Par reformu skaidrības nav. Jēkabpils novads iesaka savējo modeli
AIJA VALDMANE

Lai izlemtu, kādu administratīvi teritoriālās reformas variantu piedāvāt Saeimai (jo pašvaldību priekšlikumi jāiesniedz līdz 7. janvārim), Jēkabpils novadā, kā to bija lēmuši deputāti, rīkoja iedzīvotāju sapulces, kurās tika izzināts viņu viedoklis par iespējamo reformas modeli. 
 
Informē par variantiem
     Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags sapulcēs klātesošos informēja par varbūtējiem reformas variantiem. Tā varētu būt Sēlijas apvienība ar septiņiem no­vadiem, bet tam nepiekrīt Krustpils novads. Varētu veidot vienu Ilūkstes novadu, bet tā ir liela teritorija. Novada cilvēki par to negrib ne dzirdēt. Var būt pieci novadi kopā ar Jēkabpili kā administratīvo centru. Tad: pieci novadi atsevišķi un Jēkabpils kā lielpilsēta atsevišķi. Varētu veidot Ilūkstes novadu, kam pievienotu Aknīsti, iespējams, Dunavu, bet tā ir pretī. 
      Vēl paliek Jaunjelgava ar Neretu, taču arī te vienprātības trūkst. Varētu būt Jē­kabpils, Salas, Viesītes novada apvienošanās ar Neretas novadu. Taču kopsaucēja nav nekur. Atšķiras intereses. 
    – Visa Eiropa iet uz decentralizāciju, mēs ejam uz centralizāciju, – uzsvēra priekšsēdētājs Aivars Va­nags.
 
Vairākums –  par novadu bijušā rajona robežās 
    Kārtējā apvienoto komiteju sēdē A. Vanags sacīja paldies tiem deputātiem, kuri piedalījās iedzīvotāju sapulcēs. Aktīvākais esot bijis Reinis Balodis. Taču no pagastiem iedzīvotāju skaita ziņā atsaucīgākais bija Zasas un Dunavas pagasts, taču Dunavā iedzīvotāju bijis pietiekami, bet mazāk vietējo darbinieku. Mazākais sapulcē piedalījušos skaits – Ru­benes pagastā. 
     – Apkopojot visus iedzīvotāju viedokļus, vairākums bija par to, ka jāveido no-vads bijušā rajona robežās, bet bez Jēkabpils pilsētas,–  stāstīja A. Vanags. –  Rube­nes pagasta cilvēki vēlējās apvienoties teritorijā ar Ilūkstes novadu, Dignājas pagastā – veidot novadu bez Jēkabpils pilsētas, bet administrācijai jāatrodas tur, kur tā ir tagad, vai tuvāk pilsētai. Ābeļu pagasta cilvēkiem bija dalīti uzskati – vieni atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto modeli par 36 pašvaldību izveidošanu Latvijā, kur Jēkabpils novadu plānots apvienot ar Krustpils, Salas Viesītes, Aknīstes novadu un Jēkabpils pilsētu, otra daļa iesaka teritoriju bez Jēkab­pils.
   
Kā saglabāt Sēlijas  identitāti? 
      – Varbūt tas, ka lielākā daļa cilvēku nevēlas Jē­kabpili kā administrācijas centru, saistīts ar negācijām pret rajona padomi, – ko-mentēja priekšsēdētājs. –  Izskan doma par Sēlijas no­vada veidošanu un identitātes saglabāšanu. Varētu būt Sēlijas novads ar trim pašvaldībām vai arī ar septiņām pašvaldībām. Vairāk piekrītu mūsu iedzīvotāju izteiktajam viedoklim: no­vads bijušā rajona robežās bez Jēkabpils pilsētas vai citādā veidolā – var būt Jēkabpils, Krustpils novads, Salas, Viesītes novads, Jaun­jelgava. Pamatā mēs vēlētos, lai būtu arī lielās pilsētas. Bez tām nevar. Var saglabāt Sēlijas identitāti kā Sēlijas plānošanas reģionu un lielo pilsētu – Jēkabpili – kā centru, jo attīstītā reģi­onā nevar ietilpt tikai viena pašvaldība. Sēlijas latiņu mēs esam pacēluši augstu – Dignāja gandrīz derētu kā Sēlijas centrs. 
     Izpilddirektore Gunta Dimitrijeva sacīja, ka ir saprotams, cik Sēlija ir nozīmīga, «mēs apzināmies, ka diez cik loģiski nav visi tie reformas varianti, izņemot mūsējo. Jēkabpils novads varētu veicināt Sēlijas nozīmību».
     A. Vanags vēlējās zināt deputātu domas par to, «vai mēs ejam uz otrā līmeņa pašvaldību un vai kā otrā līmeņa pašvaldība mēs saglabātu Sēlijas identitāti?» Pirmais reformas variants, tātad, būtu bijusī rajona teritorija bez Jēkabpils vai kādā citā veidolā. Krustpils, Jēkabpils, Salas novads varētu veidot vienu pašvaldību, kurā būtu vidēji 12 tūkstoši iedzīvotāju. Nevar ignorēt Krustpils novadu.
     – Pēdējā laikā parādās versija, ka iespējamas divas pašvaldības ar 5 000 iedzīvotājiem, – turpina A. Va­nags. – Jēkabpils pilsēta nav neko teikusi, gaida, ko iz­lems lauku pašvaldības. – Mums tomēr būtu svarīgi, lai Jēkabpils saglabātu lielās pilsētas statusu, citādāk valstī būs maz lielo pilsētu. Mēs nedrīkstam noniecināt paši sevi.
 
Svarīgi saglabāt lauku novadu 
    Deputāts Reinis Balo­dis uzsvēra, ka, viņa skatījumā, tālāk jāvirza variants par vecā rajona teritoriju bez Jēkabpils. A. Vanags pie­bilda, ka pilsētai ir jāsakārto sava infrastruktūra, jo «mēs varam ņemt pakalpojumu, bet mēs necelsim daudzfunkcionālu halli Du­navā, jo mūsu intereses ir citādākas. Mums ir svarīgi saglabāt lauku novadu – tas ir mūsu mērķis. Mūsos sēž iekšā latviskais zemnieciskais».
    A. Vanags norādīja arī uz to, ka divu līmeņu pašvaldības teorētiski tiek paredzētas. Salas novads lēmis par divu līmeņu pašvaldībām.
     –  Saeimā tiek dibināta vēl viena komisija, kas no­darbosies ar reformas lietām. Situācija ir smaga. Ja es stāstīšu, ka topošajai re­formai nav nekāda ekonomiska pamatojuma, no tā nevienam labāk nekļūs, bet savs viedoklis mums jāpauž. Mēs neskriesim un neteiksim, ka gribam kaut kam pievienoties. Ja veido Sēlijas novadu – teritorija ir nežēlīgi liela. Cilvēku skaits nebūtu liels, bet teritorija gan. Krustpils novads iebilda, ka nekādi negrib saukties par Sēlijas novadu. Viņi vēlas saglabāt savu teritoriju. Bet vai nosaukumam bū­tiska nozīme? Mēs jau arī varējām saukties par Vi­dusdaugavas vai Raiņa no­vadu. Cilvēkiem pēc pakalpojuma nav jā­brauc 100 kilometru attālumā, – tā A. Vanags. 
 
Vai pilsētu interesēs ir novadu ekonomika? 
    Deputāte Baiba Čāku­re uzskatīja, ka jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis. Ar pilsētu tā kā vajadzētu sadarboties, bet vai tās interesēs ir novadu saimnieciskās vajadzības? Viņa piekrita, ka varētu būt divu līmeņu pašvaldības. Domes priekšsēdētāja vietniece Anita Lemaka interesējās, cik lielā mērā Zemgales plānošanas reģions ir ietekmējis novada darbību? A. Vanags atbildēja, ka šī sadarbība devusi iespēju kopējiem projektiem, tostarp pārrobežu. Piemēram, Lietuvas–Balt­krievijas projekts ir plānošanas reģiona iniciēts. Zem­gales attīstības padome atbalsta ideju par otrā līmeņa pašvaldībām, nododot tām noteiktas funkcijas. Arī izpilddirektore Gunta Di­mit­rijeva piekrita, ka Zemgales plānošanas reģions dod iespējas pašvaldībai strādāt plašākā mērogā.
       – Taču ceļu ziņā esam apdalīti, – piebilda izpilddirektore. – Piemēram, kāds ceļš ir uz Tērveti un kāds pie mums? Tomēr nevēlos ap­galvot, ka Zemgales re­ģionu nevar pieņemt, taču vienmēr var būt labāk.
         A. Lemaka iebilda, ka daļa pašvaldības līdzekļu taču aizplūst uz šo reģionu, un viņai nav pārliecības, ka tas būtu vajadzīgs. G. Di­mitrijeva atbildēja, ka iedzīvotājiem varbūt īpaši nē, bet vadības līmenī –  gan, lai iegūtu vajadzīgo informāciju. Protams, uz turieni un atpakaļ ceļš ir laikietilpīgs. A. Vanags informēja, ka Zemgalei tiek atdoti sabiedriskie pārvadājumi, un tad tur tiks izlemts un izplānots, kas jādara vispirms un kas – vēlāk.
      Deputāts Gints Au­dzītis piekrita, ka varētu būt divu līmeņu pašvaldības. A. Vanags informēja, ka pirmais līmenis būtu Krust­pils, Jēkabpils, Salas novadi ar 12 tūkstošiem iedzīvotāju, Aknīstes un Ilūkstes novadi ar 10 tūkstošiem iedzīvotāju, Viesītes, Neretas novadi ar 12 tūkstošiem iedzīvotāju plus Jēkabpils. A. Vanags pats piekrita va­riantam par novadu apvienošanos (vai kādā citā veidolā), bet bez pilsētas.
 
Jēkabpilij jāsaglabā Sēlijas nozīmība
     A. Lemaka piekrita, ka, ja jau novada iedzīvotāji tā lēmuši, tad lai tā arī būtu. Varbūt jāatbalsta arī ideja par to, ka Jēkabpils saglabā lielās pilsētas statusu un tā varētu palikt kā Sēlijas reģiona centrs.
     Arī deputāts Juris Rat­nieks atbalstīja domu, ka vajag apvienoties vecā rajonā ietvaros, bet bez Jēkab­pils. Par otrā līmeņa pašvaldībām viņam esot grūti spriest. Domes priekšsēdētājs informēja, ka visā pa­saulē ir pat piecu un sešu līmeņu pašvaldības. Depu­tāts Reinis Balodis piekrita A. Lemakas ieteiktajam, ka jā­saglabā Jēkabpils kā Sē­lijas centrs. 
      Beigās apvienotajā komiteju sēdē deputāti nolēma neatbalstīt VARAM izstrādāto pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas modeli par 36 pašvaldību izveidi Latvijā, kurā Jēkabpils novadu plānots apvienot ar Krustpils, Salas, Viesītes, Ak­nīstes novadu un Jēkabpils pilsētu. Tiks atbalstīts novada iedzīvotāju aptaujās paustais viedoklis par administratīvās teritorijas izveidošanu, apvienojot Jēkab­pils, Krustpils, Salas, Viesī­tes, Aknīstes novadus ar administrācijas centru esošajā Jēkabpils novada paš-valdībā un Krustpils novada pašvaldībā, vai apvienojot Jēkabpils novadu ar citiem novadiem bez Jēkabpils pilsētas ar administrācijas centru esošajā Jēkabpils novada pašvaldības un Krustpils novada pašvaldības administrācijā. Šāds lēmumprojekts tika virzīts uz domes sēdi. 
 
Lielajos novados attīstība straujāk nenotiek
      Saeimā izskatīšanai ir nodots likumprojekts, kas piedāvā īstenot reformu visu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Saeima 7. novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja re­formas likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu 119 vietā. 
       Jēkabpils novada domes sagatavotajā lēmumprojektā sacīts arī tas, ka «līdz šim valstī praktiski nebija reģi­­onālās politikas, visa valsts ES tika pasniegta kā viens attīstības reģions, un rezultātā attīstījās tikai Rīga un Pierīga, kas ir sasniegusi ES at­tīstības vidējo līmeni, bet reģionu attīstība pārsvarā sasniegusi ap 50 procentu no ES attīstības vidējā līmeņa. Visvairāk novadu attīstību ietekmē Rīgas tuvums un iepriekšējā saimniekošanas sistēmā izveidotā infrastruktūra. 
        Vides aizsardzības un reģionālās un attīstības mi­nistrijas sagatavotie dati nepierāda, ka lielajos novados attīstība notiek straujāk. Administratīvos izdevumus salīdzināt nav iespējams, jo pašvaldības tajos iekļauj atšķirīgus izdevumus. To atzinusi arī Valsts kontrole. 
      Lauku novados pastiprināsies nomales efekts un sāksies jauns iedzīvotāju migrācijas vilnis no laukiem. 
      Līdz šim Jēkabpils novada pašvaldība pilda likumos noteiktās funkcijas, spēj sagatavot un iesniegt dažādus projektus, kas sniedz cilvēkiem visus noteiktos pa­kalpojumus. Tāpēc nav sa­protams VARAM negatīvais vērtējums par pašvaldību sadarbību, nodrošinot būvvaldes, izglītības pārvaldes, civilās aizsardzības u.c. ko­misiju darbu, tādā veidā ekonomiski izmantojot fi­nanses. 
       Mehāniska pašvaldību robežu maiņa nesekmēs valsts attīstību un iedzīvotāju labklājības celšanu. 
       Saskaņā ar aptauju da­tiem, novada iedzīvotāji vairāk uzticas mazajām pašvaldībām, kur lēmumi tiek pieņemti vistuvāk iedzīvotājiem. Lielajās pašvaldībās notiks varas centralizācija, kas mazinās iedzīvotāju iesaistīšanos demokrātiskajos procesos. Mazinās pārstāvniecību no mazajām apdzīvotajām vietām, kas rezultātā samazina arī uzticēšanos ne vien pašvaldību, bet arī valsts iestādēm, atstājot ietekmi uz valsts drošību». 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru