Par Jēkabpils un novadu likteni lems 12. maijā
INESE ZONE

Jēkabpils domes 7. maija ārkārtas sēdē, izskatot vienu jautājumu par viedokli par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, tika pieņemts lēmums, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Jēkabpils pilsēta vēlas palikt esošajās administratīvajās robežās ar valsts nozīmes pilsētas statusu. 
          Domes lēmums arī paredz informēt Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisiju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par šo viedokli. Līdz ar to tika atcelts 2019. gada 12. decembra domes lēmums, kas atbalstīja Jēkabpils apvienošanos ar novadiem bijušā Jēkabpils rajona robežās. 
          Domes lēmums tapa, jo ATR komisija bija paudusi viedokli izskatīt iespēju Jēkabpilij saglabāt esošo statusu. Ir izskanējis, ka Jēkabpils reģionālā partija, kas ir viena no „Jaunās vienotības” dalībniecēm ar trim deputātiem Jēkabpils domē, aicināja izskatīt jautājumu par Jēkabpils saglabāšanu, neapvienojot to vienā novadā ar apkārtesošajām pašvaldībām. Jēkabpils reģionālās partijas līderis Leonīds Salcevičs BD atzina, ka ir iniciējis šo jautājumu.
           –Jā, es to darīju. Sākotnēji uztvērām šo jautājumu valstiski kā savu iespēju uzņemties atbildību par lauku teritorijas attīstību, kaut arī jau tad deputātiem domas par to dalījās. Palikām pie idejas par lielajām pilsētām kā attīstības centriem kopā ar novadiem, bet, redzot, ka šī ideja reformas projekta apspriešanas procesā izčākst, viedoklis mainījās. Punktu pielika lēmums par Ventspili un Jelgavu (Red. piez. –  ATR komisijā vairākuma atbalstu guva Zaļo un zemnieku savienības deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumi par  Ventspils  un Jelgavas saglabāšanu atsevišķi no novadiem). Ja viņiem ļauj pastāvēt atsevišķi valsts pilsētas statusā bez novadiem, tad kāpēc Jēkabpilij, kas ir mazāka resursu ziņā, tagad jāuzņemas rūpe par lielu lauku teritoriju? Ja runā par Valmieras piemēru, ka viņi gan būs kopā ar novadiem un nepretendē būta atsevišķa pilsēta, tad Valmierai ar apkārtējiem novadiem ir laba sadarbība. No mūsu novadu puses ir pavisam cita attieksme. Un šajā situācijā, ja Jēkabpils saglabā valsts pilsētas statusu un var pretendēt uz atbilstošu ES fondu naudas sadalījumu, pilsēta neko nezaudēs. Turklāt lielās pilsētas pēc reformas būs atbildīgas par zināmām sfērām savā reģionā: izglītību, veselību, ceļiem. Sadarbība notiks, un laiks rādīs, varbūt novadi sapratīs, ka jānāk kopā, - sacīja Leonīds Salcevičs.
 
Opozīcija atgādina, ka bija pret apvienošanos ar novadiem
     Šo viedokli L. Salcevičs aizstāvēja arī ārkārtas sēdē, kur neizpalika diskusijas. Viņa viedoklim līdzīgu domu sēdes ievadā minēja domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, kurš deputātiem nepieciešamību atteikties no iepriekšējā lēmuma par apvienošanos ar novadiem pamatoja ar to, ka pusgada laikā situācija ir mainījusies.
     -Sākotnēji bija viedoklis, ka paliks tikai divas lielās pilsētas, tad piecas, nu jau septiņas. Tas ir satricinājis sabiedrību un radījis šķelšanos, arī apkārtējos novados. Tāpēc balsošu par Jēkabpils esošās administratīvās teritorijas saglabāšanu, lai nebūtu runas, ka kāds kādam kaut ko atņem, kāds kaut ko iegūs, jo visiem ir jābūt ieguvējiem. Varbūt var mēģināt četrus nākamos gadus strādāt roku rokā, un tad teritorijas varbūt organiski saplūdīs – sacīja Aivars Kraps.
Deputāts Raivis Ragainis atgādināja par 2019. gada lēmumu, sakot, ka viņš jau tad bijis par Jēkabpils palikšanu atsevišķas pilsētas statusā kā labāko variantu. Tad domes koalīcija viņā neesot ieklausījusies. Tagad tomēr nākoties par to lemt, un tas izskatoties kā locīšanās un izdabāšana bez sava redzējuma. Deputāte Līga Kļaviņa piekrita R. Ragainim, ka jau pērn nav bijis pārliecinošu argumentu, kāpēc pilsētai jāiet kopā ar novadiem. L. Kļaviņa pauda cerību, ka pēc sēdes, tiekoties ar apkārtējo novadu deputātiem (tikšanās notika 7. maija pēcpusdienā), A. Kraps vēstīs novadiem par vēlmi sadarboties un respektēs un atbalstīs viņu gribu izveidot Sēlijas novadu. A. Kļaviņa arī pieminēja, ka pārstāv ZZS nostāju, un atgādināja par ZZS vēstuli Eiropas Komisijai ar iebildumiem pret koalīcijas rīcību turpināt virzīt un apspriest ATR ideju Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, kad dažādu ierobežojumu dēļ nav iespējama pilnvērtīga sabiedrības un novadu pašvaldību iesaiste. 
    Vainīga esot novadu attieksme: “kaut vai kopā ar velnu, tikai ne ar Jēkabpili”.  L. Salcevičs uz to atbildēja, ka nav jēgas meklēt vainīgos un spriest, “kā būtu, ja būtu”, jo tolaik Jēkabpils dome balsojusi atbilstoši tam, ko par ATR prezentēja valdības koalīcija. Tad uzsvars bijis uz to, ka pilsētām jāuzņemas atbildība par apkārtējām teritorijām. Viņš arī šobrīd uzskatot, ka tas bijis pareizs lēmums, bet tad sācies process, kad katra pašvaldība domā par savām interesēm un savu teritoriju. Un atvērta Pandoras lāde, mainot reformas kartē teritorijas vienu pēc otras. ZZS labi strādājot kā opozīcija, taču diezin vai vēstule Eiropas Komisijai mainīšot vai atcelšot reformas gaitu. Visi tagad esot tur, kur nu esot, un tāpēc L. Salcevičs, saskaņojot viedokli ar Jēkabpils domes vadību un Jēkabpils reģionālās partijas biedriem, mēģinājis rast atbalstu tam, ka Jēkabpils vēlas būt atsevišķi. Jo kāpēc Jēkabpilij, kas varbūt pat ir ar mazāku potenciālu un budžetu no lielajā pilsētām, tiek uzkrauts slogs attīstīt apkārtējo teritoriju – ceļus, skolas, komunālo saimniecību un citu, kaut pārējās lielās pilsētas no tā ir atbrīvotas. Tad Jēkabpils nākamos trīs gadus faktiski atpaliktu attīstībā. Ar Valmieru esot citādi. Tur jau divus gadus ar apkārtējiem novadiem tiekot runāts, ko attīstīs, ko darīs, zīmēta labojamo ceļu karte. Diemžēl mūspuses apkārtējie novadi aicinājumu uz šādu pieeju neesot sadzirdējuši. Viedoklis ir: “kaut vai kopā ar velnu, tikai ne ar Jēkabpili”. Tad varbūt tagad, esot atsevišķi, pamazām varot veidot sadarbību un ar laiku tomēr apvienoties. Savukārt runājot par L. Kļaviņas minēto atbalstu Sēlijas novadam, L. Salcevičs sacīja, ka Jēkabpils domei nav tiesību tur iejaukties. Turklāt visu laiku, neskatoties uz sadarbības piedāvājumiem, attieksme bijusi tik noraidoša, tad kāpēc tagad Jēkabpils domei, deputātiem vajadzētu ieguldīt savus resursus, lai Sēlija iegūtu administratīvas teritorijas tiesības? Lai tagad paši cīnās un iet uz Saeimu. Savukārt Sēlijas kultūrvēsturisko vēsturisko identitāti – dziedāt, dejot - varot paust arī citādi uz sadarbības līguma pamatiem.
 
Secina ka šī reforma arī būs solis uz priekšu, divi atpakaļ
     Deputāts Broņislavs Ivanovskis savukārt pauda neizpratni, kāpēc vispār tagad kaut kas jāpārbalso un jāmaina iepriekšējais lēmums, jo galīgais lēmums par ATR tik un tā neesot atkarīgs no tā, ko paudīs dome. A. Kraps skaidroja, ka viņam būs iespēja piedalīties ATR sēdē, un tur svarīgi ierasties ar domes viedokli, ko pamato lēmums. Atšķirīgu viedokli pauda deputāts Mārtiņš Svilis, kurš bija pret atsevišķu Jēkabpili, jo no reģiona attīstības perspektīvas noteikti labāk esot būt kopā ar novadiem. Arī iepriekšējā reforma diemžēl tāpat esot izniekota ar vienu soli uz priekšu un diviem atpakaļ, un ar šo būšot tāpat. Jēkabpils atsevišķi varbūt nejutīšoties slikti, bet no reģiona viedokļa apvienošanās dotu ieguvumu. 
     -Jo tagad mēs paliekam ar to, kas paliek pāri, jo novadi kaut kādu iemeslu dēļ negrib iet kopā ar pilsētu. Tas droši vien ir kaut kādu subjektīvu deputātu bažu dēļ, bet iedzīvotāju interesēs būtu iet kopā, - sacīja Mārtiņš Svilis.
 
Aicina L. Salceviču uzņemties politisko atbildību par nesaskaņām ar novadiem
     M. Kraps minēja, ka diskusija ar apkārtējo novadu vadītājiem pēdējā laikā esot mainījusies, un mainījusies attieksme un vēlme par sadarbību. Nekam netiekot izdabāts, bet dzīve un apstākļi mainoties. A. Nitišs minēja, ka pamatnostādnēs kopš iepriekšējā balsojuma gan nekas neesot mainījies, un jau tad bijis skaidrs, ka pilsētai nebūs viegli attīstīt laukus, tikai citas pilsētas uzturot savu sākotnējo uzstādījumu un to nemainot. Ārējie apstākļi neesot mainījušies, mainījusies tikai domes vadības pieeja tiem. A. Kraps nepiekrita un sacīja, ka pēc iepriekšējā lēmuma situācija ir gan mainījusies.
     -Mēs ļoti labi redzējām pēc mūsu lēmuma, kāda ir mūsu nākotnes partneru rīcība. Ja pēc Valmieras lēmuma par apvienošanos novadi bija par, tad pie mums kategoriski pret. Ar varu mīļš nebūsi neviena laulībā. Šis arī ir viens no argumentiem salīdzinājumā ar situāciju kaut vai Valmierā, - sacīja Aivars Kraps.
    Pēc šīs A. Krapa piebildes L. Kļaviņa vaicāja L. Salcevičam, vai šis nebūtu īstais brīdis viņam uzņemties vismaz daļēju politisko atbildību, jo «ar varu mīļš nekļūsi» attieksme esot viņa iepriekšējās politiskās darbības sekas. L. Salcevičam esot jāuzņemas atbildība par to, ka apkārtējie novadi negrib sadarboties ar Jēkabpili, jo acīmredzot viņa iepriekšējās darbības ir tas iemesls, kādēļ melns kaķis pārgājis šo sadarbības ceļu. L. Salcevičs atbildēja, ka vienmēr bijis atvērts un atklāts un aicinājis novads sadarboties. Taču noraidošas attieksmes sēkla esot iesēta jau 2009. gadā pie toreizējās reformas, kad dažu tagadējo novadu vadītāji kategoriski bijuši pret apvienošanos ar pilsētu, jo: pilsēta mūs apzog. Un tāda retorika tiekot izmantota līdz pat šai dienai, un tāpēc viņš neuzņemoties politisko atbildību. 
    Balsojumā par Jēkabpili kā atsevišķu pilsētu „par” bija Aigars Nitišs, Raivis Ragainis, Signe Bērziņa, Leonīds Salcevičs, Māris Dimants, Aivars Kraps, Aleksandrs Deinis, Broņislavs Ivanovskis, Andrejs Gavrilovs un Līga Kļaviņa. „Pret” nebija neviens, bet Mārtiņš Svilis atturējās. Sēdē nepiedalījās Kristīne Ozola un Nikolajs Anuškevičs. 
 
    Novadi varētu būt Jēkabpils sadarbības teritorija
BD vaicāja Aivaram Krapam, kā noritēja saruna ar novadu deputātiem. Viņš informēja, ka uz sarunu viņu aicinājuši Sēlijas novadu apvienības deputāti, un bija ieradusies visu apvienībā ietilpstošo novadu vadība. A. Kraps esot informējis par ārkārtas dome sēdes lēmumu. ATR komisija gan faktiski jau esot pateikusi “nē” Sēlijas novadam, lemjot, ka Ilūkste ietilps Daugavpils, bet Jaunjelgava un Nereta - Aizkraukles novadā. Ilūkstes domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna gan aicinājis visus palikt pie Sēlijas novada idejas. A. Kraps minēja, ka tad, ja ATR komisija izlems par labu Jēkabpils kā atsevišķas valsts pilsētas statusam, esot viedoklis, kas dzirdēts sarunās ar Saeimas deputātiem, ka varētu veidot administratīvo teritoriju, kurā ietilpst bijušie Jēkabpils rajona novadi. Tās centrs varētu bāzēties Jēkabpilī ēkā Rīgas ielā, kur tagad mīt Jēkabpils un Krustpils novada dome. 
    -Tā būtu tā dēvētā Jēkabpils sadarbības teritorija, līdzīgi, kā ir pieņemts lēmums par Rēzekni un tās sadarbības teritoriju. Reformas gaitā tiks pieņemts likums par sadarbības teritorijām, kas noteiks, kurās jomās būs jāsadarbojas. Tas būtu kā pārejas periods uz apvienošanos. Bet šobrīd tie ir tikai pieņēmumi. Viss atkarīgs, ko lems ATR komisija un pēc tam Saeima, - sacīja Aivars Kraps. 
      Tādi bija Jēkabpils domes deputātu viedokļi, bet lēmuma, ko ATR komisija plānoja izskatīt 8. maijā, pieņemšanu atlika uz 12. maiju.
 
 
Reklāma
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. tikai tā
    tikai tā
    pirms 2 nedēļām

    Tā jau domāju, ka bez Leonīda loģiskās domāšanas te neiztiks, saimniekošanā ir emocijas jānoliek malā. Tikai par Jēkabpili kā atsevišķu administratīvo vienību! Bet sadarbība ar apkārtnes novadiem nekur nepazudīs, robežas netiks slēgtas.

    Atbildēt
  2. Viesis
    Viesis
    pirms 2 nedēļām

    Leonīdu uzmeta.

    Atbildēt
  3. Moņa Samuelovičs
    Moņa Samuelovičs
    pirms 2 nedēļām

    Ko šajās štellēs Ļoņa maisās un putrojas. Vai tad jau nav diezgan!

    Atbildēt

Pievienot komentāru