Zem lupas – administratīvi  teritoriālā reforma
AIJA VALDMANE

BD turpina rakstu sēriju par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Šoreiz piedāvājam sarunu ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Aivaru Vana­gu,  kā arī Rubenes pagasta z/s «Pūpoli»  pārstāvja Kas­pa­ra Štolnieka viedokli.
 
Pašreizējā sistēma nav krasi jāmaina
Saruna ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Aivaru Vana­gu
 
 
– Iepriekš bija rajona padomes, tad pašvaldību reforma 2009. gadā, nu gaidāma jauna. Kā vērtējat bijušo pašvaldību sistēmu un  tagadējo, ko valdība piedāvā mainīt? 
      – Domāju, ka rajona padome bija tīri normāla padarīšana. Tās bija divu līmeņu pašvaldības. Tagad saka, ka mēģinās tādas atdabūt atpakaļ, bet diezin vai tā notiks. To vairs nebūs. Toreiz bija padome, un tās pakļautībā katrs mazais pagastiņš bija  pašvaldība. Katrā pagastā bija savi deputāti, un rajona padomē bija visi  to priekšsēdētāji. Padome dikti nemaisījās iekšējās lietās, kas notika pagastos. Bija kaut kādi kopēji projekti un kopējās iestādes, un rajona padome tās arī apkalpoja. Tās bija tās divu līmeņu pašvaldības. Pašlaik jau mēs vairs neatgriežamies vecā rajona teritorijas divos līmeņos. Mēs atgriežamies pirmajā līmenī ar lielāku cilvēku skaitu. Savādāks jau nekas nav.
    Šobrīd mūsu novadā ir apvienoti septiņi pagasti. Sākumā bija decentralizētā sistēma un katram pagastam savs budžets. Tagad, kad centralizējām, vairs tā nav. Tagad ir kopīga grāmatvedība. Kad bija decentralizētā sistēma, katrs pa­gasts varēja domāt par to, kas viņam vairāk ir vajadzīgs. Turpretim centralizētajā sistēmā ir citādi. Vei­dojam budžetu un tad skatāmies, kas kuram vajadzīgs. Pagasts jau vairs nav ieinteresēts naudu ekonomēt, jo ir apziņa, ka par visu norēķināsies lielais novads. Administrācija ir labvēlīga, tomēr nav tā, kā bija. Kādreiz kāds domāja – jāietaupa nauda tur un tur. Tagad ir drusku citādāk. Pa­gasta pārvalde izsaka savas vēlmes, un tad spriežam, ko darīt un ko nē. 
– Vai jūs pašreizējā sistēma apmierina?
      – Šobrīd mani tā apmierina. Ir nianses, kuras ar likumdošanu vajadzētu precizēt vai piekoriģēt. Precī-zāk – pilnveidot. Taču personīgi neredzu tādu vajadzību, lai šo sistēmu krasi mainītu. Vai būs kas labāk vai sliktāk, šobrīd man nav tādas nostājas, lai teiktu, ka tāds vai šitāds modelis būs ieguvums. Visus pakalpojumus mēs sniedzam. Es negribu teikt, ka kvalitāte šiem pakalpojumiem ir slikta. Kas uzlabosies pie lielā modeļa? Vai pie cilvēka kāds mājās ieies? Nu neieies.  Pagasta pār­valdē visu vajadzīgo var uzzināt un sakārtot. Katrā pagastā ir sociālais darbinieks. Viņi savus cilvēkus zina vairāk. Mēs jau arī skatāmies, ka cilvēku paliek mazāk. Bāriņtiesa ir uz trim pagastiem. Ja bāriņtiesas loceklim nav pilna slodze, viņš paņem klāt ko citu. Bet visa pamatā ir ceļš, jo pārvietoties 50 kilometrus  nav nekādu problēmu. Mums ir tukši dzīvokļi Du­navā, bet uz turieni nevar aizbraukt! Tur, kur ir bezceļš, tur ir arī tukšums. Turp, uz kurieni ved samērā labi ceļi kā Zasā, dzīvokļi nestāv tukši. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir sapratuši, ka pamatu pamats ir infrastruktūra. Ilgu gadu gaitā valsts ļoti klibo ar ceļu sakārtošanu. Nesen mums atnāca atbilde no Satiksmes ministrijas. Ceļu sakārtošanu pārceļ un pārceļ. Mēs visi godīgi maksājam gan par degvielu, gan ceļa nodokli, ko tik mēs nemaksājam, bet viņiem naudas ceļiem kā nav, tā nav. Laikam jau kaut kur eksistē melnais caurums. Ja jaunajā reformā novadiem kopā sola 300 miljonus, tad no malas varbūt kādam liekas, ka tas ir daudz. Bet mūsu aprēķini liecina, ka, lai Zasā un Rubeņos uzliktu asfaltu, tas vien prasītu 30 miljonus. Jau 2009. gadā solīja visus ceļus savienot ar cieto segumu, tātad – asfaltu –, bet tikpat kā nekas nav izdarīts. 
      – No jūs vārdiem sa­protu, ka nekāda reforma nav vajadzīga, tikai vajadzētu uzlabot esošo sistēmu.
– Jā, uzlabot. Jākon­statē, kas ir slikti vai labi un kas ir jāuzlabo. Mēs jau tā Eiropā iedzīvotāju skaita ziņā esam ļoti zemā vietā. Spānijā, kur ir 45 miljoni iedzīvotāju, viņiem ir pirmā līmeņa pašvaldība, un tur ir 5,7 tūkstoši cilvēku. Mēs, vadītāji, galīgi neesam tādi, ka par katru cenu būtu jānoturas pie saviem krēsliem. Nav tādas vajadzības. Bet tas tendenciozākais ir tas, ka nevar saprast, no kurienes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) var tik pārliecinoši reklamēties? Kur tie līdzekļi tiek ņemti? Tā ir uzspiešana, ka, lūk, šis pašvaldību modelis būs la­bāks. Ja mēs aizbraucam un runājam ar Satiksmes ministriju, izrādās, viņi nekā nezina par 300 miljoniem, bet reklāma iet! Tas ir negodīgi. Kas notiek lielajās pašvaldībās? Kas notiek ar Rīgu? Tur ir vēl lielākas nekārtības nekā šeit. Tagad Rīgas dēļ cieš visas pārējās pašvaldības. Kur bija VARAM? Jo lielāks kantoris, jo lielāks bardaks.  Šajos daudzajos ga-dos lielajām pilsētām bija vajadzīgs straujš uzņēmējdarbības uzplaukums. Vai tāds ir? Nav! Izlīdzināšanas fondā maksā Rīga, Jūrmala un nedaudz Ventspils, 12 Pierīgas pašvaldības. Ar to arī viss. Pārējās visas ir ņēmējas. Pirmie novadi, ko izveidoja 2009. gadā – cik viņi tālu tikuši? Nekur tālāk nav tikuši. Varbūt vienīgi Kandava. 
– Tātad šis pašvaldību modelis, kas darbojas pašlaik, ir optimāls?
      – Katrs modelis sāk darboties pēc četriem pieciem gadiem. Tas viss tik strauji nevar notikt. Mums jādomā, kas tad ir bijis tik slikts, ka šis tagadējais mo­delis ir jāmaina? Aknīstei, Viesītei ir pilsētas statuss. Vai paliks? Jo lielo un mazo pilsētu intereses atšķiras. Bet varbūt arī šīs mazās pilsētiņas būtu jāstutē? Nu neparādīsies tur strauja uzņēmējdarbība. Tad kaut kam ir jāmainās! 10 gados mūsu novads pazaudējis apmēram tūkstoš  cilvēku – tas ir daudz. 2014. gadā mūsu novadā vēl bija 5 326 iedzīvotāji. Bet 2018. gada statistika rāda gandrīz mazāk par 4 744. Cik cilvēku izsūtīja 1941. un 1949. gadā – plus mīnus 60 tūkstošus. Bet no 1991. līdz 2016. gadam valstī mēs esam pazaudējuši 600 tūkstošus cilvēku. Citi ir aizbraukuši uz NVS, citi – uz ES valstīm. Pašlaik mēs visi saprotam, ka pilsētās trūkst uzņēmumu, trūkst darba­spēka. Paņems cilvēkus no laukiem, taču, ja pilsētās nekāda uzņēmējdarbība neattīstīsies, nekāda ieguvuma mums nebūs.
     Ir jau Latvijā daudz kas labs. Budžets Jēkabpils no­vada pašvaldībai ir 5,4 miljoni. Nodokļu ieņēmumi – 2,3 miljoni, no finanšu izlīdzināšanas fonda arī 2,3 miljoni. Izdevumos vislielākākie procenti ir izglītībai un mājokļu apsaimniekošanai. Pārmet, ka mums ir palieli administratīvie izdevumi. Bet tas ir stiepts lielums, jo aprēķinos daudz kas ir iekšā. Ir atlikumi ar rezervi, kur mēs skatāmies, ko var ieekonomēt. Lai nebūtu tā, ka gada beigās budžets  paliktu ar nullīti. Nauda ir arī neparedzētiem gadījumiem.
– Kā jūs domājat, kas aiz šīs teritoriālās reformas slēpjas?
     – Valsts jau vēl nav izpildījusi to, kas ir likumā no­teikts. Jāveido divi pašvaldību līmeņi. Kā jau teicu, mēs ķeramies pie vienkāršākā – pie pirmā līmeņa. Pirmajā līmenī ātri visu samazināja. Otro līmeni izveidot ir daudz grūtāk. Jāskatās, kādas funkcijas aiziet pirmajam līmenim, kādas paliek otrajam. Ja ceļus atdod reģionam, tad ir jāspriež par to, kas kuram būtu domāts. Bija jāspriež, vai Jēkabpilī mēs būtu cēluši daudzfunkcionālo halli? Vai mēs sataisītu kādu ceļu vai tomēr būvētu halli? Mēs gribam ļoti lepni dzīvot. Mēs vienkārši daudz ko notrallinām. Mums visu gribas pa smuko, ar glanci. Bet dažādos pasākumos cilvēku piedalās arvien mazāk.
– Piemēram, zāle Spuņģēnos... 
    – Kaut kas jau tur notiek, bet zāle nav pilnīgi izmantota. Ja tas būtu reģiona iet­va­ros, tad būtu citādāk. Tad skatītos, vai tādu zāli vajag vai nē. Mums daži projekti ir mistiski, nesaprotami. Es šo tagadējo novadu reformu mēģinātu pilnveidot, radītu otro līmeni. Un ir jāskatās globālāk. Mums ir mazās pilsētas. Kā tās attīstīsies? Kas tad mums te paliks? Ir jādomā un jāstrādā Latvijas labā, nevis jāplēšas politiskā līmenī. Ja tā nedomās, tad kartē mums paliks tikai Latvijas kontūra, himna, un viss. Mēs visu savu nīdējam ārā. 
     Vēl kas – bērnam skolā jābūt paēdušam. Un nevajag viņus šķirot  – vai skolēns ir atnācis no citas pašvaldības vai ir savējais; vai viņš ir no situētākas ģimenes vai mazāk situētas. Bērnam tāpat ir jāpaēd. Sociālais stāvoklis laukos nav tik augsts. Mēs nevaram uzcelt laukos vidusskolu par 12 miljoniem kā Ādaži, kur ceļ ar visām jaunākajām tehnoloģijām, lai parādītu, cik viņi ir spēcīgi. Mums tā nebūs. Toties Brodu ciematā mums ir bērnudārzs. Būs kur mazajiem palikt. Tas ir svarīgi. 
– Kā ir ar lielajiem uz-ņēmumiem novadā?
    – Varu minēt SIA «Alko», «Mikor», Māra Baloža saimniecību, «Egles dēls», «Ozoli», Štolnieka «Pūpoli», SIA «Selko», «Lipo speed», «Biomeat» u.c. «Mikor» ir lielākais – ar 5,6 miljonu apgrozījumu, «Egles dēls» – 2,25 miljoni, «Alko» – 2,88 miljoni, «Biomeet» – 1,8 miljoni utt. 
     Taču darbinieku trūkst. Vislielākais darba devējs ir pašvaldība. Pagastos trūkst fiziskā darba darītāju. Ne vienmēr pie uzņēmējiem strādā tikai viņu ģimenes locekļi. Daudzi tiek algoti, un, parunājot ar uzņēmējiem, viņiem trūkst darba­spēka. Novadā ir jauno uzņēmēju atbalsta programma. Pērn mums pieteicās trīs uzņēmēji, šogad – jau seši.
      Mūsu darbiniekiem ir daudz pienākumu. Kas tikai viņiem nav jādara! Esam Rīgas pašvaldībās redzējuši, ka darbinieki strādā šaurā specialitātē. Kad mēs savā pašvaldībā vienā nodaļā meklējām darbinieku, pieteicās no Rīgas, bet viņš zina tikai vienu jomu. Mūsu darbiniekiem no pārslodzes galva plīst pušu. No malas jau var likties ļoti vienkārši, bet tā nav. 
– Jūsu skatījumā, Jē­kabpils novadā – kas ir labākais, kas izdarīts? 
    – Daudz kas ir sakārtots. Ir sakārtotas saimniecības un skaistas vietas, ainavas un labiekārtojumi. Pamazāk gan ir uzņēmēju, bet, ja ceļus asfaltētu, arī te sāktos lielāka rosība. Mums ir spēcīgas zemnieku saimniecības. Skolas – skaistas, saremontētas. Visā pasaulē skatās – ciemā jābūt skolai, medicīnai. Ja to nav, tad praktiski ciemata arī nav. 
     30 gados pacēlām skolas un izglītības prestižu, bet tagad tikai samazinām un samazinām. Visa pasaule skatās, kā no pilsētām cilvēkus dabūt ārā, lai viņi dzīvo ciematiņos, bet mēs te atkal visu darām pretēji – likvidējām, ar buldozeriem stūmām nost viensētas, ozolus plēsām ārā. Tagad ciemati ir palikuši tukši. Kādreiz smējāmies, ka lielajā Krievijā nobrauc 100 kilometru un nav apdzīvotas vietas, tad tagad te pašiem tas pats vien ir! Paturēsim pilsētas, bet cik ilgi? Tām vajadzīgi strādnieki, bet viņi nāk no laukiem. Tie savukārt kļūst tukši. Ārzemju firmas Latvijā neienāk. Kur mēs esam tikuši?
– Kādu jūs redzat sava novada vietu jaunajā teritoriālajā modelī, ja tāds būs?
    – Ja ceļi tiks asfaltēti, tad uzņēmējdarbība attīstīsies, pastāvēsim. 
 
Uzziņai
Jēkabpils novadā  ir septiņas bibliotēkas, četras skolas,  trīs veikali Dunavā un trīs – Zasā, viens – Brodos, divas aptiekas, divi feldšerpunkti,  kapitālsabiedrība «Rubenītis», soci­ālās aprūpes  nams «Mežvijas».
 
 
 
Teritoriālā reforma – kādai tai jābūt
Jēkabpils novada uzņēmēja Kaspara Štolnieka viedoklis 
 
 – Domāju, ka teritoriālā reforma ir vajadzīga, jo cilvēku skaits turpina samazināties. No ģeogrāfiskā viedokļa, izdevīgāk būtu pievienoties Jēkabpils pilsētai, jo tur  atrodas visas  iestādes, kuras nepieciešams apmeklēt ikdienā. 
     Reformas sākumā Sēlijas apvienībā ietilpstošajiem novadiem bija doma apvienoties, novadu centrus veidojot Viesītē, Ilūkstē vai Jaunjelgavā. Es uzskatu, ka šī ideja ir aplama, jo Jēkab­pils novada iedzīvotājam šie centri «nav pa ceļam». Re­ģionālajā reformā lielā mērā pastāv uzspiešana.  Ja, piemē­ram, Aknīstes, Viesītes, Salas, Jēkabpils utt. novada iedzīvotājus grib saspiest kopā, tad noteikti būtu jāpieņem kāds cilvēks, kurš spētu šos novadu apvienot, atrast kopīgu valodu ar iedzīvotājiem, kā arī veicinātu sadarbību. Cilvēkam, kurš tikko «ielec» iekšā reformā, vispirms ir jāizprot tās būtība, taču lemšana bieži vien pamatojas tikai uz sajūtām, neņemot vērā argumentāciju. 
    Šobrīd es strādāju z/s «Pūpoli», galvenā joma ir mežizstrāde. Saimniecībā darām visu – sākot ar meža stādīšanu, izkopšanu, cirsmu pirkšanu, kā arī kokmateriālu realizēšanu. Lai es varētu veiksmīgi turpināt strādāt, man ir nepieciešams ceļš, pa kuru visu gadu ir iespējams braukt, nebaidoties no svara ierobežojumiem. Bieži vien darbs apstājas tādēļ, ka nav iespējams nogādāt kokmateri­ālus, jo pavasarī un rudenī ceļš ir neizbraucams. 
Ņemot vērā, ka tiek veikta reforma, kas paredz līdzekļu ietaupījumu, būtu ļoti nozīmīgi šo naudu ieguldīt ceļu uzlabošanā. Ja tas netiks darīts, tad, ma­nuprāt, šai reformai nav jēgas. 
    Es neesmu vienīgais Jēkabpils novada uzņēmējs un iedzīvotājs, kuram ceļu uzlabošana ir ļoti svarīga, lai varētu veiksmīgi attīstīt savu uzņēmumu vai vienkārši nokļūt līdz administratīvajam centram Jēkabpilī. 
 
 
 
Ko domā citi Jēkabpils  novada iedzīvotāji par gaidāmo reformu?
Leonīds no Ābeļu pa­gasta:
– Reizi  pa reizei par to visu paklausos, taču lielu jēgu neredzu. Mani apmierina viss, kas notiek pašlaik.
 
Boriss, ābelietis:
 – Labi atceros vecos laikus, kad  Jēkabpils bija rajona centrs. Esmu par šādu modeli.
 
Elmārs no Viesītes, bet dzīvo Ābeļos:
– Man ir pilnīgi vienalga, cik to reformu būs. Man ir 77 gadi, un esmu apmierināts ar dzīvi šeit, Jēkabpils  novadā. Pilsētā dzīvot gan   nevēlētos.  
 
 
VARAM zvanu centram iedzīvotāju uzdotie jautājumi
 
 Atbildes uz dažādiem jautājumiem saistībā ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu var noskaidrot, zvanot uz VARAM zvanu centru: t. 68806999. Ir iespēja saņemt atbildi  rakstiski uz  jūsu pasta adresi; jautājumus un priekšlikumus var iesūtīt arī rakstiski: reforma@varam.gov.lv.
 
– Kā notiks jauno paš­valdību ievēlēšana?
– Iedzīvotāji jaunās pašvaldības vēlēs kā līdz šim, proporcionālās vēlēšanās. Taču ministrija rosina saglabāt iespēju pašvaldību vēlēšanās startēt arī vēlētāju apvienībām, ne tikai politiskajām partijām. Kā arī tiek piedāvāts palielināt deputātu skaitu novados, lai no­drošinātu plašāku iedzīvotāju pārstāvniecību. Savukārt kopējais pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits valstī samazināsies.
– Kas notiks ar pašvaldību uzņēmumiem?
– Par pašvaldību uzņēmumu struktūru un skaitu lems pašas pašvaldību domes, taču pieredze pēc iepriekšējās reformas liecina, ka lielākoties pašvaldību uzņēmumi tiek apvienoti (piemēram, komunālo pa­kalpojumu nodrošināšanai). Līdz ar reformu varēs izveidot racionālu un modernu apsaimniekošanas sistēmu. Izvērtējot pakalpojumus, kurus visefektīvāk var veikt pašvaldības, reformas rezultātā varētu panākt efektīvu uzņēmumu pārvaldi, veidojot pašvaldību uzņēmumus pakalpojumu nodrošināšanai, izvēršot uzņēmumu tīklojumu novada teritorijās atbilstoši pakalpojumu apkalpes mērogam un specifikai.
– Vai būs divu līmeņu paš­valdības?
– VARAM ir uzdevums izvērtēt otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību. Šis darbs jau ir uzsākts un piedāvājums veidot teritoriālās pārvaldes otro līmeni būs. Tajā pašā laikā tas neatceļ nepieciešamību veikt uzlabojumus un efektīvāk organizēt pirmo pārvaldes līmeni.
– Kāds būs pašvaldību finansiālais ieguvums pēc reformas?
– Koncentrējot pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados, ir aprēķināts, ka potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, so-ci­ālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt vismaz no 17 milj. eiro, ja vidēji novadā dzīvo 10 000 iedzīvotāji, līdz pat 130 milj. eiro gadā pie novada vidējā iedzīvotāju skaita 20 000. 
– Kāpēc reforma netiek sākta vispirms pašvaldībās, kuras šobrīd neizpilda esošos kritērijus?
– Kopš iepriekšējās reformas ir pagājuši 10 gadi, un tajā laikā izveidotie kritēriji vairs nevar nodrošināt ilgt­spējīgu pašvaldību izveidi atbilstoši situācijai mūsdienās. Ir nepieciešama reforma visas Latvijas teritorijā, lai pašvaldības būtu pietiekami spēcīgas un spējīgas attīstīties ilgākā laika peri­odā.
– Vai  paš­valdībām ir paredzēti kādi atbalsta me­hānismi?
– 2020. un 2021. gada valsts budžetā tiks pieprasīts finansējums, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām apvienošanās projektu izstrādei un citiem papildu izdevumiem, lai 2021. gadā tās veiksmīgi uzsāktu jaunā novada darbību.
– Kad jaunais pašvaldību iedalījums stāsies spēkā?
– Jaunais pašvaldību iedalījums būs spēkā no 2021. gada, bet jaunās pašvaldību domes darbu uzsāks 2021. gada jūlijā. Esošās 119 pašvaldību domes turpinās darbu līdz pašvaldību vēlēšanām.
– Vai sociālie dienesti un aprūpes iestādes turpinās darbu kā līdz šim?
– Ja sociālais dienests vai aprūpes iestāde ir pašvaldības iestāde, tad par tās pastāvēšanu, darbību u.c. jautājumiem lems jaunās pašvaldības domes deputāti. Ja iestāde ir kāda cita pārvaldībā, par to lems tās īpašnieks.
 
***
Red. piebilde. Administratīvi teritoriālās reformas apspriešana turpinās – ministrs Juris Pūce un citas VARAM amatpersonas ir sākušas apmeklēt novadus, lai tiktos ar iedzīvotājiem. Šīs konsultācijas turpināsies līdz pat pavasarim. Par to norises laiku konkrētā pašvaldībā informācija būs publicēta arī presē.
Aicinām lasītājus  (pašvaldību amatpersonas un iestāžu darbiniekus, uzņēmējus un visus iedzīvotājus) izteikt arī savu viedokli par gaidāmo reformu, kā arī uzdot jautājumus,  kas radušies šajā sakarā. Uz tiem sagatavosim atbildes. Rakstiet uz e-pastu: janis@bdaugava.lv vai arī sūtiet pa pastu uz redakciju: Pasta iela 37, Jēkabpils, LV5–201. Var arī zvanīt, t. 65237942.
 
                                          Publikācijās izmantoti materiāli no www.varam.gov.lv.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru