Pašvaldības meklē iespējas veidot  Sēlijas novadu
ILZE BIČEVSKA

Ministru kabinetā 19. novembrī tika apstiprinātas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
      Tajā teikts, ka Latvijas konkurētspēja ir stipras pašvaldības un reģioni, tā­pēc jāvirzās uz reģionālo atšķirību samazināšanu pēc iespējas ātrāk, septiņos gados reģionos papildus jārada ievērojams IKP pieaugums, kas līdzvērtīgs viena gada IKP Vidzemē vai Lat­galē. Virziens, kam plānots nozīmīgs atbalsts, ir pakalpojumu efektivitātes uzlabošana atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem. Tiks ieguldīts arī infrastruktūras sakārtošanā, pakalpojumu saņemšanai gan klātienē, gan attālināti, samazinot birokrātisko slogu iedzīvotājiem. Plānoti ieguldījumi ilgt­spējīgas publiskās ārtelpas, ceļu tīkla infrastruktūras sakārtošanai un citiem alternatīviem mobilitātes veidiem. Tāpat plānots atbalstīt viedus risinājumus, kas uzlabos pašvaldību funkciju īstenošanu, samazinot pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, veicinās cilvēku dzīves kvalitātes celšanos, kā arī samazinās ietekmi uz vidi un izmantos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Un tā tālāk. 
     Lai tas viss un vēl daudz kas cits būtu, esošajiem novadiem ir jāapvienojas. Kā – tas jau tikpat kā izlemts un iezīmēts jaunajā Latvijas novadu kartē. Pa­lūkosimies uz vienu, patlaban Latvijas administratīvi teritoriālajā kartē nebijušu un neesošu, taču daudzu cilvēku apziņā tomēr pastāvošu novadu – Sēliju. Vai, par spīti valdības iezīmētajai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gaitai un tās rezultātam, Sēlijas novada izveide ir iespējama? 
 
No kultūrvēsturiskā uz administratīvi teritoriālo
    Līdz šim Sēlijas kā novada vārds plašākas publikas priekšā ir celts saulītē vairāk ar vēstures pētniecības, kultūras norišu, folkloras, sa-biedrisko pasākumu un arī ar ES finansēto projektu palīdzību. Tā deviņdesmito gadu nogalē (konkrēti 1999. gada 21.–22. maijā) Aknīstē un Viesītē notika pirmais Sēlijas kongress. 
       «Turklāt ar kongresa ie­skaņām Neretā, Dignājā, Ilūk­stē, Gārsenē, Saukā, Bebrenē, Zasā, Dignājā un Jēkabpilī, lai neviens Sēlijas (Augšzemes) centrs nejustos apiets. Sunākstes luterāņu baznīcā (Stenderu baznīcā) pirmoreiz iesvētīja Sēlijas sarkanbaltzaļo karogu, ko 21. maijā svinīgi pacēla pie Viesītes kultūras pils. Valsts Heraldikas komisija 2000. gadā to apstiprināja par Sēlijas asociācijas un netieši par Sēlijas simbolu, ko at­ļauts lietot sēliešu un ar Sē­liju saistītajos pasākumos, – tā publikācijā «Sēlija un tās reģionālās identitātes meklējumi» raksta profesors Jānis Stradiņš. 
      Laika gaitā šajos kongresos runāts par tādām tē-mām kā tautsaimniecība, novada ieņēmumu bāze, nā-kotnes vīzijas, senvēsture, arheoloģija un novada kultūras tradīcijas (piemēram, pirmajā kongresā). Otrajā Sēlijas kongresā līdztekus tēmām par seno sēļu cilts areālu Latvijā un Lietuvā, pētījumiem par Sēliju kā etnogrāfiski lingvistisko no­vadu jau tiek spriests arī par to, kā sekmēt Sēlijas kā potenciāla administratīvi teritoriāla veidojuma radīšanu, rosinot tā infrastruktūras attīstību. 
     Sestajā Sēlijas kongresā, kas notika Daugavpils universitātē, akadēmiķa Jāņa Stradiņa referātā izskanēja bažas par to, ka teritoriālā reforma pastiprinājusi draudus Sēlijas vienotībai un mazinājusi sēliskās kopības izjūtu. Pagaidām pēdējais – 9. – Sēlijas kongress notika Salā 2018. gada septembrī. Un tā galvenā tēma jau bija skatījums uz Sēliju ne tikai kā uz kultūrvēsturisku novadu, bet jau kā iespējamo administratīvi teritoriālo vienību. Kongresa tēma bija «Nacionālā attīstības plāna (NAP) devums Sēlijas novada attīstībai», un kongresa rezolūcijā teikts, ka tas [..] «veltīts Nacionālā attīstības plāna līdzšinējām valsts piedāvātajām iespējām Aknīs­tes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadu teritoriju attīstībai. Sēlijai ir ne vien bagāta kultūrvēsture, skaista daba, bet arī teritorija, kur uzņēmēji un zemnieki realizē ekonomiskās aktivitātes. Savukārt pašvaldības pil­da normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, lai no­drošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus, kuri dzīvo mazpilsētās, ciemos un lau-ku mājās. Nepārtraukta iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī un arī mūsu novados liecina, ka viņi nav atraduši iespēju sevi realizēt profesionāli, materiāli no­drošināt ģimeni un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Iecerētās piespiedu pašvaldību reformas nepārtrauks Sēlijas novadu depopulāciju». 
      Rezolūcijā arī tika pieprasīts izvērtēt NAP 2014.–2020. gadam īstenošanas rezultātus, kas uz Sēlijas novadu apvienības pašvaldībām ir atstājuši negatīvas sekas, veicinot depopulāciju, mainīt šā plāna nostādnes, nodrošinot visu Latvijas novadu un pašvaldību līdzsvarotu attīstību un vienlīdzīgas iespējas īstenot dažādus investīciju projektus – pretēji šobrīd realizētajam tā dēvētajam «9+21» pašvaldību attīstības modelim. 
    Tika prasīts arī, «Iz­strādājot reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, sekmēt vienlīdzību un taisnīgumu Lat­vijas pašvaldību vidū. Ņemt vērā Sēlijas novadu izvirzītās un VARAM iesniegtās prioritātes un radīt iespēju Sēlijas novadu apvienības pašvaldībām realizēt kopējus projektus». 
Sēlijas novadu apvienība dibināta 2012. gadā. Tajā  ietilpst Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils no­va­da, Neretas, Salas un Vie­sītes novada pašvaldības. Apvienība pastāv kā Latvijas Pašvaldību savienības struktūrvienība. 
 
Savi mazie dziesmu svētki, savas identitātes meklējumi
    Vēl viens no plašākai sabiedrībai zināmākajiem šā kultūrvēsturiskā novada popularizēšanas pasākumiem ir Sēlijas novadu ap­vienības tautas mākslas svētki «Sēlija rotā», kas pirmo reizi notika 2013. ga­dā Ilūkstē, 2014. gadā Salas novada Sēlpilī, 2015. gadā Jaunjelgavā, 2016. gadā Aknīstē, 2017. gadā Viesītē, 2018. gadā Neretā un 2019. gadā Jēkabpils novada Ābe­ļos septīto reizi, kas nozīmē, ka nākamgad svētku rīkotāju godā atkal, jādomā, būs Ilūkste. «Sēlija rotā» piedalās visu šīs novadu apvienības pašvaldību kultūras iestāžu amatieru kolektīvi, savukārt pasākuma rīkošanas izdevumus visi apvienības dalībnieki finansē līdzīgā apmērā. 
    Patlaban jaunākais Sē-lijas identitātes meklējums un atradums ir divus gadus ilgušais, ES finansētais un nu jau noslēgtais lauku part­nerības «Sēlija», Aiz­kraukles rajona partnerības un Dau­gavpils un Ilūkstes novadu lauku partnerības «Kaimiņi» starpteritoriālās sadarbības projekts «Sēlijas salas». Īsumā tā pamatideja – veidot jaunus tūrisma produktus uz esošā piedāvājuma bāzes 17 šā vēsturiskā novada vietās, t. sk. Viesītes novada Elkšņos, Saukā un Ritē, Salas novada Biržos un Sēlpilī, Aknīstes novada Asarē un Gārsenē. 
      Protams, Sēlijas vārds aizvadītajās divās desmitgadēs ir popularizēts arī citos veidos. Sēļi ar lepnumu stāsta, piemēram, par to, ka 2013. un 2018. gada (Lat­vi­jas simtgades) dziesmusvētkos Rīgā kolektīvi no šā vēsturiskā novada svētku gājienā soļoja zem sava – sarkanbaltzaļā – Sēlijas karoga. 
      – Jā, atceros, kā 2013. gadā akadēmiķis Jānis Stradiņš arī gāja šajā gājienā un ik pa brīdim, dziļi aizkustināts, priecājās, sakot: «Beidzot, beidzot!». Tas jau arī bija kaut kas iepriekš neredzēts: mūsu karogs, mūsu vēsturiskais novads, kas nu tika daudzināts un saukts vārdā, – stāsta Vie­sītes kultūras pils direktore, ilggadēja Dziesmu un deju svētku dalībniece Raisa Va­siļjeva. Savukārt novadpētniece Ilma Svilāne atceras, ka šis notikums fiksēts arī 2015. gadā LU akadēmiskajā apgādā izdotajā Jāņa Stradiņa gadagrāmatā «Zinātnes un kultūras mijiedarbība Latvijā un pasaulē». – Te ir apskatāms šā Sēlijai svarīgā vēsturiskā notikuma apliecinājums divās fotogrāfijās minētā izdevuma noslēgumā, – stāsta I. Svilāne.
 
Sēlijas novadi domā par apvienošanās variantiem
     Viena no idejām, kas pat­laban ATR sakarā iznākusi priekšplānā, ir Sēlijas novada kā jaunas administratīvi teritoriālās vienības veidošana Latvijā. Aktuālie jautājumi: kā novadi varētu apvienoties? Un otrais, par ko arī jau domāts – kur būs šā novada «galvaspilsēta» jeb administrācijas sēdeklis? 
     Secināts, ka par apvienošanās variantiem vispirms jālemj Sēlijas novadu apvienības pašvaldību domju sēdēs. Tā tika nolemts apvienības sēdē, kas notika 12. novembrī. Proti – katram no tās dalībniekiem tuvāko domes sēžu laikā jāiekļauj jautājums par administratīvi teritoriālo reformu, t.i. – jāpauž viedoklis par to, kurš no pašreizējiem apvienības novadiem ar kuru apvienosies, vai varbūt apvienosies pilnīgi visi Sēlijas novadu apvienības sastāvā esošie septiņi novadi? 
Kā pirmā no mums tuvākajām pašvaldībām (savukārt no Sēlijas novadu ap­vienības šo jautājumu pati pirmā skatīja Ilūkstes novada dome) par to sprieda Viesītes novada dome, kas jautājumu par ATR skatīja 21. novembrī. Viesītes deputātu lēmums jautājumā «Par administratīvi teritoriālo reformu» ir samērā īss un lakonisks. 
     «Tā kā reformas ierosināšanas līdzšinējās sagatavošanas un galīgā rezultāta noteikšanā likumdošanā Ministru kabinets nav sa­biedrībai sniedzis pārskatu un saprotamu skaidrojumu par to, kā reforma ietekmēs pašvaldības iedzīvotājus un uzņēmējdarbību, attiecīgi nav devis informāciju par finansiālo un sociālo ietekmi  uz novada teritoriju, ekonomiku un iedzīvotājiem, tad, atklāti balsojot, «par» astoņas balsis (Alfons Žuks, Svetlana Andruškeviča, Vita Elksne, Anatolijs Kvitkovs, Māris Lācis, Iveta Līce, Juris Līcis, Pēteris Līcis un Roberts Orups sēdē nepiedalījās), nolemj atbalstīt Viesītes novada apvienošanos ar Sēlijas vēsturiskā novada teritorijā esošajiem novadiem kopīga Sēlijas novada izveidošanai». 
     – Es domāju, ka potenciālajam Sēlijas novadam nav tāda izteikta centra. Patlaban joprojām ATR sakarā nav vienota viedokļa. Sēlijas novadu apvienības sastāvā esošo pašvaldību vadītāji jau vairākkārt gan savā starpā, gan tiekoties ar valdības pārstāvjiem, ir runājuši par to, kāds apvienošanās variants varētu būt labākais. Gadījumā, ja mēs spētu izveidot jaunu – Sē­lijas novadu (un es uzskatu, ka tā izveide ir reāli iespējama), tad vai, piemēram, Jaunjelgava spētu pieņemt to, ka jaunizveidotā novada centrs varētu būt Viesītē? Viņiem ģeogrāfiski tuvāk ir Aizkraukle. Sērene, jādomā, šādu variantu vispār negribēs saprast, – tā pirms kāda laika sacīja Viesītes novada domes priekšsēdētājs Al­fons Žuks. Un kā paredzējis: Jaunjelgavas novada paš­valdības deputāts Jānis Blūzmanis 14. novembra domes sēdē, kurā tika skatīts ATR jautājums, protokolā lūdza fiksēt viņa atsevišķo viedokli šā jautājuma sakarā: «Paužot Sērenes pagasta iedzīvotāju vairākuma viedokli, uzskatu, ka Jaun­jelgavas novadam ir jāpievienojas Aizkraukles novadam, jo tas ir vienīgais pareizais solis, lai attīstītos. Jaunjelgava kā novada centrs šo desmit gadu laikā nav attīstījies un arī neattīstīsies.»
     Jaunjelgavas novada pašvaldība šo jautājumu skatīja 14. novembra ārkārtas sēdē. Jāpiebilst, ka jaunjelgavieši bija vieni no VARAM spiedienam nepa­klausīgākajiem un vēl pirms lemšanas par potenciāli jaunveidojamā novada robežām laikā no 1. līdz 31. augustam rīkoja savu publisko apspriešanu, pēc kuras (un ņemot vērā tās rezultātus) 26. septembra sēdē deputāti pauda, ka neatbalstīs VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas iedalījumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek pievienots Aizkraukles novadam. Nu, un novembra sēdē Jaunjelgavas novada domes deputāti («par» astoņi no 11) savukārt nolēma, ka ATR vai kādu citu robežu pārkārtojumu gadījumā gribētu saglabāt savu novadu kā patstāvīgu administratīvo vienību tā pašreizējās robežās. Bet, ja nu to nav iespējams īstenot, tad tiek atbalstīta Jaunjelgavas apvienošanās ar citiem kopīga Sēlijas novada izveidošanā. 
       Vēl, runājot par iespējamā novada centru, Viesītes novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka Viesītei savukārt nesaprotama liekas ideja par Sēlijas novada centru Ilūkstē. – Tā ka ir un būs vēl daudz neskaidrību. Kaut cik skaidrs ir tas, ka pagastu pārvaldes, kas iedzīvotājiem ir vistuvāk, varētu palikt līdzšinējās vietās un apmērā, – teic A. Žuks. Viņam ir arī ideja par to, kā jaunveidojamā novada ietvaros varētu savstarpēji sadalīt pašvaldību autonomo funkciju veikšanu: piešķirot katram agrākajam atsevišķajam novadam savu.  Piemēram, viens no agrākās novadu apvienības atbild par kultūras jomu, cits – par izglītības jautājumiem, vēl cita teritorijā ir būvvalde, bet citā – bāriņtiesa utt., kas savukārt nozīmē, ka potenciālais Sēlijas novads nebūtu monocentrisks, bet policentrisks. 
     – Iedzīvotāji arī laukos patlaban ir samērā mobili, tāpat, protams, pastāv internets un telefona sakari, kas cilvēkiem ļauj sazināties un kārtot jautājumus, ne­braucot uz novada centru, lai kur tas arī būtu. Savukārt Sēlijas novada pašvaldība savas sēdes varētu rīkot arī izbraukumā ne tikai izvēlētajā administratīvajā centrā. Tehniskais aprīkojums šim nolūkam taču ir, – spriež A. Žuks. 
 
Savu vārdu ir teikuši arī pārējie. Kas tālāk?
     Bet patlaban jāpieņem politiskais lēmums. Kā ATR jautājumā domā visi Sēlijas novadu apvienības biedri? 
      Ilūkstes novads šo jautājumu, kā jau minēts, skatīja pirmie. Arī šajā novadā notika iedzīvotāju aptauja, un 98,96% tās dalībnieku atbalstīja Ilūkstes novadu kā patstāvīgu LR administratīvo teritoriju, un 95,22% aptaujāto uzskata, ka Ilūkstes novads pieder Sēlijai, vēsturiski Zemgalei. Pašvaldība šīs aptaujas rezultātus jūnijā apstiprināja ar domes sēdes lēmumu. Lemjot jautājumā «Par administratīvi teritoriālo reformu» teikts, ka paš­valdība vēlētos saglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju tā pašreizējās robežās. Bet, ja nav iespējams to īstenot, tad, mainot novadu veidošanas kritērijus, paplašināt Ilūkstes novadu tā vēsturiskajās robežās, pievienojot to Aknīstes novadam un Rube­nes un Dunavas pagastam. Bet, ja šā lēmuma otrā punkta īstenošana nav pārvarama, tad tiek atbalstīta Ilūkstes novada apvienošana ar Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadu, veidojot Sēlijas novadu. Un ceturtais lēmuma punkts: «Ņemot vērā Sēlijas novadu apvienības pašvaldību izteiktos viedokļus un kongresos pieņemtos lēmumus, pieprasām izveidot Sēlijas plānošanas reģionu ar centru Jēkabpilī.» 
      Aknīstes novada dome savu lēmumu ATR sakarā pieņēma 27. novembrī. Tā ievadā teikts: «VARAM piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis pie esošās vēlēšanu sistēmas nespēs nodrošināt pietiekamu Aknīstes novada iedzīvotāju pārstāvniecību, kā arī neatrisinās pašu galveno Latvijas valsts problēmu – iedzīvotāju skaita samazināšanos.»
     Dome lēmumu šajā jautājumā pieņēma, balstoties uz šiem apsvērumiem, kā arī uz likuma «Par pašvaldībām» normām: 12. pantu (pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu) un 21. panta 1. daļas 4. punktu, kas savukārt noteic, ka dome var lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu. 
     Lēmuma 1. punktā sa­cīts: saglabāt Aknīstes novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju tā pašreizējās robežās. Bet, ja nav iespējams īstenot šo punktu, tad nolemts atbalstīt Aknīstes novada apvienošanos ar pārējiem Sēlijas novadu apvienības biedriem. Par to nobalsoja astoņi deputāti no deviņiem, savukārt viens (Inārs Čāmāns) atturējās.
      Un 28. novembrī lēmumu pieņemšanas maratonu ATR jautājumā noslēdz trīs potenciālā Sēlijas novada dalībnieki – Jēkabpils, Salas un Neretas novads.
Jēkabpils novada deputāti savu viedokli pamatoja uz apjomīgu lēmuma ievadu, kurā vērsa uzmanību uz tādiem faktiem kā to, ka Saeima 2019. gadā,  turpinot ATR, turpina 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu, kā rezultātā līdz 2021. gadam plānots izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar pašvaldībām, kas spēj no­drošināt tām likumos no­teikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Dome arī atgādina, ka Saeima šā gada martā paziņoja, ka Ministru kabinetam līdz 1. decembrim jāiesniedz Saei­mai likumprojekts par ATR, kas tapis pēc konsultācijām ar pašvaldībām (saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu, kas cita starpā noteic, ka «Vietējās va­­ras teritoriju robežu iz-maiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.»). 
     Jēkabpils novada dome arī atgādina VARAM ministra Jura Pūces vairākkārt solīto, ka, veicot ATR, tiks ņemts vērā reformas skarto novadu iedzīvotāju viedoklis un attieksme pret to. Tāpat lēmuma ievadā pieminēts arī LR Satversmes 101. pants, kas noteic, ka «ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā [..]». 
      Vēl Jēkabpils novada pašvaldība savu lēmumu ATR jautājumā pamato ar tādiem faktiem kā to, ka Latvijas un ES mērogā šis novads iekļaujas vidēji lielu pašvaldību skaitā, ka tādās valstīs kā Čehija, Slovākija, Francija, Ungārija, Austrija, Igaunija, Polija, Spānija, Vācija, Itālija arī pastāv šāda lieluma pašvaldības. Norā­dīts arī, ka līdz šim Latvijā praktiski nebija reģionālās politikas. 
      Vēl Jēkabpils novada do­me uzsver, ka VARAM sagatavotie dati nepierāda, ka lielajos novados attīstība notiek straujāk.
      Ņemot vērā šos argumentus, nolemts neatbalstīt likumprojektu «Administra­tīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums» esošajā redakcijā. Savukārt, ņemot vērā Jēkabpils novada iedzīvotāju viedokli, Jēkabpils novada dome nolēmusi atbalstīt reformas iespējamos variantus prioritārā kārtībā: novada apvienošanos bijušā Jēkabpils rajona administratīvās teritorijas robežās bez Jēkabpils pilsētas pašvaldības ar administrācijas atrašanās vietu Jēkabpilī; vai Jēkabpils novada apvienošanos citā veidojumā, piemēram, mazākā teritorijā par bijušā Jēkabpils rajona administratīvo teritoriju; vai Sēlijas vēsturiskajā teritorijā ar esošajiem novadiem, bez Jēkabpils pilsētas pašvaldības; vai pašvaldību labprātīgas apvienošanās kārtībā ar iedzīvotāju skaitu ne mazāk kā 10 000 iedzīvotāju, ar administrācijas atrašanās vietu Jēkabpilī. Un vēl Jē­kabpils novads atbalsta ie­spēju Jēkabpils pilsētai saglabāt republikas nozīmes statusu. 
«Ievērojot Sēlijas 7. un 8. kongresa rezolūcijas, atbalstīt Sēlijas plānošanas reģi­ona izveidi, veidojot divu līmeņu pašvaldības. Lēmu­mu nosūtīt Latvijas Repub­likas Saeimai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Sēlijas novadu apvienībai», – rakstīts Jēkabpils novada do­mes 28. novembra sēdēs lēmumā.
Salas novada pašvaldība bija lakoniskāka, norādot, ka tā jau šā gada 25. jūlijā pieņēma lēmumu  «Par administratīvi teritoriālo reformu» ar pamata ideju – neatbalstīt VARAM izstrādāto reformas modeli, bet atbalstīt zinātnieku A. Mig-lava,  M. Pūķa un P. Šķiņka izstrādāto Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformu, kas paredz kompleksu teritoriju pārvaldes reformu.  Arī šajā sēdē Salas novada dome viedokli nemaina un neatbalsta likumprojektu «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums». Tā ATR turpināšanas gadījumā vēlas saglabāt Salas novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju tā pašreizējās robežās. Bet, ja Saeima, izmantojot likumdevēja tiesības, neņem vērā šā novada domes un iedzīvotāju viedokli un nepieļauj šā lē-muma 2. punkta īstenošanu, tad dome prioritārā kārtībā atbalstīs: 1) «Salas no-vada apvienošanos ar Ak­nīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadu, ievērojot šo pašvaldību lēmumus un vienojoties par administratīvo centru; 2) Salas novada apvienošanos ar Sēlijas vēsturiskajā teritorijā esošajiem novadiem kopīga Sēlijas novada izveidošanai, vienojoties par administratīvo centru. Tāpat nolemts, ievērojot Sēlijas 7. un 8. kon­gresa rezolūcijas, atbalstīt Sēlijas plānošanas reģi­­­ona izveidi. 
      Neretas novada dome lēmumā «Par administratīvi teritoriālo reformu» norāda, ka arī tā respektē iedzīvotāju aptaujas rezultātus par LR administratīvi teritoriālo iedalījumu, kurā 54% no aptaujāto novada iedzīvotāju kopskaita atbalstīja VARAM piedāvāto modeli par apvienošanos ar Aizkraukles novadu. 
       Savukārt deputāti nolēma atbalstīt Neretas novada apvienošanos ar Aizkrauk-les, Jaunjelgavas, Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu novadu (lēmuma 1. punkts). Otrajā punktā sacīts, ka, «ja šī lēmuma 1. punkts neīstenojas, atbalstīt Neretas novada apvienošanos ar Sēlijas vēsturiskajā teritorijā esošajiem novadiem kopīga Sēlijas novada izveidošanai, vienojoties par administratīvo centru». Un visbeidzot šā lēmuma trešais punkts teic, ka: «Ņemot vērā Sēlijas novadu apvienības pašvaldību izteiktos viedokļus un pieņemtos lēmumus, atbalstīt Sēlijas Plānošanas reģi­ona izveidi ar centru Jē­kabpilī.»
 
Ko katrs var dot potenciālā novada pūrā? 
     Lai kā negraizītu un ne­šūtu Latvijas karti kā tādu lupatdeķīti, dabā teritorijas ar «copy»–«paste», par lai­mi, nav iespējams izņemt un ielikt no vienas vietas citā. Platības ir tik lielas, cik savulaik radītājs Latvijai piešķīris. Cita lieta – iedzīvotāju skaits, kas ir viens no VARAM uz­stādītajiem kritērijiem, pēc kura novads uzskatāms par tiesīgu pastāvēt. Iedzīvotāji mēdz migrēt, un to skaits, jo īpaši lauku reģionos, ik gadu sarūk.
      Ja septiņi Sēlijas novadu apvienības pārstāvji tiešām no kultūrvēsturiska novada pārtop jaunā administratīvi teritoriālajā vienībā, tad kāds ir jaunveidojamā novada kopējais iedzīvotāju skaits? Patlaban Aknīstes novadā ir 2 492 iedzīvotāji, Ilūkstes – 6 615,  Jaunjel­gavas – 5 140, Jēkabpils novadā – 4 293, Neretas novadā – 3 376,  Salas – 3 332 un Viesītes novadā – 3 567. Kopā zem Sēlijas karoga potenciālajā novadā būtu 28 815 iedzīvotāji. Savukārt potenciālajā Jēkab­pils novadā iedzīvotāju skaits būtu 41 256. Poten-ciālais administratīvais centrs – Jēkabpils – var lepoties ar aptuveni 22 000 iedzīvotāju. 
       Ko rāda VARAM karte, kas ataino novadu robežas un iedzīvotāju skaitu tajos pēc ATR? Palūkosimies uz «priekšējās rindās» esošajiem un iedzīvotāju skaita ziņā augošajiem novadiem, kas ieskauj galvaspilsētu un faktiski kalpo kā Rīgā strādājošo «guļamrajoni». Mār­upe – 30 711, Olaine – 20 332, Ķekava – 28 333, Sa­laspils – 22 659, Ulbroka – 29 487 un Ādaži – 28 789 iedzīvotāji pēc reformas. Kā ir mums tuvākajos? Līvānu novadā, ko reforma neskar, būtu 10 832 iedzīvotāji, Preiļu – 18 871, Aizkraukles novadā – 29 808 (bet, ja Neretas un Jaunjelgavas novads iekļaujas Sēlijā, tad attiecīgi Aizkraukle zaudē vairāk nekā 8 000 iedzīvotāju). Vēl netālu ir Madonas novads ar 32 571 iedzīvotāju un Gulbene ar 20 079 cilvēkiem  (VARAM ziņojums). 
      Lēmumi pieņemti. Kas tālāk? Šodien Sēlijas novadu apvienības domju vadītāji tiekas Viesītē, lai nupat pieņemtos lēmumus apkopotu vienā dokumentā. Sēlijas novadu apvienības pašvaldību vadītāju gala lēmums nosūtāms Saeimas šā gada 7. novembrī izveidotajai Administratīvi teritoriālās reformas komisijai. Pašval-dībām savi priekšlikumi jāiesūta līdz 18. decembrim, jo kā nekā jau sākts darbs pie likumprojekta «Admini­s­tratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums» sagatavošanas otrajam lasījumam. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. www
    www
    pirms 4 gadiem

    Kā tad Krustpils puse būs atkal cits novads?Vai tad pilsēta arī tiks dalīta?Kaut kāds stulbums,Daugavas labais krasts pāris km no pilsētas varbūt jau būs pie Līvāniem un Pļaviņām?

    Atbildēt

Pievienot komentāru