekšā, tagad jādomā par šī gada 18. novembri, un es negribu  runāt par nākamo. Bet es īsti neredzu, kas tas varētu būt par pašvaldības uzsaukumu, jo Latvija nav tikai pašvaldība, Latvija nav pašvaldības darbinieki. Tās ir mūsu iedzīvotāju mājas. Domāju, ka te visam būtu jānotiek  gluži pretēji, kad nāk iniciatīvas no sabiedrības puses. Vieni uzliek pulksteni, kā tagad Tautas namam, citi piedāvā vēl ko. Būsim radoši, nāksim ar savām iniciatīvām un skatīsimies, kā mēs kopīgi ar pašvaldību, ja tas ir nepieciešams, varēsim tās aktivitātes īstenot. Ja kāds tam neredz  jēgu, ja jums tas nav sirdī, nevajag, lai kāds bakstītu un teiktu: nāciet svinēt kopā ar mums simtgadi. Es pieļauju, ka liela sabiedrības daļa būs ar savām iniciatīvām un redzējumu, nāks un  teiks – da­rām tā. Un tad Kultūras pārvaldei vajadzēs izvērtēt, kā mēs to visu saliksim kopā. Es tā to redzu, es negribētu, ka velkam kādu laukā no mājas: nāc un skaties! Simtgade pati par sevi ir uzsaukums jebkuram domu lidojumam un redzējumam, – ir pārliecināts R. Ra­gainis. 
 
Simtgade kā iespēja veidot Jēkabpils stāstu
   Inta Ūbele piebilst, ka  simtgade nav pašmērķis, bet tā ir iespēja, un tas, ko mēs darām, ir, ka mēs svinam savu valsti.
    – Ir izveidota simtgades darba grupa, un idejas tiek apkopotas, un ir arī uzstādījumi, ar ko var iepazīties Kultūras pārvaldes mājaslapā. Esam izveidojuši platformu, kur NVO, uzņēmēji, skolas un citi var iesūtīt sev zināmos notikumus un pasākumus, ko viņi vēlas darīt. Un tur jau tagad var apskatīties, kas notiek un notiks Jēkabpilī. Platforma ir atvērta un visu laiku tiek papildināta. Viena lieta ir, ko mēs darām Jēkabpilī, bet, kā jau teicu, simtgades svinēšana nav pašmērķis, bet tā ir vēstures dokumentēšana un atstāšana nākamajām paaudzēm, kas noticis šajos 100 gados, caur cilvēkiem un dzimtu stāstiem. Un otrs moments ir tas, ka simtgade ir laba iespēja šīs te lietas dokumentēt un tā veidot stāstu par Jēkabpili. Tie varētu būt tūrisma maršruti un jauni objekti. Pilsēta ar savu arhitektūru ir kā liela vēstures grāmata un cilvēki ar savām biogrāfijām arī ir kā vēstures grāmata. Un tas notiks nākamgad projekta «Brīvības ielas stāsti» ietvaros. Un vēl ir lieli pasākumi, ko darām visi kopā Latvijā un kur iesaistās arī mūsu pašvaldība. Viens no tiem notiks jau šogad  decembrī. Tas ir projekts «Latvijas goda aplis». Tas ietvers multimediālu veltījumu izcilā latviešu vecmeistara Jaņa Ro­zentāla jubilejai – «Pieskaries gleznai», kas tiks projicēts uz Aizsargu nama sienas.  Lai atdzīvotos un pilnībā atklātos kāda no piecām mākslinieka gleznām, būs vajadzīgi sešu roku pieskārieni sensitīviem ekrāniem. Tikai vienlaicīgi pieliekot rokas visiem ekrāniem, projekcija iemirdzēsies pilnā gaismā. Savukārt Jēkabpils Goda ģimenes  uzņems Go­da viesus – ģimenes no tuvējiem novadiem. Ciemo­šanās laikā atklāsim un cildināsim ģimeņu pamatvērtības – čaklumu, radošumu, dažādas prasmes, tradīcijas, talantus, – stāsta I. Ūbele.
 
Šogad tradīcijas mīsies ar jauniem akcentiem
   Kultūras pārvalde aicina aktīvi apmeklēt šī gada svētku pasākumus, kas jau sākušies ar aizvadīto Aizsargu nama 80 gadu jubilejas konferenci «Jēkabpils Aizsargu namam – 80» un 8. novembrī izskanējušo  Pārdauga­vas mūzikas skolas simfoniskā orķestra koncertu.
    I. Ūbele stāsta, ka 10. novembrī Jēkabpils pilsētas bibliotēkā tiks atklātas divas patriotiskas izstādes. Pulk­sten 16.00 izstāžu un tikšanās zālē notiks Spodras un Volda Purviņu fotogrāfiju izstādes «Karogi manā un Latvijas dzimšanas dienā»  atklāšana. Uzreiz pēc tam pulksten 16.30  atklās izstādi «… kad pāri gāja karš», kurā apkopoti novadpētnieces Sarmītes Ozoliņas un Jēkabpils pilsētas bibliotēkas materiāli. Abas izstādes būs skatāmas līdz 15. decembrim. 
    11. novembrī plānoti vairāki līdz šim nebijuši pasākumi. Tāds jaunums  ir iespēja iepazīties ar  NATO valstu bruņutehniku un militāro ekipējumu, ko no pulksten 11.00 varēs apskatīt pie Jēkabpils Tautas nama. I. Ūbele stāsta, ka šo pasākumu organizē Zemessar­dzes 56. kājnieku bataljona kapteiņleitnants Guntars Rož­lapa. Tehniku varēs ap­skatīt, iekāpt tajā, fotografēties pie tās līdz pat pulksten 15.30.
    – Iedzīvotājus aicinu ar izpratni pieņemt to, ka bruņutehnika pārvietosies pa Jēkabpili. Būs dažas neērtības, kādi satiksmes ierobežojumi, par ko informēs atsevišķi. Domāju, ka mums jāsaprot viena lieta, ka, demonstrējot bruņutehniku, mēs nesakām, ka gribam karot.  Mēs sakām, ka esam par savas valsts aizsardzību, – skaidro I. Ūbele. Pulksten 13.00 Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē notiks lekcija «Profesija – karavīrs» – sarunas ar kapteiņleitnantu G. Rožlapu. Vakarpusē pulksten 17.00 Kļavu ielā pie Kena parka visi aicināti pulcēties uz  Lāčplēša dienas lāpu gājienu. Kā jau ierasts, gājiens dosies līdz piemineklim «Kritušiem par Tēviju». 17.30 pie pieminekļa notiks piemiņas brīdis.
   17. novembrī valsts svētku ieskaņā pulksten 19.00 Krustpils kultūras namā notiks svētku koncerts «Dod, Dieviņi».  Tas ir maksas pasākums, un jāpiebilst, ka biļetes jau ir gandrīz izpārdotas.  
   18. novembrī valsts svēt­ku programma sāksies ar dievnamu zvanu skaņām. Pulksten 13.00 Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā notiks Lat­vijas svētkiem veltīts ekumēnisks dievkalpojums. Pulksten 14.30  visi aicināti nolikt ziedus pie  pieminekļa «Kritušiem par Tēviju», kur norisināsies atceres brīdis, bet Krustpils kultūras namā pulksten 15.00 sāksies Lat­vijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgais sarīkojums. Vienā sarīkojuma daļā godinās nopelniem bagātos jēkabpiliešus, pa-sniedzot goda un atzinības rakstus, bet otrā – izskanēs svētku koncerts. Kon­certā tāpat kā jau vairākus gadus pēc kārtas varēs baudīt mūsu amatieru kolektīvu sniegumu. Tos, kuri nevar apmeklēt koncertu vai izvēlas citas iespējas, kā pavadīt svētku dienu, pulksten 17.00 Tautas nama lielajā zālē aicina uz  programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» trešās filmas – režisora A. Saulīša darba «Astoņas zvaigznes» – pirm­izrādi, ieeja – bez maksas.
    – No pulksten 17.00 vi­sus jēkabpiliešus aicinu piedalīties akcijā «Brīvības liesmiņas», kur iesaistīsies skolu audzēkņi – iedegt un  novietot svecītes pilsētas laukumos, parkos un skvēros. Aicinām arī iestādes, uzņēmumus, privātmāju īpašniekus un daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus pievienoties ar šo sirds gaismu, iededzot sveces, kur tas ir iespējams. Šogad jaunums ir tāds, ka gribam, lai svētkus visi varētu svinēt kopā, un tāpēc pulksten 19.00 aicinām visus Vecpilsētas laukumā uz brāļu Auzānu un «Sla­venā Jersikas orķestra» svētku koncertu izdziedāt kopā visiem zināmas un tautā mīlētas dziesmas.  Nāciet ar ģimenēm, nāciet ar draugiem. Mūsu valsts simbols ir Latvijas karogs, tāpēc aicinām nākt ar karogiem. Šogad ir mainīta uguņošanas vieta. Uguņošana notiks uz Daugavas kreisā krasta dambja pulksten 20.00 – tūlīt pēc koncerta. To varēs vērot no dambja Krustpilī un no Vecpilsētas laukuma vai dambja  no centra attālākajām daļām, jo dambis būs daļēji ierobežots. Kāpēc tāda izvēle? Katru gadu uguņošana notika pēc piemiņas brīža pie pieminekļa, un lielākā daļa cilvēku to skatījās no otra Daugavas krasta un  šķita, ka cilvēki ir kaut kur aiz visa notiekošā, jo ne visi ierobežotā vietu skaita dēļ var apmeklēt Krustpils kultūras namu. Un tāpēc ir šāds lēmums, ka svētkus visi svinam kopā Vecpilsētas laukumā. Ar karstu tēju un piparkūkām bez maksas sadziedāšanās koncerta dalībniekus cienās SIA «Margret». Esam pateicīgi uzņēmuma darbiniekiem  un vadītājam Gatim Teicā­nam par šo iniciatīvu, – stāsta I. Ūbele.   
Vakara noslēgumā Jē­kabpils Tautas namā pulksten 21.00 sāksies svētku balle kopā ar grupu «Pēc pusnakts». Biļetes jau ir pārdošanā.
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. vērotājs
    vērotājs
    pirms 1 nedēļas

    Garo tekstu nelasīju, bet varu vien pateikt to, ja no kapa pieceltos tie cilvēki, kuri ar savu dzīvību samaksāja cīņā par brīvu Latviju, viņi prātā sajuktu no tā, ko ieraudzītu. Nu nav šī valsts tāda ar ko lepoties! Varbūt, pēc vēl gadiem 50 kaut kādi procesi sāks notikt, ko sauc par revolūciju. Uzskatu, ka simtgade, tie ir tikai skaitļi. Nu nav tagad jāizmet milzu summas šo svētku svinēšanai, bet sakopt kādu pilsētas paksi, tas būtu lietderīgāk, tā būtu dāvana Latvijai.

    Atbildēt
  2. Jefs
    Jefs
    pirms 1 nedēļas

    Redzēju,redzēju,ka svinības jau nāk,nu jau ir pie Seduma bodes.

    Atbildēt

Pievienot komentāru