Kā zināms, Saeimas deputātu vairākums 2. jūnijā noraidīja priekšlikumu, kas paredz veidot Jēkabpili, kas līdz šim bija republikas nozīmes pilsēta, kā atsevišķu pilsētu bez novada teritorijas. Šāds Jēkabpils statuss būtu apmierinājis arī bijušos rajona novadus, kas bija gatavi kopīgi izveidot atsevišķu pašvaldību. Jēkabpils dome un novadu vadība bija adresējusi vēstuli premjerministram Krišjānim Kariņam ar lūgumu uzklausīt pašvaldību viedokli valdošās koalīcijas sadarbības padomes sēdē, kā arī novadi vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita.
Lūgts komentēt Saeimas lēmumu, Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps stāsta, ka Saeimas debatēs nav sadzirdējis šī lēmuma atbalstītāju skaidrojumu, kāpēc pārējām lielajām pilsētām var dot patstāvību, bet Jēkabpilij nē, un kāpēc divas partijas («Jaunā vienotība» un «KPV LV»), kas sākotnēji to atbalstīja, pēkšņi mainīja savu viedokli.
– Nesaprotu, kāpēc mūs vienīgos it kā soda. Visi zina, kas ir Grobiņa, un to atzīst par Dienvidkurzemes novada centru, bet Jēkabpils nevar būt atsevišķa valstspilsēta. Nezinu, kāda bija vienošanās koalīcijas starpā, bet skaidrojuma nav. Arī uz mūsu vēstuli Ministru prezidentam atbilde bija, ka viņš mūs ir sadzirdējis un par to informēs ministru Juri Pūci. Bet mēs nelūdzām informēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, mēs prasījām ļaut man un novadu pārstāvim paust savu skatījumu sadarbības padomes sēdē, – saka Aivars Kraps. Šādu reakciju viņš vērtē kā nedemokrātisku, jo, ja jau var noorganizēt attālinātas Saeimas sēdes, nav problēma dot iespēju dažiem reģionu pārstāvjiem uz dažām minūtēm pieslēgties sadarbības padomes sēdei. Sāpīgi esot tas, ka neuzklausa un neatbild uz jautājumiem. Ministrs Juris Pūce taču aicinājis pašvaldības nākt ar saviem priekšlikumiem, ja neapmierina reformas laikā izstrādātais iedalījums, nevis tikai protestēt. Jēkabpils dome izteikusi savu, bet tas, kas atļauts Daugavpilij, Rēzeknei, Liepājai un Jelgavai, Jēkabpilij diemžēl liegts. Gan esot bijušas politiķu runas, ka nevar ļaut, jo tad būs atkal jauni un jauni ierosinājumi mainīt reformas karti. Bet šīs pārmaiņas ar citu lielo pilsētu «brīvlaišanu» taču sākuši politiķi paši.
– Varēja uzklausīt arī Jēkabpili un pateikt, ka ar lielajām pilsētām šo procesu beidzam un vairāk izmaiņu nebūs. Varbūt nokavējām, pārāk vēlu uzstājot uz savu patstāvību, bet tad tā arī vajag pateikt! Tomēr tagad nekādu atbilžu no politiķiem nav. Teorētiski turpmākajā likuma lasījumā Saeimā vēl ir iespēja runāt par Sēlijas novada izveidi, ko rosina deputāts Viktors Valainis, bet domāju, ka praktiski tam nav izredžu. Pagaidām nogaidīsim, kad būs pieņemts galīgais balsojums par reformas likumu. Domāju, ka vēl jau būs Saeimas lēmuma pārsūdzības Satversmes tiesā. Un tādu sola iesniegt arī neapmierinātie Saeimas deputāti. Redzēsim, ko lems tiesa. Jēkabpils dome Satversmes tiesā nevērsīsies. Ir tā, kā ir. Mēs arī sākotnēji teicām, ka esam gatavi strādāt kopā ar novadiem. Nogaidīsim kādu ne-dēļu, lai sadzīst brūces, tad aicināsim novadus kopā un sāksim sarunas, – sacīja Aivars Kraps.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags BD sacīja, ka par reakciju uz Saeimas lēmumu lems kopā ar novada deputātiem. Nekādu sarunu bijušā Jēkabpils rajona novadiem par to arī vēl neesot bijis, jo vēl jau jāgaida, līdz Saeima beidz likuma izskatīšanu un apstiprina to.
– Kad likums būs izsludināts, tad arī lemsim. Tad arī būs tikšanās ar citām pašvaldībām. Kaut kāda reakcija jau sekos – vai pārsūdzēšana vai kas cits. Mēs jau neesam vienīgie, ko neapmierina nolemtais. Par to ir runāts arī ar Jēkabpils pilsētas vadību, rakstījām kopīgu vēstuli premjerministram. Es saprotu arī Jēkabpils domes bažas par atsevišķas pilsētas statusa zaudēšanu. Vēl par visu runāsim. Būs Zemgales plānošanas reģiona sēde, kur arī tiksimies ar citu paš-valdību vadītājiem. Jelgavai iedeva atsevišķu statusu, un viņiem tagad būšot jāveido sadarbība ar novadiem, bet tā sadarbība jau notiek. Arī novadiem ar Jēkabpili tāda ir, tāpēc Saeimas lēmums mums nav saprotams. Var-būt Jēkabpilij uzreiz vajadzēja iet ar lēmumu, ka grib atsevišķi. Bet dzīve jau pēc Saeimas lēmuma nav apstājusies. Redzēs, ko teiks Valsts prezidents. Pašvaldību vadītājiem jau tagad pārmet personīgu ieinteresētību, tāpēc viņi iebilstot pret reformu. Bet mēs prezidentu ne jau par savu, bet iedzīvotāju viedokli informējām. Bija aptaujas, tas ir cilvēku viedoklis, un Egils Levits taču teicās būt tautas prezidents. Redzēsim, kā viss attīstīsies. ES institūcijas arī iesaka reformu pārtraukt, jo nav bijusi demokrātiska diskusija. Skatīsimies, vērtēsim un tad runāsim ar kolēģiem, – sacīja Aivars Vanags.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla «Pašvaldības ir nogaidīšanas fāzē, bet paredz pārsūdzības Satversmes tiesā» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava»
Tēmturis: #SIF_MAF2020