Pagaidām nevienojas par attālinātu apvienotās finanšu komisijas darbu
Inese Zone

INESE ZONE
24. jūlijā notika kārtējā pēc teritoriālās reformas Jēkabpils novadā apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas sēde. Šoreiz liels skaits jautājumu bija par Jēkabpils pilsētas plānotajiem aizņēmumiem investīciju projektiem. Sēdes otrajā daļā novadu pašvaldību pārstāvji tika informēti par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildēm uz pašvaldību vadītāju jautājumiem saistībā ar apvienotās finanšu komisijas darba organizāciju un izskatāmajiem jautājumiem. 
    No Jēkabpils domes visu pašvaldību apstiprinājuma saņemšanai bija iesniegts projekts par aizņēmuma daļu  projekta «Viestura ielas, Draudzības alejas, Jaunās ielas degradēto teritoriju atjaunošana un publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai» īstenošanai (ko­pējās izmaksas 1,8 miljoni eiro), kā arī par aizņēmuma daļu projekta «Jēkabpils pilsētas infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu» (Dolomīta, Brīvības, Neretas, Zīlānu ielas ielas posmu pārbūve –kopējas izmaksas vairāk nekā 6 miljoni eiro) īstenošanai. Tika izskatīti jautājumi arī par aizņēmumiem ražošanas objektu būvniecībai Jēkabpilī, ko pašvaldība konkursa kārtībā iznomās uzņēmējiem: projektu «Pār­tikas pārstrādes ražotnes jaunbūve uzņēmējdarbības attīstībai Ķieģeļu ielā 19» būvuzraudzības veikšanai un projekta «Jēkabpils pilsētas teritorijas revitalizācija jaunu uzņēmumu izveidei» īstenošanai. Tāpat arī projektam «Industriālās teritorijas piekļuves uzlabošana un revitalizācija uzņēmējdarbības attīstībai Jēkabpils pilsētas Ziemeļaustrumu daļā», kas paredz  vairāku ielu remontu un citus infrastruktūras uzlabojumus Ķieģeļu ielas mikrorajonā.
    Jēkabpils domes finanšu un plānošanas speciālisti  informēja novadu kolēģus par projektu mērķiem un izmaksām. Tika skaidrots, ka Jēkabpils pašvaldības aizņēmumu kopsumma nepārsniedz pieļaujamos 20% no gada ieņēmumu apjoma. Rēķinot pret šī gada gada ieņēmumiem, tie ir 7,17%, 2021, gadā – 9,27% , 2022. gadā – 12,8%.  Tika skaidrots, ka šādos rāmjos iekļaujas arī lielākais Jēkabpils domes ņemtais aizdevums multihalles celtniecībai, kad kredīts tika ņemts 12 miljonu eiro apmērā. Novadu pārstāvji atbalstīja visus Jēkabpils pašvaldības projektus.  
    Apvienotā finanšu komisija atbalstīja arī izsoles rezultāta apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu par Jēkabpils novada pašvaldībai piederošo meža cirsmu nekustamajā īpašumā «Centrs». Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Lemaka skaidroja, ka  izsoles rezultātā iegūtie 51 200 eiro tiks izmantoti Zasas vidusskolas jumta remontam. Atbalstu guva arī Krustpils novada pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma «Bebrusēta» izsoles rezultāta apstiprināšanu un pirkuma līguma noslēgšanu. Iegūto summu 20 520 eiro izmantos Mežāres kultūras nama un citu pašvaldības objektu remontam un labiekārtošanai.   Tāpat tika atbalstīts Jē-kab­­pils novada investīciju projekta  par ārējo elektrotīklu izbūvi Ābeļu pagasta Lašu ciemā, Dunavas pagasta Sudrabkalna ciemā, Lei-ma­ņu pagasta Leimaņu ciemā un Zasas pagasta Liepu ciemā iesniegšana valsts budžeta aizdevuma saņemšanai. Atbalstu guva arī otrs Jēkabpils novada investīciju projekts, kas paredz ņemt valsts budžeta aizdevumu administrācijas telpu daļas pārbūvei par pirmsskolas izglītības iestādi Zasas pagastā. Savukārt Krustpils novads guva kolēģu piekrišanu investīciju projektam «Asfaltbetona seguma ceļa izbūve industriālajā zonā Krustpils pagastā bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā».
 
Jālemj par visām saistībām, kuru izpildes laiks pārsniedz gadu 
    BD jau informēja, ka pirmajā apvienotajā finanšu komitejas sēdē novadu vadītājiem bija daudz jautājumu par komisijas darbu un gadījumiem, kad nepieciešams tās lēmums. Tāpat tika vaicāts par to, kādi kritēriji nosaka, kad apvienotā fi­nanšu komisija ir lemt spējīga? 
    Novadu pārstāvji bija interesējušies arī par to, vai no likuma redakcijas ir jāsaprot, ka apvienotajai finanšu komisijai ir jālemj par jebkura līguma slēgšanu, kurš ir ilgāks par 12 mēnešiem? Tajā skaitā, piemēram, par regulārajiem iepirkuma līgumiem, jo tad izskatāmo jautājumu būs ļoti daudz? 
    VARAM atbilde liecina, ka jālemj par jebkuru ilgtermiņu saistību līgumu ilgāku par 12 mēnešiem uzņemšanos, tajā skaitā iepirkuma, deleģēšanas, sadarbības līgumiem. Tāpat bija interese, vai apvienotajai finanšu komisijai jāpieņem lēmums arī par Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu ieviešanai nepieciešamu aizņēmumu, un atbilde ir, ka arī par šiem jautājumiem lē­mums jāpieņem komisijai.
    Pirmajā sēdē daudz jautājumu bija par to, pēc kāda principa tiek noteikts kvorums, lai komisija būtu lemt­tiesīga? VARAM skaidro, ka katra domes priekšsēdētāja, bet viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieka pienākums ir piedalīties komisijas sēdēs. Komisija ir lemt­tiesīga, ja to pārstāv puse no komisijas locekļiem. 
   Tāpat tika prasīts skaidrojums, kā nosaka vērtību, par kuru atsavināšanas gadījumā jābūt komisijas pozitīvam lēmumam? Ie­priekš pašvaldību vadītājus mulsināja divu dažādu saikļu  lietojums pārejas noteikumos. Ja komisijas atzinums ir jāsaņem par darījumiem, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, saskaņojamo darījumu ir daudz vairāk, jo novados šis 0,1 procents ir kādi padsmit vai daži desmiti tūkstoši. Ja lieto saikli «un», situācija jau ir cita. VARAM skaidro, ka atsavināšanas gadījumā skatās zemāko vērtību – vai tā ir 0,1 procents no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības vai tie ir 50 000 eiro. Pie­mēram, ja 0,1% no pašvaldības pa­matlīdzekļu vērtības ir 20 000 eiro, bet atsavināšana ir par 35 000 eiro, tad jābūt komisijas pozitīvam lēmumam šāda darījuma noslēgšanai, tāpat, ja 0,1% no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības ir 60 000 eiro, bet darījums ir par 52 000 eiro, arī jābūt komisijas pozitīvam saskaņojumam.
   Atbildot uz jautājumu, vai apvienotās finanšu komisijas lēmums ir apstrīdams, tiek skaidrots, ka nav apstrīdams. Taču, ja pašvaldība saskata, ka tas ir prettiesisks, tai jāvēršas tiesībsargājošajās institūcijās.
    VARAM arī informē, ka apvienotās finanšu komisijas sēdes var notikt attālināti, lēmumus un protokolus parakstot elektroniski, jo katra komisija pati lemj par sava darba organizēšanu. Jēkabpils domes informāciju tehnoloģiju speciālisti de-monstrēja novadu pārstāvjiem attālināti rīkotas sēdes norisi. Šāds risinājums tika ieteikts kā lietderīgs, lai ekonomētu pašvaldību vadītāju laiku, jo nebūs jābrauc uz sēdēm Jēkabpilī, kā arī tas varētu noderēt Covid-19 otrā viļņa gadījumā. Novadu pārstāvji gan pagaidām neizteica vēlmi piedalīties attālinātās sēdēs, jo neesot problēmu ierasties personīgi. 
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla «Pagaidām nevienojas par attālinātu apvienotās finanšu komisijas darbu» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava»
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Skaisti
    Skaisti
    pirms 2 nedēļām

    Salas novads pārdos Raiņa klubu. ko renovēja par 100 000 latu, jeb 142 000 euro. Jau paspēja pirms komisijas izveides vai?

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru