Pašvaldību likumu vērtē kā melnrakstu, kas būtiski jāuzlabo
INESE ZONE

Jau informējām, kā jauno Pašvaldību likumu, kas  no­­teiks topošo novadu darba normatīvo regulējumu, vērtē nevalstiskā sektora pārstāvji un kādi ir viņu priekšlikumi. BD interesējās, kā likumu vērtē Jēkabpils domes vadība, kas sadarbībā ar novadu domēm pašlaik strādā pie jaunizveidotā Jēkabpils novada  administratīvās struktūras plānošanas. Kāds ir viedoklis par jauninājumiem komunikācijai ar iedzīvotājiem – viņu valdēm, kolektīvo iesniegumu, līdzdalības budžetu.  
 
VARAM apkopotā informācija par sešām pašvaldībām, kuras apvienojot, nākamgad tiks izveidots jaunais Jēkabpils novads.
Avots: www.varam.gov.lv
 
 
Jēkabpils pašvaldības izpilddirektors Guntars Go­gulis stāsta, ka sākotnēji bijušas lielas cerības, jo, ja jau maina likumu, tad mainīs visu sistēmu. Bet šobrīd saistībā ar likumu esot ļoti daudz neatbildētu jautājumu un ļoti daudz jautājumu, kas vēl būtu jāprecizē. G. Gogulis secināja, ka pie šī li­kuma vēl ir ļoti daudz dar­ba, lai tas sasniegtu nepārprotamu izpildes un pielietošanas formu. 
 
Saskata daudz pretrunu un precizējamu lietu
 – Ar iedzīvotāju valdēm viss ir kārtībā, un tas ir jādara, jo iedzīvotājiem jāļauj izteikt savu viedokli un viņu priekšlikumi ir obligāti jāizskata. Problēmas vairāk ir ar dažādām tehniskām lietām, piemēram, ka   palielinās Vi­des aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kontrole pār paš­valdībām. Likums pa­redz, ka VARAM varēs jebkurā brīdī pārvērtēt pašvaldību saistošos noteikumus. Turklāt nevis izvērtēt pirms pieņemšanas, bet jau ap­stiprinātus un spēkā esošus, gan izlases veidā. Tur ir daudz tādu nianšu. Vēl ir tas jautājums, ka pašvaldību politiskās un izpildvaras nodalīšana valdības līmenī vienmēr ir tikusi uzsvērta kā būtiska. Beigās ir tā, ka pēc pēdējiem grozījumiem izpilddirektoru pa­da­ra par politisku amatu, un tas nozīmē, ka izpildvara vēl vairāk saplūst kopā ar politisko varu. Tā gan ir pirmā redakcija, ko, cerams, vēl precizēs diskusiju rezultātā. Li­kumprojektā ir daudz pretrunu, nevar saprast, kā to visu piemērot, un tur vēl būs daudz jautājumu. Jē­kab­pils domei arī ir savs viedoklis, iebildumi, ko esam sagatavojuši. Parasti par likumprojektiem mums tik daudz komentāru nav bijis, bet te ir daudz jautājumu. Šķita, ka likumu rakstīs no jauna, bet ir paņemts vecais un šis tas pamainīts, kas visu tā sagriež, ka vairs ne­viens nesaprot, kā tas būs jādara. It kā jau ir pateikts, ka izpilddirektoru institūcija ir drošs balsts, kas politiskas šūpošanās laikā var droši izstūrēt pašvaldības kuģi, līdz atnāk jauna politiskā vadība, bet beigās ar šo likumu pasaka, ka izpilddirektors ir izbalsojams, iebalsojams, maināms, un tad jau tas ir politizēts amats, un tad ir jautājums, kas tad noturēs to kuģi virs ūdens, kamēr atnāks jaunā politiskā vara. Tas ir tāds jautājums, uz kuru diskusijās nav bijusi atbilde. Likumā ir daudz detaļu, aiz tām parasti slēpjas galvenie jautājumi un principi, kā tas viss darbosies, bet, ja tie nav saprotami, tad detaļām vairs nav nozīmes. Nevar saprast, kurš tad pārņems lietas un uzsāks darbus. Reforma uz­būvēta tā, ka nav, kas to da-ra.  Ar darbiniekiem ir daudz runāts par to, kas būs. Bet mēs jau arī nevaram pateikt, kas ar viņiem būs, jo ministrija nav to pateikusi. Lai likumu novestu līdz saprātīgam rezultātam, tur vēl ir daudz ko strādāt. Es ceru, ka to izstrādās sa­prātīgu un piemērojamu. Jebkuru likumu var piemērot, bet galvenais, ar kādu mērķi tas ir radīts, – secina Guntars Gogulis. 
 
Aizstāv Valsts valodas likumu un apšauba iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti
 Atbilstoši jaunā likuma versijai 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā dome trīs mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi lemj par darba tiesisko attiecību turpināšanu ar pašvaldības iz­pilddirektoru, ja viņš tam piekrīt, un viņa iecelšanu amatā, ievērojot šā likuma 21. pantā noteikto kārtību. Ja pašvaldība izveidota, apvienojoties vairākām paš­valdībām, dome veic katra apvienojamās pašvaldības izpilddirektora darba novērtējumu, kurš ir piekritis turpināt darbu izpilddirektora amatā, un lemj par darba tiesisko attiecību turpināšanu ar vienu no izpilddirektoriem un viņa iecelšanu amatā vai par izpilddirektora amata kandidātu konkursa rīkošanu. Pašvaldības izpilddirektora pilnvaru termiņu skaita no dienas, kad viņš iecelts amatā. Minētais 21. pants paredz, ka izpild­direktoru ieceļ dome uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona  par pašvaldības izpilddirektoru var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Jēkabpils dome savos priekšlikumos par jauno Pašvaldību likumu iebilst pret šādu normu, secinot, ka ar to tiek no­teikts, ka izpilddirektors ir politisks amats. Taču izpild­direktoram pēc būtības jābūt profesionālam, nevis politiskam ierēdnim.
Vēl Jēkabpils domes sa­gatavotajos priekšlikumos minēts, ka likumprojektā vairākās vietās ir atsauces uz nekorektām normām, tiesību normas vietām dublējas vai ir neveikli formulētas. Pie­mēram, ka domes priekšsēdētājam var būt vairāk nekā viens vietnieks. Ierosi­nāta redakcija: domes priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Tāpat norādīts, ka likumprojektā ir paš­saprotami pieņemts, ka domes priekšsēdētājam jebkurā gadījumā ir kāds vietnieks, bet nav minēts, kas var veikt konkrētas darbības, ja vietnieka nav. Nav arī precizēts, vai  likumdevējs vēlas, lai domei būtu pienākums ievēlēt priekšsēdētājam vietnieku. Tāpat no-teikts, ka tikai dome var atcelt domes priekšsēdētāja izdotos tiesību aktus. Jē­kabpils pašvaldības ieskatā, pie šāda regulējuma nav skaidrs, kura kompetencē ir atcelt priekšsēdētāja vietnieka tiesību aktus?  Šādu  lūgumu sniegt precizējumus ir daudz, tāpēc minēts, ka ne­rodas pārliecība par likumprojekta atbilstību izvirzītajiem kritērijiem un kvalitāti kopumā. 
Jēkabpils dome arī secinājusi, ka jaunajā Pašvaldību likumā nav nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss, jo nav šāda regulējuma, tāpēc dome ierosina papildināt likumu ar šobrīd spēkā esošā Paš­valdību likuma normu, ka darba valoda pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Pašvaldība arī lūdz komentēt, ko nozīmē, ka tai ir pienākums nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu, jo pie šāda regulējuma nav saprotama būvvaldes kompetences robeža.  
Neizpratni radījusi arī norma: «Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumiem pašvaldība var deleģēt privātpersonai atsevišķu tās autonomajā funkcijā ietilpstošu pārvaldes uzdevumu». Minēts, ka īsti nav saprotama šīs normas būtība, kas ierobežo pašvaldības tiesības deleģēt pārvaldes uzdevumus, nosakot, ka deleģēt var tikai privātpersonām. Tāpēc ieteikts variants: «Pašvaldība var deleģēt atsevišķu tās autonomajā funkcijā ietilpstošu pārvaldes uzdevumu privātpersonai vai citai publiskai personai.»
Pašvaldība arī lūdz precizēt terminu «teritoriālā iedalījuma vienība», «teritoriālā iedalījuma vienību apvienība» un «pagasta pārvalde» institūciju atšķirību. Jēkabpils dome iebilst pret prasību, ka pašvaldība savā oficiālajā tīmekļvietnē no­drošina domes sēdes audiovizuālu tiešraidi, jo neuzskata, ka tās  pienākums ir nodrošināt videotiešraidi. Jēkabpils dome arī iebilst, ka likumprojektā pašvaldībām nav saglabātas pirmpirkuma tiesības.
Jēkabpils dome savos priekšlikumos atbalsta līdzdalības budžeta (summa, par kuras izlietojumu lemj sabiedrība) ieviešanu, bet iebilst, ka likumdevējs jau noteicis budžeta daļu – noteiktu procentus no paš­valdības kopbudžeta, kas ir līdzdalības budžets, uzskatot, ka par tā apmēru jālemj domei. Tāpat minēts, ka balsojums par līdzdalības bu­džetu ir padarīts par smag-nēju procesu, un lūgts sniegt skaidrojumu, kurš sagatavos sarakstus ar balsottiesīgajām personām. Tāpat minēts, ka nav saprotams, kas notiek, ja iedzīvotāji ir mazaktīvi un neieinteresēti šādos balsojumos. 
Pašvaldība arī iebilst pret saistošo noteikumu «izlases» tiesiskuma kontroli, jo tā nevarot sasniegt mērķi, lai nodrošinātu pašvaldību saistošo noteikumu tiesiskumu. Dome uzskata, ka VARAM būtu jāsniedz atzinumi par visiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem pirms to publicēšanas. 
Pašvaldību likuma projekts paredz domes vēlētas iedzīvotāju valdes, kuru locekļus izvirza sabiedrība. Jēkabpils dome interesējas, kādas sekas iestājas, ja iedzīvotāju mazaktivitātes dēļ netiek izveidota iedzīvotāju valde? Tāpēc minēts, ka kopumā par iedzīvotāju valdes izveidošanu nav iebildumu, bet tām nebūtu jābūt obligāti izveidotām, bet gan noteiktam, ka šādas valdes var izveidot.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla «Pašvaldību likumu vērtē kā melnrakstu, kas būtiski jāuzlabo» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava»

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 1 nedēļas

    Tad būs tomer Sēlijs novdc? Levic tak apsolij.

    Atbildēt
  2. Žanis lustīgais
    Žanis lustīgais
    pirms 3 dienām

    Tas taču nebūs administratīvs veidojums, bet kultūr - vēsturisks un Tu makšķerējot zivis Z-susējā vai D-susējā varēsi justies kā Sēlijā.

Pievienot komentāru