Pašvaldību likuma apspriešanā sabiedrība nav bijusi aktīva
INESE ZONE

Pašvaldību likums noteiks jaunveidojamo novadu domju  kompetences, darba organizāciju, kā arī komunikāciju ar sabiedrību. Pēdējā sabiedrībai sniedz daudz vairāk iespēju nekā šobrīd spēkā esošais pašvaldību likums, jo būs jāveido iedzīvotāju valdes, kas varēs sniegt priekšlikumus pašvaldībai, visām pašvaldībām būs obligāti jāatvēl summa no pašvaldības budžeta līdzdalības budžetam, par kuras izlietojumu lems iedzīvotāji, iedzīvotāju viedokļa izzināšanai pašvaldības arī varēs veidot konsultatīvās padomes komisijas vai darba grupas un rīkot referendumus. 
Sabiedrībai apspriešanas procesā bija svarīgi iesniegt tādus priekšlikumus, kas garantētu, ka iedzīvotājiem tiešām ir iespēja paust savu viedokli un ka to arī ņem vērā. Pie šī darba bija ķērušās nevalstiskās organizācijas, kas apkopoja savus priekšlikumus un adresēja reģionālajām struktūrām, kas savukārt par tiem informēja likuma izstrādātājus. 
 
Mērķis modernizēt pašvaldību darbu
Lai priekšlikumu iesniegšanā iesaistītu jēkabpiliešus, 6. oktobrī notika diskusija, ko organizēja «Vidusdau­gavas NVO centrs» sadarbībā ar Jēkabpils domes deputāti Līgu Kļaviņu.  Jāteic, ka tā nepulcināja plašu interesentu loku. Tas arī nepārsteidz, jo sabiedrība nav aktīva, lai kāda arī nebūtu diskusiju un sabiedrisko apspriešanu tēma, arī ja tā skar katra intereses. Disku­sijā tika  runāts arī par sa­biedrības vienaldzības ie­mesliem.
Spēkā esošais Pašvaldību likums ir pieņemts 1994. gadā, tāpēc, reformējot paš­valdības, ir loģiski pieņemt jaunu likumu. Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver, ka tā mērķis ir modernizēt pašvaldību pārvaldību darbu, un likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu laikmetīgu pārvaldību, veicinātu demokratizāciju, skaidrāk nodalītu lēmējvaru no izpildvaras un noteiktu skaidru kompetenču un funkciju sadali. Latvijas Pašvaldību savienība  reformas un likumprojekta sakarā ir norādījusi uz 27 konceptuāliem jautājumiem, par kuriem ar pašvaldībām nav notikušas nopietnas diskusijas. Tāpat tiek apšaubīts, vai jaunais Pašvaldību likums atspoguļo tos uzdevumus, kurus Saeima uzdeva regulēt šajā projektā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldībām ar jauno likumu it kā dotas lielākas tiesības. Piemēram, samazināta VARAM loma saistošo noteikumu kontrolē, jo tie vairs nebūs jāapstiprina ministrijā, taču vienlaikus VARAM ir iespēja pēc noteikumu pieņemšanas  apturēt saistošos noteikumus, ja ministrija tos atzīst par prettiesiskiem. Izpildva­ras iecelšana paredz ievēlēt izpilddirektoru uz piecu gadu termiņu ar iespēju pārvēlēt vēl uz pieciem gadiem, taču šī  kārtība, kā  arī tas, kā no amata var atbrīvot izpilddirektoru, liek apšaubīt, vai tas uzlabos izpildvaras nodalīšanu no lēmējvaras, jo tā izpilddirektora amats zināmā mērā tiek politizēts. 
Diskusijas dalībnieki – plašsaziņas līdzekļu un NVO pārstāvji – secināja, ka li­kumprojekts patiešām vēl ir «zaļš», jo tajā ir pretrunas, kas, jādomā, tiks novērstas tālākā apspriešanas un izstrādes procesā. Piemē­ram, par domes sēžu dokumentēšanu un atspoguļošanu vienā pantā minēts, ka tā jāveic audiovizuālā formā, bet citā – ka audio vai audiovizuālā formā.
 
Iedzīvotāju valdes jāvēl iedzīvotājiem, nevis domei
Lielākas diskusijas bija par jaunajā Pašvaldību likumā paredzētajām sabiedrības iesaistes iespējām – iedzīvotāju valdi, kas skata iedzīvotājus interesējošus jautājumus un pārstāv tos domē, iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, līdzdalības budžetu.
Iedzīvotāju valde jaunā likuma izpratnē ir konsultatīva kolektīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt novada pagastu un pilsētu iedzīvotāju interešu pārstāvību domē. Valde izskata pašvaldības kompetencē esošus jautājumus, kas skar attiecīgās teritoriālā iedalījuma vienības iedzīvotāju intereses, kā arī ie­sniedz lēmumu projektus izskatīšanai domē, un domei ir pienākums tos izskatīt. Valdes pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pārsteidzošs šķita nosacījums, ka valdi neveido novada administratīvajā centrā un valsts pilsētas pašvaldībā. Tātad Jēkabpils novadā Jēkabpils pilsētas iedzīvotāji nevarēs veidot valdi un tā  paust savu viedokli pašvaldībai. Likuma anotācijā minēts, ka tas tādēļ, ka lielajos centros jau esot spēcīgas nevalstiskās un citas struktūras, kas pietiekami pārstāv iedzīvotājus.  Diskusijas dalībnieki negatīvi vērtēja nosacījumu, ka valdi ievēl dome un, izstrādājot valdes nolikumu, arī nosaka tās  darba organizāciju, valdes locekļu skaitu un valdes kompetenci,  gan ievērot pašvaldību likuma nosacījumus. Valdes nolikumā arī var noteikt jautājumus, par kuriem dome prasa valdes viedokli pirms lēmuma pieņemšanas. Valdes locekļa kandidātu ir tiesības izvirzīt ne mazāk kā 10 teritoriālā iedalījuma vienības pilngadīgiem iedzīvotājiem.  Valdi, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, ievēl un izmaiņas tās sastāvā apstiprina dome.  Valdes darbs notiek sēdēs, ko rīko ne retāk kā reizi ceturksnī. Valdes sēdes sasauc un vada valdes priekšsēdētājs, ko no sava vidus ievēl valdes locekļi. Valde lēmumus pieņem balsojot, un sēdes ir atklātas. Teritoriālā iedalījuma vienības iedzīvotāji, biedrības un nodibinājumi, kā arī komersanti var ierosināt valdei izskatāmos jautājumus.  Valdes sēdes gaitu protokolē, kā arī var veikt tās audio vai audiovizuālu ierakstu. Valdes sēdes protokolu un audio vai audiovizuālu ierakstu ievieto paš­valdības oficiālajā tīmekļ­vietnē piecu darba dienu laikā pēc valdes sēdes. Valdes organizatorisko un tehnisko apkalpošanu no­drošina pašvaldības administrācija no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Jēkabpils pensionāru apvienības «Sasaiste» vadītāja Biruta Jemeļjanova minēja, ka daudz lietderīgāka būtu Dānijas pieredze, kur iedzīvotāju valdes darbojas jau sen un to kandidātus iesaka un ievēl iedzīvotāji, nevis dome, un tas notiek vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. 
 
Sabiedrības viedokļa ignorance rada vienaldzību
Diskusijas raisījās arī par kolektīvo iesniegumu. At­bilstoši jaunajam Pašvaldību likumam tajā ietverams prasījums pašvaldībai, īss tā pamatojums, kā arī norādāma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Parakstus kolektīvajam ie-sniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība. Domes priekšsēdētājs nodrošina iesnieguma iekļaušanu domes sēdes darba kārtībā un izskatīšanu. Pašvaldībai ir pienākums regulāri apkopot un publicēt pašvaldības mājaslapā aktuālo informāciju par kolektīvā iesnieguma virzību un tā izskatīšanas rezultātiem. Diskusijas dalībnieki secināja, ka gan iedzīvotāju valdes darbā, gan saistībā ar kolektīvo iesniegumu, referendumu vai iedzīvotāju iesaistīšanu komisiju un darba grupu darbā būtiski ir tas, lai iedzīvotāju priekšlikumu tiktu ņemti vērā, bet atteikumu gadījumā sniegtas izskaidrojošas pamatotas atbildes, kāpēc priekšlikumu nevar īstenot vai kāpēc to nevar izdarīt tieši tā, kā to vēlas iedzīvotāji. Tieši šis atgriezeniskās saites trūkums vai iedzīvotāju priekšlikumu ignorance «uz­klausīja, bet neņēma vē­rā», diskusijas dalībnieku ieskatā, arī  ir mazinājis sa­biedrības aktivitāti un radījis viedokli, ka nav jēgas kaut ko uzsākt, jo tik un neņems vērā.  
 
Priekšlikumi ir, atliek cerēt, ka tos ņems vērā
Diskusijas dalībnieku ierosinājumi tika apkopti un sagatavoti priekšlikumi par likumprojektu «Pašvaldību likums», ko tālākai virzībai iesniegs Zemgales NVO centra vadībai.
Par iedzīvotāju valdi ierosināts izslēgt normu, ka «Valdi neveido novada ad­ministratīvajā centrā un valstspilsētas pašvaldībā», jo arī šajās vienībās ir jāievēro demokrātijas principi un jābūt izveidotai iedzīvotāju valdei. Ierosināt izteikt 60. panta 4. daļu šādā redakcijā: «Valdes nolikumā nosaka jautājumus, par kuriem do­mei ir pienākums prasīt valdes viedokli pirms lēmuma pieņemšanas», tā stiprinot iedzīvotāju valdes lomu, izslēdzot likumprojektā iekļauto šībrīža nenoteiktību «var noteikt» un vienlaikus identificējot un nolikumā iestrādājot atbilstošās paš­valdības prioritārās jomas. Ierosināt mainīt iedzīvotāju valdes ievēlēšanas kārtību, to deleģējot iedzīvotājiem (nevis domei) kādā no šādiem veidiem: iedzīvotāju valdi ievēlēt pašvaldību vēlēšanu laikā; iedzīvotāju valdi ievēlēt pēc pašvaldību vēlēšanām, vadoties pēc principa, ka valdē tiek ievēlēti tie 5 līdz 7 kandidāti, kurus izvirzījis lielāks iedzīvotāju skaits. 
Par kolektīvo iesniegumu rosināts noteikt, ka pašvaldībai informācija par iesnieguma virzību regulāri jāpublicē ne tikai tīmekļvietnē, bet arī drukātajā ikmēneša izdevumā.
Līdzdalības budžets jē­kabpiliešiem jau ir zināma lieta. Jau divus gadus cilvēkiem ir bijusi iespēja izteikt priekšlikumus un balsot, kādiem labiekārtošanas darbiem izmantot atvēlēto finansējumu. Par līdzdalības budžetu ierosināts Paš­val­dību likumā noteikt, ka balsojums tiek organizēts par iesniegtajiem un šajā likumā noteiktajiem visiem atbilstošajiem projektiem, domei neveicot cita veida sākotnējo atlasi, kā vienīgi par atbilstību likumā noteiktajam.
Par konsultatīvajām pa-domēm, komisijām un dar­ba grupām izteikts priekšlikums noteikt jomas, kurā konsultatīvās padomes paš­valdībai ir jāveido obligāti, piemēram, vides jautājumi un sociālie jautājumi. 
Par publisko apspriešanu rosināts noteikt, ka par sabiedriski nozīmīgu jaunu ēku celtniecību vai esošo re­novāciju, infrastruktūras objektiem, kuru projektu finansējums pārsniedz no-teiktu finansiālo slieksni (saprātīgu) vai vides izmaiņu projektiem, publiskās ap-spriešanas ir organizējamas obligāti. 
Diskusijas laikā arī tika secināts, ka mūsdienās, kad tik plašu lomu sabiedrības informēšanā un viedokļu veidošanā spēlē elektroniskā vide, īpaši sociālie tīkli, ir nepieļaujami, ja likuma re-gulējums attiecas tikai uz drukātajiem pašvaldību izdevumiem. Tāpēc tika ierosināts jaunveidojamajā likumā veikt pašvaldību informatīvās elektroniskās vides (mājaslapa, sociālie tīkli) tiešāku regulējumu, nosakot tajā ievietojamā informācijas satura atbilstību iedzīvotājus informējošām kompetencēm, kas izslēgtu iespēju pašvaldībām strādāt kā ziņu aģentūrām. NVO pārstāvji  saskata bīstamību pašvaldību elektroniskās vides ne-esošā regulējumā nevienā no likumiem, kas šobrīd pieļauj vienpusēju atsevišķu deputātu darbības neadekvāti skrupulozu un regulāri biežu atspoguļošanu, ignorējot pārējo deputātu darbību vai pasivitāti, vai centienus. Tāpēc ieteikts arī elektroniskajā vidē pašvaldības pienākumos kā primāro noteikt iedzīvotājus informējošo un pieņemto lēmumu skaidrojošo funkciju, nevis izklaidi vai pašvaldības administrācijas darba ikdienu. 
Tāpat arī tika lūgts no-vērst visā likuma saturā pretrunas attiecībā uz do-mes sēžu dokumentēšanu un atspoguļošanu pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē – audio vai audiovizuālā for-mā, novēršot, ka ir minēti abi varianti. 
Jaunā pašvaldību likuma apspriešanā un priekšlikumu iesniegšanā varēja iesaistīties no 24. septembra līdz 8. oktobrim. Ar likumprojektu var iepazīties VARAM mājaslapā  www.varam.gov.lv.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par materiāla «Pašvaldību likuma apspriešanā sabiedrība nav bijusi aktīva» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava» 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (10)

  1. Jēkabpiliete
    Jēkabpiliete
    pirms 1 nedēļas

    Ta nu gan plaši apmeklēs pasākums - nešķiramais tandēms pleiko un kļaviņa.

    Atbildēt
  2. arī vietējais
    arī vietējais
    pirms 1 nedēļas

    un kas traucēja Tev piedalīties

  3. Huligans
    Huligans
    pirms 1 nedēļas

    Kļaviņa ir visur vai tās dzejas dienas, pirmais septembris skolā vai kāda penšu saiešana. Labi ja cilvēkam nav jāstrādā un ir laiks visur grozīties. Kā tautas dziesmā - man pa priekšu grozoties pašai pirmai gadījās

    Atbildēt
  4. Vietējam.
    Vietējam.
    pirms 1 nedēļas

    Atbilde ir rakstā - sabiedribas interešu ignorance rada vienaldzību. Domnieki vienmer ir bijuši gudraki par iedzivotajiem. Uzspļāva protestiem pret tiltu būvniecibu Bebros, protestiem pret Draudzibas alejas pagarināšanu (krize paglāba), tapat neņem věrā iebildumus pret koku izzāğěšanu utt.

    Atbildēt
  5. Paga,paga
    Paga,paga
    pirms 1 nedēļas

    Es piemēram protestēju pret tilta nebūvēšanu un Dr.Alejas nepagarināšanu. Kategoriski protestēju.

  6. !
    !
    pirms 1 nedēļas

    Cilvēki vairs nevienam netic, labi ja vēl nedaudz saviem spēkiem! Jēkabpils sevi ir izsmēlusi,savukārt, Līvāni ir dubultojuši savas darbības un viņiem arī labi izdodas!

    Atbildēt
  7. Pareizi
    Pareizi
    pirms 1 nedēļas

    Jo Līvānos tauta gudrāka - netērē laiku riešanai komentāros viens uz otru pie vismazākās iespējas. Jāsāk ticēt - Jēkabpils sevi diemžēl ir izsmēlusi!

    Atbildēt
  8. ļoti pareizi
    ļoti pareizi
    pirms 1 nedēļas

    Līvānos kokus stāda, Jēkabpilī tik zāģē nost, kā tagad Draudzības aejā bērzus, a turienes iedzīvotājiem viss po, neviens neprotestē

  9. Marks
    Marks
    pirms 1 nedēļas

    Nemuldat tur visu pilsētnieku vārdā. Es esmu par -auto stāvvietām. Gribat kokus, braucat uz laukiem.

    Atbildēt
  10. Engels
    Engels
    pirms 1 nedēļas

    Nemuldi tu arī. Kur ir teikts ka ja tev tur dzīvoklis, tad pienākas stāvvieta? Ja tādu gribi, pērc privātmāju.

Pievienot komentāru