Pārgājiens uz Lielo Pelēčāres purvu
Sagatavoja J. Apīnis

Dabas aizsardzības pārvalde aicina 23. februārī piedalīties pārgājienā «Uz Lielo Pelečāres purvu – Ramsāres mitrāju Latvijā», kas ir viens no mitrājiem veltītā mēneša pasākumiem Latgales reģionā.
    Pulcēšanās plkst. 11.00 pie Pelečāres purva, aiz «Bēr­zu» mājām (koordinātas X-657692  un Y-6267694 vai 56.5271 un 26.5637). Da­lība pasākumā ir  bezmaksas, vēlama ie­priekšēja pieteikšanās līdz 20. februārim, zvanot pa tel. 28311364 (Angelīna). Pa­sākumu rīko Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Krustpils novada pašvaldību.
     Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Zie­meļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Nozī­mīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 procentus no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9 procentus, bet kūdras purvi aizņem 10,4 procentus no Latvijas teritorijas.
      Lielais Pelečāres purvs (saukts arī Lielais purvs, Pelečāres purvs, Pelēčāres purvs, Pelēčores pūrs) ir augstais purvs. Kopš 1977. gada purvs ir kļuvis par C tipa dabas liegumu, bet pašlaik tas ir arī «Natura 2000» īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas lieguma vidus un ziemeļu daļa ietilpst Atašienes pagastā. Pārējās lieguma teritorijas ietver bijušos Preiļu un Madonas rajonus. Purva platība ir 5331 hektārs. Purvs ir izcila putnu aizsardzības teritorija. Tā malās atrodas meži, kuros ligzdo dažādu sugu dzeņi. Lie­gumā ir sastopamas daudzas aizsargājamas putnu sugas, kuru vidū ir minamas: melnais stārķis, rubenis, mednis, melnkakla gārgale, pļavas lija, peļu klijāns, mazais ērglis un citas sugas. Dabas lieguma teritorijā ir sastopami arī zirgskābeņu zilenītis un lielais tritons — sugas, kas ir iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvās. Purva teritorijā atrodas daudz mazu ezeriņu un akaču, kā arī vairāki purvi, to vidū: Bojāru purvs, Morku purvs, Deigļu purvs un Garais purvs. Šeit ir arī divas salas — Zaļā sala un Miežu sala.
   Mitrājiem ir nozīmīga ekonomiskā, zinātniskā, kultūrvēsturiskā un rekreācijas vērtība. Tie regulē ūdens režīmu, palīdz samazināt plūdus, veic ūdeņu attīrīšanu un papildina ar ūdeni gruntsūdeņus. Mitrāji ir arī nozīmīgi klimata pārmaiņu samazināšanā, jo tie piesaista ievērojamu daudzumu no pasaules sauszemes oglekļa krājumiem. Mitrāji ir arī dzīvesvieta neskaitāmām augu un dzīvnieku sugām.
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. tūrists
    tūrists
    pirms 9 mēnešiem

    Vasarā labprāt apskatītu tos dabas jaukumus.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru