Pasta ielas rekonstrukcija tuvojas nobeigumam
INESE ZONE

12. septembrī Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps kopā ar Pasta ielas būvnieku SIA «Ošukalns» būvdarbu vadītājiem, domes speciālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem iepazinās ar celtniecības darbu norisi Pasta ielas šķērsielās un skvēros.
       Līdz šim iedzīvotāju pārmetumus izpelnījies Jēkaba ielas trotuārs, kas sākotnēji ir normālā platumā, bet  virzienā uz Pasta ielu sašaurinās, līdz pie Pasta ielas kļūst par pavisam šauru josliņu. Pa tādu nevar pat iet, kur nu vēl braukt ar bērnu vai invalīdu ratiņiem. Tātad jāpārvietojas pa ielu. Pil­sētvides departamenta di­rektors Raits Sirmovičs skaidro, ka citu iespēju neesot bijis. Ja trotuāru pie Pasta ielas būvētu platāku,  nebūtu iespējams normāli iegriezties Jēkaba ielā. Gājējiem jāpāriet uz braucamo daļu, taču tas esot pieņemami, jo šī ir dzīvojamā zona, kur gājējiem un braucējiem jārespektē vienam otru. Ne velti Jēkaba ielā uzbūvēti trīs guļošie policisti ātruma ierobežošanai, un arī  ceļazīmes norādot, ka ir dzīvojamā zona, un šoferiem tas jāņem vērā. Jau pirmajā reizē, kad domes vadība iepazinās ar celtniecības gaitu,  tika secināts, ka traucējošs ir Pasta un Jēkaba ielas stūrī uz trotuāra un veloceliņa uzstādītais elektrosadales skapis un stabs. SIA «Ošukalns» atbildīgais būvdarbu vadītājs Valērijs Vargulis stāsta, ka skapi demontēs un pārvietos, demontēs arī stabu un to kompensēs, uz cita staba uzstādot divus gaismekļus. Jēkaba un Pasta ielas stūrī esošajā skvērā, ko dēvē par Jēkaba skvēru, labiekārtošanas darbi un apzaļumošana, kāda tā bija plānota, jau pabeigti. Tur vēl jānobruģē celiņš un uzstādīs soliņus. Skvērā ir uzstādīts tēlnieka Genādija Cvetkova  darbs – kubs ar uzrakstiem, kas vēs­ta par pilsētas un Pasta ielas vēsturi. Arī otrā skvērā – Pasta un Akmeņu ielas stūrī –, ko tur esošo valriekstu koku dēļ ir iecere saukt par Riekstu skvēru, jau pabeigta plānotā apzaļumošana un uzstādīts centrālais vides objekts  ar akmens lodi, kas griezīsies, un ap to tecēs ūdens.  Tas gan nav mākslinieka radīts oriģināldarbs, bet standarta produkcija. Tātad līdzīgi objekti var būt arī citur. BD uzzināja, ka nesen līdzīgs objekts «Zvaigžņu globuss», kur uz lodes atainoti kontinenti, uzstādīts jaunizveidotā parkā Engurē. Šajā skvērā pēc tā rekonstrukcijas mājvietu atradušas arī tēlnieces Vijas Dzintares abas skulptūras – «Austras koks», kas tur bija jau iepriekš, un «Vārti», kas savulaik atradās pie tautas nama, bet pēdējos gadus pēc Vecpilsētas laukuma rekonstrukcijas tas bija ievietots pašvaldības noliktavā.  Abi tēlnieces darbi Jēkabpilī uzstādīti deviņdesmito gadu sākumā, kad bija aizsākusies At­moda, un to arī simbolizē darbu ideja un nosaukumi: «Austras koks» un «Vārti» kā simboli tautas un Latvijas atdzimšanai un ceļam uz jaunu sākumu un mūžību. 
    Iecere par šo darbu izvietošanu skvērā  nesen apstiprinātā pilsētas teritorijas plānojuma sabiedriskās ap­spriešanas laikā bija pamats tad izskanējušajam priekšlikumam, ka to varētu dēvēt arī par  Atmodas skvēru. Skulptūras ir cietušas no laika zoba vai pārvietošanas. Īpaši «Austras kokam» labi redzama plaisa, kas to šķeļ. R. Sirmovičs BD informēja, ka bojājumi bijuši jau agrāk, un redzams, ka «Austras koks» ir  stiprināts. R. Sirmovičs sacīja, ka tiks meklēts pēc speciālista-tēlnieka padoma, kā labāk novērst bojājumus, un abi V. Dzintares darbi tiks atjaunoti. 
     Katoļu ielā posmā līdz A. Pormaļa ielai pabeigta bruģa klāšana. Otrā ielās daļā līdz Brīvības ielai gan bruģa nebūs – to asfaltēs. Pasta un šķērsielu iedzīvotāji un uzņēmēji ir pauduši neizpratni, kāpēc uz ieklātā bruģa nedēļām ilgi stāvēja uzbērtas smiltis, ko uzreiz ar birstēm neiestrādāja bruģa spraugās. Smiltis radīja pu­tekļus un dubļus lietus laikā. V. Vargulis skaidroja, ka ar vienu reizi smiltis nevarot iestrādāt, tāpēc to dara vairākkārt.
    Viestura ielā darbi faktiski pabeigti.  Vēl uzlabošot zāliena kvalitāti, to izlīdzinot, un pacels vides objektu «Baltās krāces», kas jau sācis iegrimt zālienā. 
Joprojām Pasta ielā un šķērsielās nav aizdarītas joslas starp trotuāru un māju pamatiem, nav atjaunoti demontētie lieveņi. V. Var­gulis skaidro, ka tagad ķersies pie šī darba. Lielākās spraugas pie pamatiem aizdarīs ar bruģi, mazākās – ar granti un sīkām šķembām. Tāpat atjaunos lieveņus un tuvākajās dienās uzklās asfalta virskārtu tur, kur tās vēl nav. Aivars Kraps interesējās par lietusūdeņu noteci no māju notekcaurulēm, vai tās nevarēja iebūvēt trotuārā vai ierīkot noteces renes ar režģi? Speciālisti skaidroja, ka tas nav paredzēts projektā. Turklāt šāds noteku variants vēlāk prasītu papildu darbu, tās tīrot, kā arī par noteku iebūvēšanu būtu jāvienojas ar ēku īpašniekiem. Trotuāru slīpums un lietusūdeņu noteces sistēma esot ieplānota tā, lai viss ātri tiktu novadīts sistēmā. Iepriekš Pasta ielā nebija lietusūdens novadīšanas sistēmas. Notece ar režģi varētu būt tikai pie Agrobiznesa koledžas lieveņa, kur jau agrāk izbūvēta rene, un režģis ļautu ērtāk pārvietoties ar ratiņiem.
     Pasta ielas un šķērsielu namīpašnieki gadījumos, kad viņiem rodas kādi jautājumi par darbu izpildi, var vērsties pie būvniekiem vai pašvaldībā. Visa objekta ekspluatācijā nodošanas termiņš ir 30. novembris,  un līdz tam tiks pabeigti  dažādi sīkāki darbi, kā jau minētā lieveņu atjaunošana un citi. Tāpat būvnieki skatoties, lai salāgotu jaunbūvētās ietves ar blakus esošo pagalmu reljefu, lai nodrošinātu lietusūdens noteci. Pieņemot darbus ekspluatācijā, tiks sīkāk izvērtēta to atbilstība projektam. Visām ielām un labiekārtojumam būs piecu gadu garantija.
    – Darbi objektā ievērojami ir  virzījušies uz priekšu, un tagad nav pamata ba­žām, ka tos nevarētu pa­beigt noteiktajā termiņā.  Dažas lietas, par ko bija aizrādīts, kā redzējām, ir novērstas, – situāciju vērtēja Aivars Kraps. Jautāts, vai viņš paliek pie tā, ka tiks veikti Pasta ielas asfalta pārbaudes urbumi, A. Kraps sacīja, ka to darīs un tas tiks darīts arī citos objektos. To darīšot tad, kad saņems aktu, ka Pasta ielas objekts ir gatavs nodošanai ekspluatācijā.  
 
Uzziņai
Vija Dzintare ir profesionāla latviešu tēlniece, kas beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un sākusi piedalīties izstādēs Latvijā un ārzemēs kopš 1973. gada. Radošās darbības laikā sarīkotas septiņpadsmit personālizstādes, piedalījusies simpozijos un konkursos. Tēlniece strādā monumentālajā un stājtēlniecībā, veido portretus, medaļas un mazās formas bronzā, granītā, marmorā, alumīnijā, dolomītā. Darbu tematika – ģimene, māte un bērns, sieviete, naci­onāli un vispārcilvēciski motīvi. Latvijas teritorijā uzstādīti vairāk nekā 40 V. Dzintares veidoti monumentāli granīta un bronzas darbi – tai skaitā piemineklis komunistiskā terora upuriem Baltezerā, represētajiem Preiļos un Sv. Pētera baznīcā, O. Kalpakam veltīts memoriāls komplekss Meirānos, pilsētas zīme Grobiņā, piemiņas zīmes, portreti un dekoratīvas skulptūras citur Latvijā. Mākslinieces darbi atrodas valsts muzejos un fondos, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. 2012. gadā tēlniecei piešķirts IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis par mūža ieguldījumu monumentālajā un vides tēlniecībā. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Labi
    Labi
    pirms 6 mēnešiem

    BD paldies par uzziņu raksta beigās. Tas ir labs stils. Turpiniet tādā garā arī par citiem tematiem. Starp citu, līdzīgi dara arī citi, daudz lielāki mediji, piem.BBC. Bez ironijas.

    Atbildēt

Pievienot komentāru