Jēkabpils novada dome ir pieņēmusi lēmumus par šķeldas katlumājas būvniecību SIA «Vīgants» apkalpes zonā Salas pagastā, kā arī modernas šķeldas katlumājas būvniecību SIA «Jēkabpils siltums» Tvaika ielas katlumājā Jēkabpilī un šķeldas katlumājas būvniecību Ķieģeļu ielā Jēkabpilī. BD vaicāja, kas ņems kredītus – uzņēmumi vai pašvaldība; kā tos garantēs un kā nodrošinās to samaksu? Kāda ir šo lēmumu ietekme uz budžetu, un kādas ir prognozējamās izmaksas? Tāpat vaicājām, kāda ir malkas cenu kāpuma ietekme? Vai noticis iepirkums novada katlumājām un kāda ir cena, t.i., cik liels sadārdzinājums, salīdzinot ar pērno gadu? 

    – Ir iesniegti divi projektu pieteikumi. Viens ir SIA «Vīgants» konteinertipa katlumājas būvniecībai, kur  plānotā jauda ir 0,9 MW. Izmaksas ir 850 000 eiro. Ja tiks iegūts ES fondu atbalsts, pašvaldībai tie būs 334 000 eiro, bet ekonomija gadā, ko tā dos, ir 171 000 eiro. Savukārt SIA «Jēkabpils siltums» ir iesniedzis atbalsta saņemšanai projektu Tvaika ielas katlumājas modernizācijai, kur plānots 8 MW jaudas katls un 2 MW kondensators. Tā kopējās investīcijas ir 8 miljoni eiro.  Cerētais ES atbalsts ir 3,2 miljoni eiro, bet plānotā ekonomija gadā ir 1,37 miljoni eiro. «Jēkabpils siltumam» ir gāzes katlumāja arī Ķieģeļu ielā. Tur plānota šķeldas katlumāja ar  1,5 MW jaudu un 1,2 miljonu investīcijām. ES atbalsts būtu 470 000 eiro, bet ekonomija gadā –  vairāk nekā 400 000 eiro. Te kopā runājam  par 10 miljonu investīcijām ar četru miljonu ES atbalstu un diviem miljoniem eiro ekonomiju gadā. Uzņēmumi ņems kredītu, un ticams, ka būs nepieciešams pašvaldības galvojums. Bet par to varēs runāt, kad projekti būs izvērtēti un būs zināms atbalsta apmērs. Tas ir trīs mēnešu periods. Tad arī lemsim tālāk, jo, kad projektus iesniedz kapitālsabiedrības, ir divi finansēšanas modeļi: viens ir galvojums, otrs – dome var ņemt kredītu līdzfinansēšanai, kā tas ir bijis Jēkabpils reģionālās slimnīcas gadījumā, –  informēja Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars. 

      Viņš stāsta, ka galvenais ir iegūt ES atbalstu, jo gadā ir ievērojams ietaupījums uz kurināmā veida maiņu, gāzi aizstājot ar šķeldu. Protams, esot zināma sakarība, ka arī aizstājamie materiāli kļūst pieprasītāki un līdz ar to dār­­gāki. Bet aprēķini esot veikti ar nākotnes prognozi –  tik ļoti cena nevarot pieaugt, lai tas nebūtu izdevīgi. 

     K. Stars atzīst, ka svarīgi apkures veidu nomainīt pēc iespējas ātrāk. Uz šo apkures sezonu to Tvaika ielas katlumājā neesot reāli izdarīt, bet līdz nākamajai tas noteikti jāpaveic.  Mazākas jaudas katlus Salā un Ķie­ģeļu ielā gan varbūt izdošoties pieslēgt jau gaidāmās sezonas laikā.