Vēl tikko piecu novadu ap Jēkabpili pašvaldībām bija jādomā, kā varētu noritēt apvienošanās jaunajā novadā bez Jēkabpils kā centra, bet nu Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas sēdē tika nolemts, ka tomēr uz trešo likumprojekta lasījumu tiks virzīts variants, ka jaunais Jēkabpils novads būs vienots – pilsēta un novadi kopā. Komisija savu darbu beigusi, bet, kad īsti notiks trešais lasījums – jau maijā vai tomēr pēc ārkārtas situācijas valstī atcelšanas, nav īsti zināms.
Kā nu savas tālākās darbības plāno novadu pašvaldību vadītāji?
«Nevajag ar varu spiest laulāties!»
– Patlaban nav īsti ko komentēt. Kas izdarīts, tas izdarīts. Par savu tālāko stratēģiju runāsim domes finanšu komitejas sēdē, kas paredzēta trešdien, – īsu atbildi sniedza Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene.
– Saeimas un komisijas balsojums mainās katru dienu. To jau esam pieredzējuši. Tās ir politiskās spēlītes, kuru laikā kaut kas tiek savstarpēji dalīts, un šīs darbības ietekmē arī mūs – novados, laukos dzīvojošos. Vai būs 36 vai 38 pašvaldības, vai vēl kā citādi, nav skaidrs, jo faktiski nav skaidri šie kritēriji. Nav stabilitātes. Tad kā lielās pilsētas tiek nodalītas tikai Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, tad jau arī Jelgava. Es domāju, ka tad, kad pienāks kārta Saeimas trešajam lasījumam, vēl būs arī citi brīnumi. Ko patlaban darīsim mēs? Aprunāsimies. Būs komiteju sēdes. Par to, kādus apvienošanās variantus atbalstām ATR sakarā, Jēkabpils novada pašvaldība jau savu lēmumu tika pieņēmusi, bet mūs, tāpat kā citas mazās pašvaldības, valdība neuzklausa. Neesam «partejiski», mums nav sava lobija Saeimā. Tas, kas patlaban notiek, ir tirgošanās, un nedomāju, ka tas nāk par labu Latvijas attīstībai. Cīņa nav par valsti, bet par varu tajā, – uzskata Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags.
Jādomā, ka patlaban mazo pašvaldību un Jēkabpils domes vadība jau pārdomā iespējamos spēku samērus un 2021. gada pašvaldības vēlēšanu varbūtējos rezultātus. Turpmāk pašvaldību vēlēšanās gan varēs piedalīties tikai politisko partiju pārstāvji, nevis vēlētāju apvienības. Tiesa, par iespēju ļaut vēlēšanās kandidēt arī apvienību pārstāvjiem ir runājis Valsts prezidents Egils Levits. Vai mazās pašvaldības var cerēt uz šādu dāvanu no mūsu likumdevējiem?
– Eiropā vietumis vietējās vēlēšanās var kandidēt pat viens cilvēks, nevis tikai vēlētāju apvienība, bet pie mums patlaban dominē tikai partiju saraksti. Saeimas komisijā tika uzklausīti tikai deputātu priekšlikumi, bet, kā jau sacīju, te mums atbalsta, sava lobija faktiski nav. Bet! Saeimai un tās ATR komisijai vajadzēja uzklausīt ne tikai lobijus, bet arī iedzīvotājus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce solīja pirms reformas apbraukāt visus novadus, tikties ar visiem interesentiem. Vai tas tā notika? Mūsu pusē viena tikšanās bija Jēkabpilī – tās bija tādas kopējās pārrunas, un vēl bija tikšanās Neretā. Viss. Tā nav demokrātija! Ko mēs vēl patlaban varam darīt? Jāuzrunā kāda partija, varbūt uzklausīs. Valstī joprojām ir ārkārtas situācija, tāpēc piketi un protesti nav atļauti. Viss notiek «attālināti», – savas domas turpina izteikt Aivars Vanags.
Viņš arī atgādināja, ka, ja palūkojas uz vienu no jaunveidojamā novada kritērijiem, iedzīvotāju skaitu, tad, saskaitot kopā Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadā esošos iedzīvotājus, cipars tikai nedaudz atpaliek no Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju skaita. Nerunājot jau par to, kāds tas būtu, ja veidotu Sēlijas novadu.
– Bet Līvānos, piemēram, ir tikai ap 12 tūkstošiem iedzīvotāju. Es nepārmetu, es priecājos, ka šo novadu reformēšana neskar, bet cipari ir tādi, kādi ir. Somijā, ja tiek plānotas reformas, par to diskusijas un sarunas ilgst piecus gadus, bet te svarīgus jautājumus izlemj kaut kur aizkulisēs un vienā naktī. Nu pašreizējā situācijā piecu novadu pašvaldībām jānāk kopā un jārunā par to, kā rīkoties tālāk. Kā jau esmu sacījis, sadarbība ar pilsētu ir pastāvējusi allaž, bet lauku specifika un vajadzības ir citas. Nevajag ar varu spiest laulāties! Tas, kas notiek patlaban, izskatās pēc diktatūras, nevis pēc demokrātijas, – teic Jēkab-pils novada domes priekšsēdētājs.
Sliktas valstiskās pārvaldības paraugs un deputātu solījumi
Salas novada pašvaldības vadītāja Irēna Sproģe sacīja, ka šīs ATR norises veids ir sliktas pārvaldības paraugs.
– Jāturas par savu ideju! Nupat visu piecu novadu pašvaldību vadītāji sanācām kopā un pārrunājām, kā rīkoties tālāk. Mūsu domas par kopīga novada veidošanu sakrīt. Nav saprotams, kas tā par Saeimas attieksmi pret Jēkabpils vēlmi būt kā atsevišķai pilsētai. Ja citām pilsētām dod šo brīvību, kāpēc Jēkabpils to nevarētu saņemt? Ne Saeimai, ne ATR komisijai nav šo vienoto kritēriju, veidojot šo jauno Latvijas novadu karti, – teic I. Sproģe.
Uz jautājumu, vai, viņasprāt, Saeima ņemtu vērā novadu vietvaras, ja tās prasītu iespēju nākamajās pašvaldību vēlēšanās veidot vēlētāju apvienību sarakstus (kā to ieteicis arī prezidents E. Levits), I. Sproģe bija skeptiska, norādot, ka pēdējā laikā arī Saeima viņu diez ko neuzklausa.
– Nezinu, ko te vēl piebilst. Būs trešais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma lasījums Saeimā, un tad jau viss. Kas būs, tas būs. Tajā mūsu idejas solīja atbalstīt deputāts Kaspars Ģirģens, bet tāpat savulaik atbalstu solīja Arvils Ašeradens, taču nekā – ko publiski solīja, to vēlāk nepildīja, ATR komisijā no-balsojot «pret». Kad un kādā veidā notiks šis trešais lasījums? Vai klātienē? Jā, protams, mēs – piecas novadu pašvaldības – plānojam tikties un pārrunāt savu tālāko taktiku un darbības. Drīzumā arī plānota tikšanās Jēkabpils pilsētas domē, – stāsta Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks.
Viens no Saeimas deputātiem, kurš solījis atbalstu lauku novadiem, bija arī no Jēkabpils ievēlētais KPV LV deputāts Kaspars Ģirģens. Viņa komentārs pašreizējā situācijā.
– Sākšu ar to, ka partija netika solījusi atbalstīt Sēlijas novada izveidi vai arī šo variantu – Jēkabpils atsevišķi no apkārtējiem novadiem. Iniciatīva – Jēkabpils kā atsevišķa pašvaldība un pārējie novadi kā atsevišķi – ir mana, un pie tās es pieturēšos arī balsojumā trešajā likumprojekta lasījumā Saeimā. Bet kāpēc Jēkabpils reģionālā partija tik strauji mainīja savas domas, es nezinu. Principā es uzskatu, ka Jēkabpils liktenis vēl nav galīgi izlemts. Jā, koalīcija lēma tā, bet sarunas vēl turpinās. ATR komisijā «Saskaņa» un ZZS atbalstīja atsevišķas pilsētas un novadu variantu, JKP atturējās, bet KPV LV uzstādījums ir atbalstīt. Vēl ir laiks pacīnīties, kaut vai ņemot par piemēru ilgo cīņu par Varakļānu novada vietu ATR kartē. Bet! Varakļānu gadījumā ļoti lielu iniciatīvu izrādīja tieši iedzīvotāji. Mūsu gadījumā runā tikai pašvaldību vadītāji. Tas ir viņu viedoklis, nevis tautas. Kāpēc ir neaktīvi iedzīvotāji? Mums kā Saeimas deputātiem būtu gribējies dzirdēt tieši viņu balsis, un tas vēl ir iespējams, jo vēl ir laiks, – norāda Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.
Bet vai tā ir? Neoficiāli izskanējis, ka trešais un galīgais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma lasījums var notikt jau maija nogalē, iespējams. – Nedomāju, ka tā, jo tas būtu jādara klātienes, nevis attālinātajā sēdē, lai deputāti var brīvi diskutēt. Jūnijs, tā vidus būtu laiks, kad šis likums jāpieņem, lai var pagūt sagatavoties nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Atgādināšu, ka vēl jau šis likums jānodod izskatīšanai Valsts prezidentam, – sacīja K. Ģirģens.
Bet uz jautājumu, kā viņš raugās uz iespēju nākamajās pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī kandidātiem no vēlētāju apvienībām, K. Ģirģens sacīja, ka drīzāk to neatbalstītu, jo citu pretargumentu starpā galvenais ir tas, ka grūti izsekot šādu apvienību finansējuma plūsmai.
krolls
Kopā dzīvot (turēt vairāku pašvaldību administrācijas vienā pilsētā) grib, bet laulāties negrib! Kāpēc tā?
tikai
Novadiem jābūt pašiem par sevi, mēs negribam maksāt par pilsētas iegribām!!
tauku pakakle
Pietiks baroties novadu kliķei! Zem pilsētas un punkts.
miera mika
Nu nav tās resnākās tauku pakakles lauciniekiem.Nezinu no kurienes tu,bet saprotu,ka tev ar pakali ir viss labi un uztraucies ,ka kāds neuzēd resnāku.Tie Saeimas partijnieki vismazāk uztraucas par mani,tevi un citiem cilvēkiem,tāpēc te nav ko vietējiem saiet ragos.
to tauku pakakle
Naivais, pilsētā būs tieši tādas pašas apkakles, pat vairāk. Bet runa nav par to, no birokrātijas mēs neizvairīsimies nevienā gadījumā, tāpat būs vietvalži ar palīgiem pagastos, mainīsies tikai nosaukumi.
reformas mērķis
Valsts vairs nevar pavilkt tauku pakakles, tāpēc arī ir jāsamazina siļu skaits. Nu nav jēgas no darbavietām, kurās valda bezdarbība.
?
Pēc iepriekšējās reformas administratīvie izdevumi pat pieauga,jo augšas prasa tik daudz papīru,ka kādam tie jāsagatavo.Vispirms tie papīru plūdi būtu jāsamazina,kas pēdējā laikā ir vienkārši fantastiski-tādi ministru kabineta noteikumi un šitādi un vēl likums pie likuma.pamēģiniet kautko pakustināt,tad redzēsiet ko tik neprasa.Vai tad tos izdomā lauku novadi?
aha
Lauku novadi tā uzpūta štatus, ka vairs ne pavilkt. Papīri, tie ir pie @irsas.
Astra
Nepūt Pūces stabulē un nemuldi tukšas frāzes.Šis jau arī stāstīja ,ka 8000 darbinieku samazinās,bet ja parēķina, tad katrā likvidējamā novadā jāatlaiž 100 darbinieku.Kur tad tie laucinieki to armiju ņems?Tagad jau puce par darbiniekiem sen vairs nerunā ,jo izgāzās kā sēta.
optimists
uztraukumam nav pamata,jo jebkurā gadījumā būs siles, būs barokļi un būs kas maksās nodokļus priekš viņu uzturēšanas. Saderam,ka tā būs.