Pašvaldības atklātā vēstulē vēršas pie Valsts prezidenta ar aicinājumu apturēt administratīvi teritoriālo reformu
Liene Užule, LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

 Ar aicinājumu neizsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, 46 pašvaldības ar kopīgi parakstītu atklātu vēstuli ir vērsušās pie Valsts prezidenta Egila Levita. Pašvaldības vēstulē uzver, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu. 
    Jau kopš brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs uzsāka darbu pie administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise parāda, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība nav spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomales efektu. Pašvaldības vēstulē akcentē, ka reformas īstenošanas procesā jānodrošina demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstošu konsultēšanos ar novadu iedzīvotājiem. 
     Tomēr pēc ministra Jura Pūces Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas apturēšanas, daudzas pašvaldības, baidoties no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) represijām, iedzīvotāju aptaujas nerīkoja. Savukārt rīkotajās aptaujās apkopotais viedoklis tika klaji ignorēts, piemēram,  Saulkrastu un Varakļānu novada gadījumos. Kā uzsver pašvaldības, Satversmes tiesas atzinums attiecībā uz ministra J. Pūces rīcību ir pierādījums beztiesiskumam, bet nav sekojusi nekāda reakcija un rīcība ne no viena mūsu valstī. Tāpēc arī vēršamies pie prezidenta, kā pēdējās instances.
    Vienlaikus pašvaldības vēstulē akcentē, ka likumprojekta izskatīšanai Saeimā izveidota īpaša komisija - Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kuras vadība tika uzticēta VARAM parlamentārajam sekretāram Artūram Tomam Plešam, radot bažas par interešu konflikta esamību un parlamentārās kontroles neievērošanu. Izveidotajā komisijā netika pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem – pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem nav bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par ATR.
    Izstrādātā ATR modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā “pēc reformas”. Turklāt uz likuma iesniegšanas brīdi sagatavotie apvienojamo pašvaldību profili saturēja būtiskas kļūdas, savukārt likuma izskatīšanas gaitā izveidotajām jaunajām administratīvajām teritorijām šādi profili netika izveidoti, kaut arī no pašvaldību puses tas tika prasīts.  Trūkst arī reformas mērķu sasaistes ar Eiropas Savienības finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem. Noteikumiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms ATR ieviešanas.
    Jau vēstīts, ka 2020. gada 10. jūnijā Saeimā pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas turpmāk paredz Latvijā izveidot 42 pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās īstenot vietējo pārvaldi. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. secinājums
    secinājums
    pirms 3 mēnešiem

    Uzmetot skatu ,piemēram, Rīgas apkārtnei, nav grūdi secināt, ka tur deputāti pamatīgi "cīnījušies" par to mininovadu izveidošanu, izskatās pēc lupatu deķa, bet kumoss ticis visiem, ja reiz par to nobalsoja. Nekur tā reforma nav veikta normāli,

    Atbildēt
  2. tikko no nra.lv
    tikko no nra.lv
    pirms 3 mēnešiem

    Prezidenta kanceleja ziņo, ka likums tiks izsludināts. Lai skan gaviles un līst šņabis.

    Atbildēt
  3. re
    re
    pirms 3 mēnešiem

    ne apturēja, ne saturēja

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru